Kā rīkoties, lai sausserži ražotu 0
“Vai kādam dārzkopim ir praktiska pieredze, audzējot ēdamos sausseržus? Mums aug trīs lieli krūmi. Kad pirkām, teica, ka vajag dažādas šķirnes, lai labāk apputeksnētos, bet raža vienalga ir niecīga, ogas pasīkas un izskatās vienādas. Kūtsmēslus krūmi saņem katru gadu, aug augumā, bet ražot negrib. Varbūt tos vajag speciāli mēslot? Kur var iegādāties spraudeņus no ražīgākām šķirnēm?” RIGONDA
Nacionālā botāniskā dārza Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas vadītājs Alfreds Ripa ir pārliecināts, ka iegādāti sausseržu sējeņi. Pavairojot ar sēklām, šķirnes īpašības nesaglabājas – krūmi ražo sīkas ogas, tie ir kā mežeņi. Šo paņēmienu izmanto lielākoties jaunu šķirņu ieguvei. Kultūrformas pavairo veģetatīvi – ar zaļajiem un koksnainajiem spraudeņiem vai arī ar noliekšņiem. Pircējiem vajag iegādāties stādus, uz kuru etiķetēm norādīts šķirnes nosaukums, piemēram, ‘Pavlovskaja’, ‘Ļeņingradskij Veļikan’, ‘Vitaminnaja’. Labāk, protams, izvēlēties sertificētas kokaudzētavas, nevis gadījuma pārdevējus tirgos.
Kolekcija un selekcija. Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā patlaban ir 40 ēdamo sausseržu šķirnes un perspektīvas formas. Daudzas ievestas pirms vairāk nekā divdesmit gadiem no Krievijas, daļu selekcionējuši arī botāniskā dārza speciālisti. Sausseržu ogām mēdz atšķirties forma, garša (salda, saldskāba, skāba) un arī krāsa (no gaišzilas līdz tumšzilai). Dažādu sausseržu šķirņu kailsakņu stādus botāniskajā dārzā var iegādāties ik gadu septembrī.
Ar ēdamo sausseržu selekciju jau gandrīz 30 gadu nodarbojas zemnieku saimniecības “Gruzīši” saimnieks, vīnogu selekcionārs Andrašs Fazekašs. Viņam izdevies radīt audzēšanas apstākļu ziņā pieticīgas un ļoti ziemcietīgas šķirnes, kam ogas ienākas dažādā laikā: agrākās ražo ļoti agri, jau jūnija sākumā, bet vēlākām ogas var lasīt līdz Jāņiem. No liela, apmēram desmit gadu veca krūma var novākt pusspaini ogu. Ražība nav sevišķi augsta, toties ogām ir ļoti vērtīgs ķīmiskais sastāvs. Viengadīgus stādus pie selekcionāra (Gulbenes novada Daukstu pagastā) varēs nopirkt rudenī.
Augsnes prasības. Sausserži ir pieticīgi. Der jebkura augsne, tomēr labāka ir mālsmilts vai smilšmāls ar vāji skābu reakciju un bagātīgu trūdvielu daudzumu. Sausserži slikti aug tīrās smilts un māla augsnēs. Zemās vietās tos apdraud pavasara salnas, turklāt krūmi var ciest no pārmērīga augsnes mitruma.
Stādīšana. Andrašs Fazekašs iesaka sausseržus stādīt tikai rudenī pēc lapu nobiršanas, jo pavasarī tie plaukst ļoti agri. Labāk nopirkt 1–2 gadus vecus stādus ar spēcīgiem dzinumiem, nevis krūmus, kas auguši 3–4 gadus, jo tie tik ātri neieaugs. Ja tomēr stāda palielus sausseržus, augu virszemes daļu vajag saīsināt, apakšpusē atstājot pa trim pumpuriem. Apgriezti stādi labāk ieaugs.
Pirms stādīšanas augsnē iestrādā 8–10 kg/m2 organiskā mēslojuma, piemēram, labi sadalījušos kūtsmēslus. Turpmāk reizi 2–3 gados dod 4–6 kg/m2. Nevajadzētu pārbarot, bet mēslot atbilstīgi sausseržu prasībām.
Papildmēslošana. Alfreds Ripa stāsta: – Sausseržiem dzinumi sāk augt tad, kad raisās ziedi, bet beidz jūnija pirmajā pusē. Ja krūmus papildus nemēslo, tiem veidojas īsi dzinumi un no katra lapu pāra iegūst tikai 1–4 ogas. Jārūpējas, lai dzinumiem būtu vismaz 20 cm pieaugums gadā.
Sausserži sāk ražot otrajā vai trešajā gadā. Veģetācijas periodā krūmus mēslo divreiz: aprīļa vidū, kad sāk augt jaunie dzinumi (dod 20–30 g/m2 amonija nitrāta), un jūnija beigās, ziedpumpuru ieriešanās laikā (30–40 g/m2 komplekso minerālmēslu, kur NPK ir 10–15–25). Reizi divos vai trijos gados rudenī nepieciešami 30–50 g/m2 superfosfāta un 20–30 g/m2 kālija.
