Un vēl viens notikums, kas varētu iziet ārpus Latvijas robežām, noteikti būs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšana pēc restaurācijas 4. maijā. Tā būtu arī iespēja pasaulei palepoties gan ar vecmeistariem, gan plejādi jauno gleznotāju. Latvija ir kultūras lielvalsts, taču diemžēl mēs nepamatoti ar sevi nelepojamies. Kad pirms vairākiem gadiem Briselē ar koru izlases palīdzību ieskandināju Dziesmu svētkus un ar tiem iepazīstināju kolēģus, daudzi vai neticēja – kā, uz skatuves trīspadsmit tūkstoši un klausītāju veseli četrdesmit? Kā tas var būt? Pie manis uz Briseli brauc apmeklētāju grupas un vienmēr, aizejot vakariņās, aicinu dziedāt. Bieži vien sākam ar “Es nenācu šai vietā”. Un ziniet, deviņos gadījumos no desmit skan tā, it kā mēs būtu saskaņots koris. Latvijas starptautisko atpazīstamību varētu veicināt arī jaunās reģionālās akustiskās koncertzāles. Tā kā savulaik esmu strādājusi pie reģionālās attīstības politikas, ļoti augstu vērtēju gan “Goru” Rēzeknē, gan “Lielo dzintaru” Liepājā. Es, piemēram, uzskatu, ka tuvākajā laikā, uzsveru – tuvākajā, Rīgā akustiskā koncertzāle pat nav nepieciešama. 5