Jāstrādā pie tā, lai Rīgas vide ir iedzīvotājiem draudzīgāka. Saruna ar jauno galvaspilsētas izpilddirektoru 32
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais Rīgas izpilddirektors Jānis Lange sarunas laikā vairākkārt atvainojas, ka atbildēs vēl “peld”, jo amatā pavadījis mazāk par mēnesi. Uz vairākiem jautājumiem viņš atbild tieši – nezinu. Bet viņam ir redzējums, kā Rīgu padarīt konkurētspējas ziņā līdzvērtīgu abām kaimiņvalstu metropolēm – Tallinai un Viļņai.
Vēl pirms stājāties amatā, lielu ažiotāžu un rīdzinieku neapmierinātību izpelnījās notiekošais Rīgas domes kapitālsabiedrībā “Rīgas Centrāltirgus”, kur Piena paviljonā tika iekārtots rūpniecības preču tirgus. Pašvaldībā norādīja, ka šis būs pirmais jautājums, kas jārisina izpilddirektoram. Abi “Rīgas Centrāltirgus” valdes locekļi – Kaspars Zauls un Artis Druvinieks – nu iesnieguši atlūgumus. Kādi bija viņu atkāpšanās iemesli?
J. Lange: Atbildēšu diplomātiski. Kārtējā dalībnieku sapulcē, kurā bija plānots izskatīt “Rīgas Centrāltirgus” 2020. gada darbības rezultātus un apstiprināt gada pārskatu, konstatējām, ka ir daudz problēmu un darbība ir neapmierinoša. Netika sasniegti finanšu mērķi, kam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli.
Ir dažādas problēmas, kas bijušas gan sadarbībā ar kapitāldaļu turētājiem, gan savā starpā. Es novērtēju, ka valdes locekļi uzņēmās atbildību un atkāpās.
Publiski sacījāt, ka tirgum nepieciešama spēcīga un izlēmīga vadība…
Tieši tā. Tagad organizēsim atklātu konkursu. Strādājam pie prasībām un komisijas, lai tuvākajā laikā izsludinātu konkursu un atrastu jaunu pastāvīgu Centrāltirgus valdi. Šis process varētu aizņemt vairākus mēnešus.
Bieži dzirdam par pārkāpumiem “Rīgas Centrāltirgū”, par neakcizēto preču tirdzniecību. Kādam, jūsuprāt, jābūt Centrāltirgum?
Tā ir Rīgas vizītkarte. Centrāltirgum ir kultūrvēsturiska loma, tāpēc svarīgi, kāda ir vienotā identitāte un vizuālā telpa, kā notiek komunikācija ar sabiedrību, sadarbības partneriem. Centrāltirgu redzu kā kultūrvēsturisku vietu ar savu lomu un pievienoto vērtību.
Tas nav tikai tirgus, bet zināmā mērā kultūras vēstnieks un rāda vērtības, kas svarīgas latviskā vidē. Jaunās tirgus vadības uzdevums būs aktualizēt vidēja termiņa stratēģiju sadarbībā ar deputātiem, un jābūt komandai, kas spēj šo stratēģiju iedzīvināt. Tas attieksies arī uz Vidzemes tirgu.
Rīdziniekus uztrauc sliktais iekšpagalmu stāvoklis. Kad plānots veikt to sakārtošanu?
Šogad pašvaldība piešķīrusi divus miljonus eiro, lai sakārtotu 36 piebraucamos ceļus pagalmiem. Tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš. Apzināmies, ka pastāv dažādas juridiskas problēmas, kas līdz šim nav bijušas atrisinātas, taču tagad redzam, kā to izdarīt.
Šis ir darbs, kas jāveic sistēmiski. Katru gadu jāparedz investīcijas, lai sakārtotu infrastruktūru. Spriežot pēc iedzīvotāju aptauju rezultātiem, tieši infrastruktūra – pagalmu un ielu stāvoklis – ir viena no jomām, ar ko iedzīvotāji visvairāk ir neapmierināti.
Iepriekš iekšpagalmu asfaltēšanu organizēja izpilddirekcijas, kas tagad likvidētas, bet to funkcijas sadalītas pa dažādām struktūrām. Vai tas nemazina izpilddirektora varu, jo departamenti pakļauti domes priekšsēdētājam? Vai tas neapgrūtina iespēju pārvaldīt un sakārtot pilsētu?
Tagad šos darbus centralizēti veic viena institūcija – Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Likvidējot izpilddirekcijas, veicamās funkcijas tika pārdalītas.
Tas nav jautājums par varu, bet darbu organizāciju. Tā kā es strādāju neilgu laiku, man nav ar ko salīdzināt.
Katrai reformai ir mērķis, un pēc kāda laika jāmēra, kā tas izdevies. Šajā gadījumā, likvidējot izpilddirekcijas, nav nepareizu lēmumu. Tam ir jāiziet cauri, jāatrod citi darbu organizācijas principi, risinājumi.
Šajā gadījumā dodamies centralizācijas virzienā. Tiek veidoti apkaimju iedzīvotāju centri, kas ir kā vienas pieturas aģentūras, kur iedzīvotājiem tiek nodrošināta atgriezeniskā saikne, ir iespēja saņemt Rīgas pašvaldības pakalpojumus, iesniegt līdzdalības projektus, pretendēt uz finansējuma saņemšanu savu ieceru īstenošanai. Jau šobrīd konkurss noslēdzies, esam saņēmuši vairāk nekā 40 pieteikumu, ko vērtē konkursa komisija. Projektu idejas ir visplašākās.
Gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus vienmēr satrauc ielu remontdarbi vasarā. Kādi galvenie ielu darbi šovasar ieplānoti?
Ir vairāki darbi, kas jau paveikti, piemēram, Bruņinieku ielā. Lielākais šā gada darbs ir Ģertrūdes iela, lielie investīciju projekti uz tiltiem, Austrumu maģistrāle. Kā jau sacīju, infrastruktūra ir viena no lielākajām Rīgas problēmām.
Redzam, ka iepriekš bijušas problēmas gan ar termiņiem, gan pašu uzstādītajiem plāniem. Te prasītos sistēmisks plānveida darbs.
No jūsu teiktā var saprast, ka līdz šim nav bijis sistēmisks darbs?
Es ar cieņu izturos pret visiem, kas strādājuši iepriekš. Ir viegli kritizēt, bet katram laikam ir savi apstākļi un savi iemesli. Skaidrs, ka ir gudri izdarīt secinājumus un strādāt labāk. Mūsu rezultātu vērtē sabiedrība. Ja sabiedrība redzēs, ka apstākļi neuzlabojas, tas būs mūsu darba novērtējums.
Reorganizācijas ietvaros plānots likvidēt Ārlietu pārvaldi. Kā šo darbu turpmāk plānots organizēt?
Vērtējam visas funkcijas un raugāmies uz struktūras izmaiņām centrālajā administrācijā. Viens no maniem principiem ir darba efektivitāte. Mērķis – skatīties, ko varam izdarīt ātrāk, lētāk, kvalitatīvāk ar tiem pašiem resursiem. Ārlietu pārvalde tiks likvidēta, tās funkcijas pārdalot citām institūcijām.
Kāds būs ieguvums?
Primāri – finansiālais ieguvums. Skatāmies, kā uzlabot efektivitāti. Jo šobrīd ir demoralizējoši, ka ir vesela pārvalde… Gribu būt diplomātisks, ar cieņu pret visiem cilvēkiem, bet ir svarīgi katram atrast labāko lietojumu. Ir jāpielāgojas apstākļiem. Pagājis pusotrs gads (kopš ievēlēta jaunā dome. – Red.) un es pieņemu, ka šie lēmumi varbūt bija jāpieņem jau agrāk.
Vai tas pats attiecas uz “Live Rīga”, kuras vadība iepriekš iesaistīta dažādos skandālos?
Šobrīd izveidota Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra, un turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz investīciju piesaisti un mēģinājumu jēgpilnāk strādāt ar šiem jautājumiem.
Vai tas nozīmē, ka iepriekš darbs nav bijis pietiekami efektīvs?
Mēs visi esam dzīvs organisms, viss mainās, un mums ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir viens no veidiem, kā pielāgojamies gan Covid-19 ietekmei, gan tam, ka nedaudz mainās fokuss – nevis attiecību uzturēšana, bet strādājam ar mērķi piesaistīt investīcijas Rīgas pilsētai.
Esam plaši atvērti investīciju piesaistei dažādās jomās – zaļā pilsēta, vides jautājumi, drošība, kultūra, tehnoloģijas, IT jautājumi, kā piesaistīt uzņēmumus no citām valstīm. Redzam, kas notiek Baltkrievijā un kā strādā mūsu konkurenti, piemēram, Viļņas pašvaldība Lietuvā.
Vai mērķis ir padarīt Rīgu pieejamāku vides jomā, atvērtāku sabiedrībai?
Tas ir Rīgas jaunās vadības un politiķu mērķis – strādāt pie tā, lai Rīgas vide ir iedzīvotājiem draudzīgāka.
Kā zināms – jo attīstītāka pilsēta, jo lielāka loma ir pilsētas centram, sabiedriskajam transportam, gājēju un veloinfrastruktūrai. Lielas ambīcijas ir klimatneitralitātes nodrošināšanā, vērtējam dzīvojamo fondu un ēku siltināšanas programmas. Lieli izaicinājumi ir infrastruktūras jomai un izglītības iestādēm. Varam sarakstīt veselu lapu ar tiem izaicinājumiem, pie kā pašvaldībai tagad jāstrādā.
Kāda būs turpmākā Rīgas pašvaldības līdzdalība “Rīgas mežu” kokzāģētavā “Norupe”, ar kuru saistās plašs skandāls?
Dalībnieku līmenī par šo neesam nekādus stratēģiskus lēmumus pieņēmuši, un manā rīcībā šobrīd nav indikāciju, ka par šo lemsim. Attiecībā uz “Rīgas mežiem” mums pašlaik ir divi izaicinājumi – esam procesā, lai ievēlētu jaunu padomi. Kad tas būs izdarīts, padomes uzdevums būs ievēlēt pastāvīgu valdi.
Tad būs jāaktualizē vidēja termiņa stratēģija. Par kokzāģētavas lomu šobrīd pateikt nevaru. Ir jāskatās no biznesa viedokļa, kādi ir plusi vai mīnusi, cik daudz nepieciešams savu vajadzību nodrošināšanai un cik daudz, lai startētu tirgū. Vērtēsim no plašākas prizmas.
Vai tas pats varētu attiekties arī uz “Rīgas pilsētbūvnieku”?
Tas attiecas uz visām kapitālsabiedrībām. Ejam cauri un veicam līdzdalības izvērtējumu, gan to, kāda varētu būt to turpmākā loma, lai Rīgas pilsēta varētu nodrošināt savas stratēģiskās funkcijas. Esam jau finiša taisnē, un tuvākajā laikā šo izvērtējumu varētu pabeigt.
Vai esat apmierināts ar Rīgu, salīdzinot ar citām Eiropas valstu galvaspilsētām?
Sajūtu līmenī man Rīga patīk. Katru rītu braucu pāri Rīgas tiltiem, un, redzot Vecrīgas siluetus, man vienmēr ir prieks un gandarījums par tās skaistumu. Tā ir ārpuse, bet jautājums, kāda tā izskatās no iekšpuses.
Ir daudzas lietas, kas jāpaveic, lai mēs būtu konkurētspējīgi ar dzīves apstākļiem un kvalitāti, ko pilsēta piedāvā saviem iedzīvotājiem un viesiem. Te ir ļoti daudz ko darīt. Rīgai ir ļoti liels potenciāls.
Daudzi kritizē Rīgas centru kā nepiemērotu dzīvošanai un to pamet. Ko darīt, lai centru padarītu draudzīgāku cilvēkiem?
Vienā vārda – revitalizācija, kā pilsētu padarīt pievilcīgu pastaigām, kā darīt prieku un gandarījumu iedzīvotājiem. Ir teiciens – tie pirmie būs tie pēdējie un tie pēdējie būs pirmie.
Rīgai ir lielas iespējas no beigām iet un darīt, lai pilsēta kļūtu pirmā. Tas jādara gudri.
Piemēram, Viļņa jau vairākus gadus ir sistēmiski strādājusi pie veloceliņu un gājēju ielu izveides, ierīkojusi apstādījumus.
Rīga iet savu ceļu šajā pašā virzienā. Mēs konkurējam gan ar Tallinu un Viļņu, bet lokāli – ar Pierīgas pašvaldībām, kuru iedzīvotāji izvēlas strādāt Rīgā, bet dzīvo citā pašvaldībā. Tas ir izaicinājums – panākt, lai iedzīvotāju skaits Rīgā nesamazinātos.
Kur jūs ieteiktu būvēt jauno Rīgas koncertzāli?
No Rīgas interešu viedokļa Kongresu nams būtu labākā izvēle.
