“Lai rezervētu viesu namu, tiek pieprasīts ne tikai personas kods un kontakti, bet arī pases dati!” Vai tas ir adekvāti?
0
Pie datu aizsardzības principiem jau visi daudz maz esam pieraduši, esam sapratuši, cik svarīgi ir savus datus sargāt, esam iemācījušies atšķirt datus, kurus ir jāizpauž katrā konkrētajā situācijā, no tiem, kurus mums nav pienākuma atklāt. Un, protams, joprojā gadās situācijas, kas tomēr mulsina.
Lūk, vien šāds pieredzes stāsts!
“Izdomāju rezervēt viesu namu pāris radu ģimeņu pasākumam. Atradu lielisku vietu, cena apmierina, viss šķiet labi. Bet tagad vietas īpašnieki saka, ka viņi grib sagatavot līgumu par viesu nama izmantošanu, tāpēc man jāiesniedz personas kods, personas dokumenta numurs, dzīvesvietas adrese. Vai šāds informācijas daudzums ir adekvāts tam, lai es vienkārši rezervētu viesu namu uz vienu nakti? Strādāju profesijā, kurā pieņemts personas datus īpaši sargāt, tāpēc nemaz nav vēlmes tos dot kādam viesu namam manu mājas adresi vai personas kodu un kur nu vēl kādas dokumentu kopijas vai numurus. Varbūt kāds datu drošības pārzinātājs var pakomentēt, vai te viss ir samērīgi?”
Protams, vislabāk atbildi uz šādiem jautājumiem zina Datu valsts inspekcijas pārstāvji. Viņiem tad arī lūdzām skaidrojumu, ko publicējam turpinājumā.
“Ja viesu nama īpašnieki pieprasa personas datus, vispirms ir būtiski noskaidrot, kāpēc tie ir nepieciešami un kāds ir to apstrādes tiesiskais pamats. Šajā gadījumā tiesiskais pamats ir līguma izpilde, proti, viesu nams pieprasa datus, lai varētu noslēgt un izpildīt līgumu par viesu nama izmantošanu.
Personas kods, vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese tiek uzskatīti par samērīgiem datiem, jo tie var būt nepieciešami līguma izpildei un tiesību aizsardzībai. Bez šo datu apstrādes līgumu par viesu nama izmantošanu kā pakalpojumu (neatkarīgi no uzturēšanās ilguma) nevar noslēgt. Piemēram, ja klients nodara mantisku kaitējumu vai nepilda savas saistības, viesu nama īpašniekam var rasties nepieciešamība vērsties tiesā. Civilprocesa likuma 26. pants nosaka, ka prasību pret fizisku personu ceļ pēc tās deklarētās dzīvesvietas, tādēļ dzīvesvietas adreses pieprasīšana šādos gadījumos ir pamatota.
Inspekcija pirmšķietami nesaskata nepieciešamību iekļaut pases datus līgumā, tomēr pārzinis (viesu nams) šādus datus, iespējams, pieprasa, lai klientu varētu nepārprotami identificēt. Pakalpojuma sniedzējam ir svarīgi nodrošināt līgumslēdzēja puses precīzu identifikāciju un pārliecināties, ka persona ir tā, par ko uzdodas. Ja identifikācija notiek klātienē, pietiek ar pases vai ID kartes uzrādīšanu, salīdzinot vārdu un uzvārdu, kas norādīts personu apliecinošajā dokumentā, ar to, kas iekļauts līgumā. Savukārt pases vai ID kartes kopijas pievienošana līgumam, noformējot pieteikumu, nešķiet pamatota.
Tomēr, ja viesu nams pieprasa personas dokumenta numuru, nespējot likumiski tā nepieciešamību pamatot, tā jau varētu būt pārmērīga datu apstrāde.
Tādēļ ir svarīgi pirms datu nodošanas noskaidrot, kāpēc šī informācija ir nepieciešama. Neskatoties uz to, ka cilvēkam jebkurā brīdī ir tiesības pieprasīt informāciju par saviem datiem, pārzinim ir pienākums informēt līgumslēdzēju jau pirms datu apstrādes uzsākšanas par to, kāpēc šie dati tiek pieprasīti un kā tie tiks izmantoti. Ja attiecīgais pamatojums netiek sniegts vai nešķiet pamatots, klientam ir tiesības atteikties no šādu datu nodošanas.”
