Lai raizes nesagādātu izsutumi – ne tikai cilvēkiem ar lieko svaru 0
Siltā laikā, pastiprināti svīstot, uz ādas, visbiežāk cirkšņu, vēdera priekšējās sienas, dibena krokās, zem krūtīm vai padusēs nereti parādās izsutumi – sārti, sāpīgi, niezoši un sūrstoši laukumi.
Visbiežāk šāda nepatīkama parādība piemeklē cilvēkus ar lieko svaru, jo sviedri sakrājas ādas krokās, kur nepiekļūst gaiss. Riska grupā ir cukura diabēta slimnieki, jo, paaugstinoties cukura līmenim asinīs, āda zaudē aizsargspējas un uz tās veidojas mikrobiem labvēlīga vide.
Kaut izsutums sagādā diskomfortu, tas nav bīstams. Taču, ja pievienojas sēnīšu vai bakteriāla infekcija, risināt šo problēmu ir daudz grūtāk, teic “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas un plastiskās ķirurģijas klīnikas dermatologs Raimonds Karls.
Par infekcijas rašanos liecina izteiktāka mitrošanās un iekaisušās vietas krāsas paspilgtināšanās. Savairojoties baktērijām, var parādīties strutu pūslīši. Kad strutas sakalst, mēdz veidoties krevelītes. Nieze un īpaši sūrstēšana kļūst vēl izteiktāka.
Izsutuma rašanos var veicināt gan pietiekama higiēnas neievērošana, kad uz ādas sazeļ nevēlama mikroflora, gan pārmērīga tīrība, jo tad tiek iznīcināts ādas dabiskais aizsargslānis.
Izsutumu profilaksei svīstošās vietas svarīgi pēc mazgāšanas rūpīgi nosusināt un vairākas reizes dienā nopūderēt ar ādu nekairinošu līdzekli. Var izmantot arī bērnu pūderi vai pēc ārsta receptes aptiekā pagatavotu dezinficējošu pūderi, kas uzsūks sviedrus un pasargās no iekaisuma. Šim nolūkam nav piemēroti tie, kas paredzēti svīstošām kājām.
Šīs virsmas regulāri jāmazgā vai vismaz jānoslauka ar mitru salveti, lai notīrītu pūdera paliekas, jo daudzi no tiem satur cieti, kas ar laiku var pārvērsties par labvēlīgu augsni infekcijas attīstībai.
Veicot šādus pasākumus, izsutums, visticamāk, neveidosies, taču, kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 25 grādiem, risks tomēr pastāv.
Problemātisko vietu aprūpei izmantojamas ziepes bez smaržvielām, kas paredzētas iekaisušas ādas kopšanai. Tās var lietot divreiz dienā, taču, pievienojoties infekcijai, labāk to darīt tikai reizi. Tad palīdzēs ārsta ieteikti antibakteriāli krēmi. Dažkārt, ja ir citas saslimšanas, antibiotikas jālieto arī iekšķīgi.
Jebkurā gadījumā, iekaistot ādai, būtu jādodas pie ārsta, lai izvērtētu vispārējo veselības stāvokli. Jāatceras, ka arī atsevišķas psoriāzes formas izpaužas līdzīgi.
Lai izvairītos no izsutuma, jācenšas novērst visus iespējamos kairinātājus – nevalkāt sintētisku apspīlētu veļu un šauru krūšturi. Kokvilnas veļa uzsūks mitrumu un pasargās ādu no berzes.
Lai dezinficētu ādu, iekaisušās vietas trīsreiz dienā var norīvēt ar 3% ābolu etiķi.
Palīdzēs cinka vai cita dezinficējoša pasta, kurai piemīt nomierinoša iedarbība. To vēlams ziest tikai uz iekaisušajām vietām, kas nav pakļautas berzei, citādi āda tiks lieki kairināta un padarīta vēl jutīgāka. Pastu uzklāj no rīta un vakarā nomazgā, lai āda varētu elpot.
Nereti cilvēki, kuri cieš no izsutuma, rīkojas aplam, liekot uz tā salvetes un vati, kas mēdz piekalst, novērojis dakteris Karls.
Izsutuma gadījumā jāatturas no hormonus saturošu krēmu un ziežu lietošanas. Sākumā tie var stāvokli uzlabot, taču vēlāk – ievērojami pasliktināt.
Ja nav blakus saslimšanu, izsutums parasti sadzīst piecu līdz septiņu dienu laikā.
