Didjē Reinderss: Ilgtspējīgas nākotnes vārdā jānodrošina pilnvērtīgas iespējas patērētājiem 0
Didjē Reinderss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Patērētāju aizsardzības jomā Eiropa ir sasniegusi daudz. 1972. gadā Eiropas ministri apstiprināja piecas patērētāju pamattiesības. 1997. gadā ikvienam patērētājam tika dotas tiesības nosūtīt atpakaļ tiešsaistē iegādātas preces.
1999. gadā patērētājiem tika dotas tiesības uz divu gadu bezmaksas garantiju precei neatkarīgi no tā, vai prece ir iegādāta tiešsaistē, veikalā vai pasūtīta pa pastu. 2020. gadā jauna direktīva ļauj ES patērētājiem apvienot spēkus un kolektīvi rīkoties transnacionālas krāpniecības gadījumos, piemēram, “dīzeļgeitas” lietā.
Eiropas patērētāju aizsardzība ir papildināta atbilstoši laikmeta tendencēm, un šodien viņu tiesības ir vienas no vislabāk aizsargātajām visā pasaulē.
Straujais tiešsaistes iepirkšanās pieaugums 2020. gadā – tiek lēsts, ka tas ir lielāks nekā pēdējos piecos gados kopā, – ir izraisījis fiktīvu reklāmu, viltotu produktu un viltus atsauksmju skaita ievērojamu pieaugumu. Eiropas Komisija uz to reaģēja, koordinējot ES darbu ar lielākajām tiešsaistes platformām, lai dzēstu miljoniem krāpnieciska satura ierakstu.
Miljoniem cilvēku šomēnes meklē piedāvājumus tīmeklī, taču jāņem vērā, ka 42% ES iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju. Patērētājiem jābūt modriem un pašiem jāapzinās riski. Atsauksmēm tiešsaistē ne vienmēr var uzticēties, un “labākais piedāvājums” bieži vien ir pārāk labs, lai būtu patiess.
Pērkot ikvienu preci, tiek izdarīta izvēle, kas galvenokārt balstās uz cenu, dažkārt uz ērtībām un tagad arvien biežāk – uz ilgtspēju.
Ir pareizi jautāt, kas notiks, ja veiksim visus pirkumus tiešsaistē? Vai pirkt preci internetā un ierasties pēc tās pašiem, vai pieteikt piegādi dzīvesvietā? Veselīgākas, klimatneitrālas un resursefektīvas nākotnes vārdā ilgtspēja ir pareizā izvēle.
Pareizo izvēli patērētāji var izdarīt tikai tad, ja viņiem ir pietiekama informācija. Cik tālu šī prece ir ceļojusi, lai nokļūtu pie manis? Kāda ir tās “zaļā pēda”? Daudzi patērētāji vēlas zināt arī produkta kalpošanas ilgumu. Daži pat ir ar mieru ilgtspējības vārdā maksāt vairāk.
Ja nu informācijas ir pietiekami, bet tai nevar uzticēties, un patērētāji nespēj noteikt, kuras preces patiešām ir videi draudzīgas? Tas satrauc daudzus. Viena no iespējām patērētāju atbalstam ir nodrošināt, ka ražotāji un pārdevēji sniedz vairāk informācijas. Vēl viena ir “zaļās tukšvārdības” aizliegšana.
Turklāt patērētāji var izdarīt pareizo izvēli tikai tad, ja tirgū ir ilgtspējīgas preces. Klimatneitrālā, resursefektīvā un veselīgā aprites ekonomikā būtu jāražo nevis preces, kuru mūžs ir īss, bet gan tādas, kas ir izturīgas un ilgi lietojamas. Ražotājiem būtu jānosaka pienākums ražot viegli apmaināmas rezerves daļas, vienlaikus nodrošinot, ka ražojums joprojām atbilst ES mēroga drošības standartiem.
Ja putekļsūcējs saplīst vai mobilā tālruņa darbība jaunas tehnoloģijas iespaidā palēninās, pirmajai izvēlei vajadzētu būt remontam, nevis aizstāšanai ar citu, un tai nevajadzētu izmaksāt vairāk. Jaunas digitālās tehnoloģijas, piemēram, daudzpusīgi tiešsaistes salīdzināšanas rīki vai zaļās lietotnes, kas ļauj sekot enerģijas patēriņam, arī var palīdzēt izdarīt ilgtspējīgu izvēli. Piemēram, viedie skaitītāji var palīdzēt sekot mājsaimniecības enerģijas patēriņam.
Gudriem risinājumiem, kas ilgtermiņā ir energoefektīvāki, iespējams, ir augstākas sākotnējās izmaksas, un patērētājam to iegādei nepieciešams kredīts. Mums ir jānodrošina, ka kredīta izmantošanas gadījumā visa informācija tiek sniegta gan uz papīra, gan tiešsaistē un konsultācijas par parādsaistībām ir plaši pieejamas.
Ilgtspējīga pārkārtošanās tieši to nozīmē.
Lai to panāktu, Eiropas Komisija nesen pieņēma jaunu patērētāju tiesību programmu iedzīvotāju atbalstīšanai zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā. Taču arī patērētāji var būt pārmaiņu dzinējspēks. Politikas veidotājiem būtu jānodrošina viņiem iespējas to paveikt.
