Lai plīvo! 0
Ar Ziediņas kundzes izteiktajām domām iepazīstināju dažus mūsu lasītājus un jautāju, kā viņi vērtē vēstules autores rosinājumus.
Helmuts, politiski represētais Bauskas novadā: “Policija ir ļoti naska izrakstīt soda kvīti, bet pirms tam vajadzētu painteresēties, kāpēc karogs pie mājas nav izkārts – varbūt cilvēks vecs, slims un nevar saviem spēkiem to izdarīt. Ne vienmēr līdzās ir kaimiņš, ko aicināt palīgā. Tajā pašā laikā uzskatu, ka izkārt karogu ir katra pilsoņa pienākums. Piekrītu vēstules autorei, ka sēru dienu tā kā būtu par daudz.”
Inga Mazure Rīgā: “Pēc manas pārliecības, lai karogs plīvo kaut katru dienu! Jo biežāk, jo labāk. Saprotu, gados vecam, slimam cilvēkam tas varētu būt fiziski grūti. Bet es atrastu izeju. Sarunātu kādu skolas puiku par dažiem centiem saldējumam. Lai atnāk un izkar. Bet par piemiņas dienu nosaukumu – uzskatu, ka “komunistiskais genocīds” ir visatbilstošākais un visas zvērības visvairāk ietverošais vārds. 25. marta un 14. jūnija piemiņas dienas nosaukums nav jāmaina.”
Vilhelms Purmalis Ķekavas novadā: “Par to, cik bieži jāizkar karogs, nav jādiskutē. Tas, manuprāt, nav pat ētiski, jo tik daudz cilvēku par to bija gatavi atdot dzīvību. Tas ir valsts simbols, kas veido dvēseli, apskaidro domas, audzina patriotismu.”
