Lai pievilinātu tūristus, jāizmet jauni āķi 0
Latvija ir skaista un daudzveidīga – tā pēc viesošanās mūsu valstī saka ārvalstu tūristi. Bet vai paši esam apceļojuši dzimto zemi? Par Latvijas tūrisma dižvietām nosaukta Rundāles pils, Vecrīga, Aglonas bazilika, Jūrmala, Līgatne Gaujas nacionālajā parkā, Kuldīga, Turaidas muzejrezervāts Siguldā, Cēsis, Liepāja, Ventspils. Bet, ja tur jau esat bijuši, droši var braukt atkal, jo noteikti būs kaut kas līdz šim neredzēts, ko apskatīt, iemūžināt fotogrāfijās.
Vietējos ietekmē laikapstākļi
Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis stāsta, ka ārzemju tūristu skaitu ietekmē politiskie apstākļi. Latvija ir droša zeme, tāpēc ārzemnieku skaits palielinās. Vietējiem ceļotājiem noteicošie ir laikapstākļi, jo, ja vasarā trāpās kāda lietaina nedēļa, tūristu neesot pat objektos zem jumta.
Kurzemē tūrisms balstās uz sešiem lielajiem vaļiem – Ventspili, Kuldīgu, Liepāju, Talsiem, Tukumu, Saldu. Kuldīgā un Liepājā tūristus vadā īpaši vilcieniņi, Ventspilī visi fotografējas pie grandiozās strūklakas “Fregate “Valzivs””, bet Kuldīgā – pie Ēvalda Valtera pieminekļa. Pērn visapmeklētākais objekts bija piedzīvojumu parks Ventspilī, kas domāts visai ģimenei un darbojas gan ziemā, gan vasarā. Taču daudz neatklāta ir Kurzemes mazajās pilsētās un apdzīvotajās vietās.
– Šis gads pasaules tūrisma organizēšanā veltīts ilgtspējīgam tūrismam un papildināts ar zaļo un aktīvo tūrismu, – informē Artis Gustovskis. Piemēram, Liepājā pagājušajā sezonā atklāja piedzīvojumu parku “Tarzāns”. Tādi parki ar trasēm, trosu nobraucieniem pāri ūdenskrātuvēm Latvijā kļūst aizvien populārāki. Palielinājies kuģīšu, jahtu un laivu izbraucienu skaits. Baskāju taka pie Valguma ezera atklāja šo interesanto pastaigas veidu, un tagad klāt nākuši desmit citi, bet “Valguma pasaulē” tapuši jauni labirinti.
Lielākais nekomerciālais velofestivāls Latvijā, kas notiek Kuldīgā, šogad svinēs 10 gadu jubileju, un šajā sakarā notiks arī pirmā nacionālā velotūrisma konference. Gan Liepājas, gan Kuldīgas pusē ir atklāti jauni velomaršruti.
Aizvien populārāks kļūst gastronomiskais tūrisms. Kurzemnieki pirmie izveidoja romantisko vīna tūri, un tās ietvaros vienā dienā var apmeklēt vismaz trīs vīna darītavas. Godā tiek celtas senās receptes – Spādes muižā Talsu novadā tūristiem pārdod slīcinātos kliņģerus, bet Kuldīgas pusē ceps magoņmaizes un brūvēs akmens alu, ko varēs baudīt hercoga Jēkaba gadatirgū.
Kabiles pagastā atklāta mežsarga Aivara Bergmaņa veidotā grupas “Līvi” dziesmu iela. Saldenieki par godu Janim Rozentālam izstrādājuši jaunus tūrisma maršrutus (“Pa Rozentāla pēdām Saldū”) un izveidojuši ekspozīcijas muzejā. Aizvien populārāks kļūst Emīla tirgus Ēdoles pilī. Pagājušajā gadā kilometra rādiusā nebija kur nolikt mašīnu.
Grib līdzdarboties
– Zemgales reģions kļuvis pazīstams un interesants ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu tūristiem. Tas priecē, jo labu laiku uzskatīja, ka Zemgale ir lauksaimniecības reģions un tur īsti nav ko redzēt, izņemot atsevišķas, sen zināmas vietas, piemēram, Rundāles pili, dabas parku Tērvetē, Kokneses pilsdrupas, – stāsta Zemgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Liene Rulle. Tūristi grib ne tikai apskatīt objektus, bet arī kaut ko izgaršot, līdzdarboties vai izbaudīt. Daudz ārvalstu tūristu, it sevišķi no Lietuvas, reģiona apmeklējumu apvieno ar lielajiem pasākumiem, festivāliem.
– Tiem, kuri Zemgalē nav bijuši, iesaku noteikti apmeklēt lielākās reģiona pilsētas, kurās pēdējo gadu laikā daudz izdarīts, lai kļūtu par tūristiem saistošām un interesantām apskates vietām, sākot no pilīm, muižām, muzejiem un beidzot ar gardēžu tūrēm, mājražotājiem, amatniekiem, – aicina Liene Rulle. Katru gadu tiek atklāti jauni maršruti Jelgavas pilsētā un tās apkārtnē. Vispieprasītākā Zemgales tūrisma vieta ir Bauska un tās apkārtne. Jēkabpils ir pilsēta, kas veiksmīgi integrējas tūrisma piedāvājumā un sekmīgi sadarbojas ar citu novadu pašvaldībām. Nozīmīgi reģiona tūrisma objekti ir Krustpils pils un klosteris. Kokneses apkārtne, Skrīveru, Pļaviņu un Aizkraukles novads patlaban iekļauts Vidusdaugavas piedāvājumā, un tur var baudīt arī aktīvo atpūtu. Vēl līdz galam neizzināta tūrisma apskates teritorija ir Sēlija. Šī vieta noteikti ir piemērota klusuma baudītājiem vai velotūristiem. Dobeles, Tērvetes, Auces apkārtne ir izteikts piemērs veiksmīgas sadarbības veidošanai, lai esošajiem objektiem piesaistītu arvien jaunus tūristus. Te ir gan zināmie dabas parki, gan ceriņu dārzs, gan pilsdrupas un attīstījies mājražotāju un amatnieku tīkls.
Noformulēt vēlmes
Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts iesaka tūristiem noformulēt savas vēlmes, jo tad būs vieglāk atrast interesēm atbilstīgu maršrutu. – Agrāk varēja iztikt tikai ar bukletiem, bet tagad informācija tiek meklēta gan tūrisma informācijas centru mājaslapās, gan feisbukā un potenciālie ceļotāji ieklausās atsauksmēs, tāpēc pakalpojumu kvalitātes latiņa jātur augstu.
Ziemā lielāka interese ir par koncertiem, izstādēm un slēpošanu. Lai paildzinātu sezonu, daudzviet tiek sapūsts mākslīgais sniegs, kas turas līdz pat zilajām vizbulītēm, bet pēc tam uzreiz var mesties otrā Vidzemes aktivitātē – laivošanā. – Var pat atbraukt tieši no darba, jo tiek piedāvāts ekipējums, laiva tiek aizvesta līdz ūdens malai un beigās krastā sagaidīta. Nekādu rūpju un pakošanās! Laivošana sākas jau agri, un vispieprasītākā ir Amata, – stāsta Raitis Sijāts.
Vidzemes reģionā pēdējā laikā sevi aktīvi piesaka Alūksne, kur ezers pilsētas centrā ir liels bonuss aktīvajiem tūristiem. Apskatei atvērta ir Rankas muiža, tiks rekonstruēta Cesvaines pils. Jauni maršruti būs gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem, jo īpaši piedomājot par infrastruktūras objektu uzlabošanu un atjaunošanu, iekļaujoties Eiropas informācijas sistēmā, izveidojot norādes, kartes, vienotus marķējumus Latvijā un Igaunijā.
Vienas dienas maršruts Vidzemē? – To katrs var izvēlēties atkarībā no savas dzīvesvietas, piemēram, rīdziniekiem populārs ir Carnikavas, Saulkrastu, Limbažu. Igates, Bīriņu, Siguldas Turaidas loks. Bet ekskursija ir pilnvērtīga ne jau objektu skaita ziņā, – saka Raitis Sijāts. Līgatnē var pavadīt visu dienu, jo tur ir gan daba, gan vēsture, gan dzīvnieki. Interesants gastronomiskais piedāvājums ir Smiltenē, Valmiermuižā.
Saplūst ar dabu
Ne velti ir dziesma par zilo ezeru zemi, jo Latgales vislielākā bagātība ir brīnišķīgā, neskartā daba, pēc kuras tik ļoti ilgojas ārzemju tūristi. Pērn Latgalē pabijuši 17 2564 ceļotāji, no kuriem 26% bija ārvalstnieki, 74% – vietējie tūristi no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Rīgas.
– Mēs piedāvājam dabu un aktīvo atpūtu. Saplūšanu ar dabu un atjaunošanos dabā, – vilina Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte. Un ne tikai! Latgalē ir 75 muzeji, 300 baznīcas, 28 pilis un muižas. Latgalē ir tas, kā nav citur, – šmakovka un tai veltītie objekti: muzejs Daugavpilī un Rēzeknes novada dabas parkā, šmakovkas dedzinātava grāfa Šadurska spirta brūzī Kārsavā, Gunāra Igauņa šmakovkas muzejs blakus seno mūzikas instrumentu darbnīcai Gaigalavā. Bet Latgales iepazīšana jāsāk ar Daugavpili, kur ir gan Rotko muzejs, gan cietokšņa komplekss, kas ik gadu tiek paplašināts. Daugavpilī ir arī Latgalē pirmā kvesta istaba un atjaunots Baltijā pirmais veloparks četru hektāru platībā.
Daugavas loku dabas parkā Naujenē ir jauni skatu torņi un takas. Pērn tapis pirmais Latgales velotūrisma maršruts, kas uzreiz divkāršojis velotūristu skaitu, un šogad ar velosipēdu varēs ceļot gar pierobežu no Alūksnes līdz Dagdai. Līgai Kondrātei ir ko stāstīt par kārsaviešu nakts pasākumiem – sēņošanu, kukaiņu nakti, ielu basketbolu, par bišu namiņiem un tūristiem atvērtajām zemnieku saimniecībām. Ludzā ir restaurēta Baltijā vecākā koka sinagoga, tajā apskatāma autentiska lūgšanu telpa un ludzānietim Hercam Frankam veltīta ekspozīcija. Līvānos ir pastaigu maršruts ar sešiem tematiskiem soliņiem, no kuriem viens ir ar lielām spraudītēm un tiek saukts par deputātu sēdekli. Līvānos ir ne tikai stikla muzejs, bet arī stikla pūšanas darbnīca, kur meistari demonstrē prasmi un ļauj pamēģināt apmeklētājiem.
– Mēs, tūrisma nozares darbinieki, aicinām gan pašvaldības, gan uzņēmējus strādāt kopā, meklēt draugus un partnerus, jo viens nespēj visu izdarīt, bet kopā var izveidot labu piedāvājumu tūristiem.
