Lai pietiek laika ģimenei 0
Tūlīt, tūlīt 2013. gads aizies vēsturē… Ar kādām domām to pavadām? Un ar kādām izjūtām sagaidīsim 2014. gadu?
Rudīte Bērziņa Kurzemē: “Diemžēl negatīvā mums šogad ir sanācis vairāk. Zolitūde… Jaunieši laukos jau ir liels retums. Daudz draugu un paziņu ir ārzemēs. Daudz vai maz no piecām mājām laukos? Savukārt mums, palicējiem, kas strādājam par minimālām algām, pienāktos skaists tituls – Latvijas valsts sponsori. Arī pati ik pa laikam, domājot par savu un bērnu nākotni, apsveru domu braukt projām. Prieku un pozitīvo cenšos rast, fotografējot skaistus dabas skatus un spēlējot šahu sacensībās. Tā kā mana meita Evija paralēli pieaugušo mačiem piedalās arī jauniešu turnīros, novembris bija īsts šaha maratons. Bet ne jau medaļas un kausi ir galvenais, bet šahistu vide – draugi, lieliska savējo kompānija, kas uz pāris stundām ļauj aizmirst visas ikdienas problēmas.”
Harijs Zaķis Rīgā: “2013. gads man bija ļoti veiksmīgs, lai gan divreiz nonācu slimnīcā. Tā kā šajās dienās man apritēja jau 80 gadi, veselības problēmas ir attaisnojamas. Man ir brīnišķīgas attiecības ar bērniem un mazbērniem, un tas ir mans galvenais pluss. Bet valstij kopumā ir uzgūlusies Zolitūdes traģēdijas ēna, un šo gadu nevar nosaukt par labu. Nākamajā gadā Latvijai ir jāpanāk kaut neliels uzrāviens ekonomikā un arī politikā. Un tas izdosies, ja atkal nenotiks šķelšanās vairākās sīkpartijās. Darba lietās ir jāiemācās nehalturēt, Zolitūdes traģēdija krasāk nekā līdz šim ir parādījusi paviršības sekas. Taču, lai nu kas, man ir pārliecība, ka Latvijā cilvēki var gadu no gada turpināt iesākto darbu, būvēt lielākus un mazākus plānus un novērst arī traģiskas kļūdas, bet viņiem nebūs jāpārdzīvo trīskārša “atbrīvošana” kā manai paaudzei – 1940., 1941. un 1944. – 1945. gadā.”
Atis Baranovskis Zemgalē: “Pašlaik paplašinu darbnīcu un pieņemšu vēl pāris strādnieku. Beidzot jāsāk strādāt ar vērienu. Bet par valsti domājot, gribētos, lai latvieši ar savu Saeimu ir apmierināti, lai to nelamātu un negaidītu tikai no politiķiem. Nekur pasaulē jau viņi nav ideāli. Galvenais, lai valsts cilvēku uzņēmībai netraucē. Manuprāt, spēja pilsoņiem pašiem pieņemt lēmumus un gādāt par sevi atšķir mazu un provinciālu valstiņu no mazas un progresīvas.”
Anna Klaucāne Balvu novadā: “Vecajā gadā ir jāatstāj visas rūpes, raizes un šaubas, jo ir jātic, ka 2014. gadā viss būs labāk. Taču mēs visi esam pieauguši cilvēki un zinām, ka no ticības tikai veiksme nerodas. Viss top nogurdinošā, pat apnicīgā darbā, no pašaizliedzīgas ziedošanās. Lai visiem mums jaunajā gadā pietiek laika savai ģimenei un saviem mīļajiem!”
