LA.LV redakciju sazvanīja kāds sašutis lasītājs, kurš ir neizpratnē par jauno praksi bankās un citās iestādēs. Viņš neizprot, kāpēc šāda sistēma radīta, un kāda no tās ir jēga.
Kunga stāsts ir aptuveni šāds: “Manam SMART-ID drīz beidzas termiņš. Lai to pagarinātu, ir jādodas uz vizīti klātienē. Pieteicu bankā konkrētu apmeklējuma laiku. Paņēmu līdzi dokumentus un devos uz banku.
Ierodoties klātienē, man vēl jāievada sistēmā savs numurs, ko esmu saņēmis telefonā. Sakiet, kāpēc tas ir nepieciešams? Kas notiks, ja aizmirsīšu telefonu mājās? Man taču dokumenti ir līdzi, es vienkārši varu pierādīt, ka tiešām esmu tas, kurš ir pieteicies uz apmeklējumu. Kāpēc šādas liekas formalitātes, kas tikai sarežģī dzīvi? Ar līdzīgiem noteikumiem saskaros arī Centrālajā laboratorijā.”
Sazinājāmies ar abiem kunga minētajiem uzņēmumiem – “Swedbank” un “Centrālo laboratoriju”, lai uzdotu šos jautājumus un vienlaikus arī uzzinātu, kā pieteikt apmeklējumu cilvēkam, kuram nav viedtālruņa.
“Swedbank” skaidrojums
Jānis Krops, “Swedbank” mediju attiecību vadītājs, saka: “Vispirms vēlētos informēt, ka Smart-ID sertifikāta atjaunošanai nav obligāti jādodas uz filiāli. Te nosūtu saiti, kur vairāk paskaidrots, kādas ir visas iespējas atjaunot sertifikātu arī bez filiāles apmeklējuma. Tomēr, ja klientam ir ērtāk savu Smart-ID sertifikātu atjaunot bankas filiālē, protams, tāda iespēja arī pastāv.
Par numuriņa ievadīšanu sistēmā. Tas tiek prasīts tikai, lai zinātu, ka klients ir ieradies un iestājies iepriekš pieteiktajā rindā. Ja klientu konsultanti jau ir atbrīvojušies no iepriekšējiem pierakstiem, tad apkalpos klientu uzreiz pēc ierašanās, jo sistēma parādīs, ka klients jau gaida. Kas attiecas uz telefona nepaņemšanu līdzi – ja arī šāda situācija gadītos, filiālēs klientus pie ieejas sagaida bankas darbinieks, kurš palīdzēs nodrošināt klienta nonākšanu pie klientu konsultanta.”
Uz jautājumu, ko darīt klientiem, kuriem nav viedtālruņu, J.Krops atbild: “Klientiem, kuri neizmanto viedtelefonus, bet izmanto internetu, pieteikties filiāles apmeklējumam ir iespējams Swedbank mājas lapā. Savukārt tiem klientiem, kuri neizmanto ne viedierīces, ne arī internetu, iespēja pieteikt vizīti filiāles apmeklējumam ir arī zvanot.”
“Centrālās laboratorijas” skaidrojums
Savu skaidrojumu sniedza arī Pjotrs Harlamovs, “Centrālā laboratorija” direktors: “Centrālajā laboratorijā ir divu veidu rindas, kuras tiek vadītas ar rindu sistēmu:
1. “dzīvā rinda”, kad pacients atnāk, uzspiež pogu un saņem savu kārtas numuriņu un attiecīgu vietu rindā;
2. “attālinātais pieraksts”, kas ir izveidots, lai mazinātu “dzīvo rindu” un vairāk vai mazāk spētu regulēt pacientu plūsmu. Pacients ievada saņemto kodu un negaida “dzīvajā rindā”. Kods tiek atsūtīts pacienta noradītajā kontakttālrunī īsziņas veidā. Kā alternatīvā, kods tiek atsūtīts arī pacienta norādītāja e-pastā.”
Ja klientam nav viedtālruņa, viņš var izmantot iespēju kodu saņemt uz norādīto epastu, savukārt, ja telefons ir piemirsies mājās un līdzi nav pierakstītais iepriekš atsūtītais kods, bet ir personas apliecinoši dokumenti, ir iespējams saņemt savu kārtas numuriņu ar attiecīgu vietu rindā.
P.Harlamovs arī skaidro, kāpēc izvēlēta šāda pieraksta sistēma: “Lielās filiāles ikdienā apkalpo vidēji ap 150- 170 pacientus un lai samazinātu gaidīšanas laiku, pacientu ērtībām tiek izveidots iepriekšminētais attālinātā pieraksta variants. Tomēr tiešām gadās, ka telefons ir aizmirsts, tāpēc rekomendējam paņemt sev līdz pierakstīto kodu. Ar jebkuriem jautājumiem pacients var griezties pie laboratorijas personāla.”