“Kā var rēķināt nodokli no summas, ko nenopelna?” Par jauno sistēmu sašutuši zvejnieki, kuri nodarbināti 3-4 mēnešus gadā 66
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā ierasts, sestdien Latvijas piekrastē svinēs Zvejnieku svētkus. Svētki – tas ir labi, taču piekrastes zvejnieki aicina šķetināt arī samilzušās nozares problēmas.
Lielākais zvejnieku neapmierinātības avots šobrīd ir nodokļu reforma, kas stājusies spēkā šī gada 1. jūlijā.
“Jaunā reforma ir ļoti samudžināta. Kurš to izdomāja? Tāda sajūta, ka vesela armija strādā pie tā, lai mūsu dzīvi sarežģītu,” tā par jauno nodokļu nomaksas kārtību, kas stājusies spēkā, izteicās viena no biedrības “Mazjūras zvejnieki” kopsapulces dalībniecēm.
Viņa mudina domāt par to, kā rīkoties zvejniekam, ja gada trešajā ceturksnī ir tikai deviņas darbadienas, kuru laikā var gūt ienākumus, bet kā nomaksāt nodokļus?
Arī Burtnieku novada zvejnieku saimniecības “Koksala” īpašnieks Jānis Bērziņš uzskata, ka nodokļu reforma ir absurda.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis domā, ka nodokļu reforma mazos zvejniekus sagraus, jo zvejnieki ir nodarbināti 3–4 mēnešus gadā un nenopelna tik daudz, lai varētu samaksāt nepieciešamo summu.
“Kā var rēķināt nodokli no summas, ko nenopelna?” jautā Cīrulis.
Jau tā piekrastes zvejas aroda turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta, jo līdz šim nav bijis nekāda atbalsta tiešajai zvejniecībai – zvejas laivu atjaunošanai vai veco zvejas motoru nomaiņai pret jauniem – ekonomiskiem un videi draudzīgākiem.
Nozarei nepieciešams atbalsts
Nodokļu reforma ir tikai viens no jautājumiem, ko mudina risināt piekrastes zvejnieki. Tāpat jādomā par nākamo plānošanas periodu un atbalstu nozarei.
Biedrība “Mazjūras zvejnieki” jau izteikusi vairākus papildinājumus “Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam”, ko izstrādājis Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departaments.
Lai saglabātu piekrastes teritoriju senās tradīcijas un vidi kā nacionālas nozīmes pamatvērtību, biedrība aicina projektu konkursos papildu punktus piešķirt reāli nozarē strādājošām piekrastes zvejnieku saimniecībām.
Tāpat izskan aicinājums veidot īpašas atbalsta programmas piekrastes zvejniekiem savu nozvejoto zivju pārstrādei.
“Mazjūras zvejnieki” arī aicina atbalstīt piekrastes zvejnieku saimniecību projektus mazā lauku tūrisma attīstībai, veicinot piekrastes teritoriju sociālekonomisko attīstību.
Zvejnieki uzskata, ka piekrastes zvejas atbalsta pasākumos projektu vērtēšanā būtu jāiesaista reālas zvejnieku biedrības, kurās reāli zvejojošo zvejnieku skaits ir ne mazāks par pieciem, turklāt projektu pieteikumiem būtu nepieciešams pievienot biedrības izsniegtu rekomendāciju.
Piekrastes zvejnieki pozitīvi vērtē rīcības programmā ietvertās ieceres par atbalstu jauno zvejnieku piesaistei.
Taču paaudžu nomaiņas mērķi iespējams sasniegt, tikai sniedzot atbalstu jau esošajiem komerczvejniekiem jauniešu apmācības jomā.
Piekrastes komerczveju nav iespējams uzsākt tukšā vietā – šim arodam nepieciešamas specifiskas zināšanas, dzīvesvieta pie jūras, zvejas aprīkojums un zvejas rīku limits. Šobrīd Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs strādā pie vienreizēja atbalsta noteikumu izstrādes.
Paredzēts, ka jaunais zvejnieks varēs saņemt atbalstu līdz 30 tūkstošiem eiro viena zvejas kuģa iegādei. Sanāksmē gan izskanēja jautājums – cik zvejnieku varēs kvalificēties šim atbalstam, jo gados jauno zvejnieku piekrastē ir ļoti maz.
Zvejnieki piesardzīgi vērtē arī rīcības programmā ietverto uzticēšanos vietējām rīcības grupām, novirzot to pārziņā ievērojamus piekrastes teritoriju attīstības līdzekļus, jo biedrības biedru pārstāvētajās teritorijās zvejnieku pārstāvniecības faktiski nav, līdz ar to nepastāv iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Vieglu dzīvi nesola
Tiekoties ar piekrastes zvejniekiem, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš sacīja, ka arī turpmāk vieglas dzīves nebūs.
Proti, jārēķinās, ka piekrastes laivām būs jābūt izsekojamām un jaunās tehnoloģijas turpmākajos gados aizvien vairāk ienāks zvejnieku dzīvē.
Runājot par nozvejas kvotām, Riekstiņš sacīja, ka ļoti laba situācija ir ar Rīgas līča reņģēm, pieaugums vērojams arī brētliņu nozvejai, taču draudīga ziņa ir tā, ka nākamgad var būt problēmas ar lašiem – līdzīgi kā ar mencām, kuru nozveja būs aizliegta.
Zinātnieku atzinums par taimiņu krājumu stāvokli neesot pozitīvs, taču šīs sugas nozveju ar kvotām neregulē.
Baltijas jūrā apdraudējums skāris cūkdelfīnus un EK to aizsardzībai vēlējās noteikt ārkārtas pasākumus, to skaitā zvejnieku tīklu aprīkošanu ar atbaidītājiem, taču pagaidām lēmumi nav pieņemti un šis jautājums esot “pakārts gaisā”.
“Mēs iestājāmies pret šo pasākumu, tas ir pārspīlēti,” sacīja Riekstiņš. Sagaidāms, ka nozarei būs jārisina vēl vairāki citi svarīgi jautājumi.
Savukārt zvejnieki aicina precizēt reāli zvejojošo komerczvejnieku saimniecību skaitu un viņu novietojumu pa piekrastes novadiem, jo rīcības programmā norādītie dati neatbilstot realitātei.
Lai apkopotu spēkus savu interešu pārstāvniecībai, biedrības “Mazjūras zvejnieki” rindas nule kā papildinājuši zvejnieki no Kuivižiem, Jūrmalas, Engures, Bērzciema, Mērsraga, Upesgrīvas, Rojas, Kolkas, Saunaga, Jūrkalnes, un tagad biedrība apvieno jau 35 biedrus.
Spriežot pēc ZM datiem, lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē veido reņģes, plekstes, salakas, asari, vimbas, lucīši, plauži un vējzivis.
