Lai piecgadīgā zilacīte Nensija iegūtu cerības uz normālu dzīvi, vecāki lūdz palīdzību 0
Vecāki tic, ka ar labsirdīgu cilvēku atbalstu Nensijai tiks noteikta precīza diagnoze, nozīmēta ārstēšana un viņu mīļotā meitiņa spers drošākus soļus, drošāk runās un izbaudīs pilnvērtīgu bērnību, informē fondā “Labdaris”.
Nensija ir mīļākais un vienīgais bērniņš ģimenē. Nensijas mamma un tētis dzīvo Valmierā. Kad viņi iepazinās, tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Drīzumā šai pasaulē pieteicās arī mazā Nensija. Jaunie vecāki bija neizsakāmi priecīgi un ļoti gaidīja savu pirmdzimto meitiņu.
Grūtniecība noritēja pavisam normāli, un Ineta – Nensijas mamma – jutās labi. Pēc ārstu aprēķiniem mazulītei bija jānāk pasaulē 2009. gada decembra sākumā. Vecāki ar prieku gatavojās meitiņas piedzimšanai – pirka drēbītes, rotaļlietas un visu nepieciešamo, lai mazulītei nodrošinātu lielisku nākotni. 2009. gada 9. novembrī Ineta ieradās uz kārtējo apskati pie ginekologa. Todien viss bija kārtībā – māmiņa jutās labi, bērniņa rādītāji bija normāli. Taču naktī Inetai noplūda augļūdeņi, un nācās steidzami doties uz slimnīcu. Dzemdības bija ilgas un mokošas, tādēļ ārsti nolēma veikt ķeizargriezienu. Jaunajai māmiņai klājās grūti, bet viņa tikai uztraucās par meitiņu, kuras nākšana pasaulē ilga 19 stundas. Pēc sešām dienām abas tika izrakstītas no slimnīcas.
Pirmie seši Nensijas dzīves mēneši bija brīnišķīgi. Vecāki regulāri veda mazulīti uz pārbaudēm pie ģimenes ārsta, veica visas potes, rūpējās par meitiņas attīstību un priecājās par viņas panākumiem.
Taču ar laiku vecāki pamanīja, ka kaut kas tomēr nav kārtībā – meitiņai jau bija jāprot noturēt galviņu un attīstīties vairāk. Noraizējušies viņi devās uz konsultāciju pie neirologa, lai noskaidrotu, kas kaiš mazajai Nensijai un kā viņai palīdzēt, ko darīt. Diemžēl nekādu skaidru atbildi neirologs nevarēja sniegt.
Vecākiem ar meitiņu nācās apmeklēt vēl daudzus ārstus gan Valmierā, gan Rīgā, līdz tika noteikta aptuvenā diagnoze: iedzimta galvas smadzeņu anomālija, spastiskā tetraparēze un motorās attīstības aizture. Nensijai tika piešķirta invaliditāte.
Māmiņa ar tēti darīja visu iespējamo, lai palīdzētu savai meitiņai. Tika izietas visas pieejamās procedūras. Pateicoties rehabilitācijas kursiem, kuri regulāri tika izieti Valmierā, bērniņš iemācījās stabili noturēt galviņu, rāpot un piecelties kājās. Šobrīd Nensija jau var noiet dažus soļus, turoties māmiņai vai tētim pie rokas.
Mazulīte ir ļoti emocionāla un dzīvespriecīga, labprāt smaida un smejas, spēj pateikt skaņas, dažkārt pat viņai izdodas pateikt veselu vārdu. Nensija ir savā veidā apķērīga – ar žestiem viņa var paskaidrot, ko viņa konkrētajā brīdī vēlas. Meitenītei ļoti patīk rotaļāties, un viņa ar interesi skatās multfilmas.
Mazā Nensija turpina attīstīties, lai gan tas notiek ļoti lēni. Šobrīd ir nepieciešams veikt izmeklējumus, lai varētu noteikt precīzu diagnozi. Šāda iespēja ir Krievijas Zinātņu akadēmijas Cilvēka smadzeņu izpētes institūtā Sanktpēterburgā, kur zinātnieki pēta galvas smadzeņu slimības. Šis institūts ir piekritis uzņemt Nensiju un veikt izmeklēšanas. Taču vispirms ir jādodas uz Sanktpēterburgu, lai konsultētos ar šī institūta speciālistiem un veiktu izmeklēšanas, pēc kurām tiks noteikts ārstēšanās un rehabilitācijas plāns.
Kopumā ir vajadzīgi 19681 eiro – summa, kādas vecākiem nav. Jaunajiem vecākiem nav tik daudz naudas. Māmiņa nestrādā, jo viņai visu laiku ir jābūt kopā ar mazo Nensiju, taču ar tēva nelielo algu tik tikko pietiek, lai segtu pārtikas un īrētā dzīvokļa izmaksas.
Māmiņa un tētis ļoti mīl savu meitiņu, un viņu kvēlākais sapnis saistās ar vēlmi, lai meitiņa atveseļotos un iemācītos staigāt un runāt. Tos, kuriem ir iespēja palīdzēt, vecāki aicina ziedot, apmeklējot fonda “Labdaris” mājaslapu, kurā var iegūt informāciju gan par ziedojumiem, gan to izlietošanu.
