Pēdas dzīves garumā. Kāpēc jaunības kurpes vairs neder; kā pēdām palīdzēt 0
Pēdas pierod pie konkrētiem apaviem, tāpēc, mainoties sezonām un uzvelkot citus, vairs nejūtamies ērti. Kāpēc tā notiek, un kā izvēlēties piemērotus apavus ikdienai? AT Latvia tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis apstiprina, ka glaunās, šikās kurpes ne vienmēr būs ērtākas.
Jāsāk ar bērniem
Runājot par piemērotu apavu izvēli, vispirms jādomā par bērniem, jo ļoti svarīga ir pareiza augšana un attīstība.
“Katram vecumam savas īpatnības. Vēlams bērnam izvēlēties apavus, kam var izņemt iekšzoli. Bērns uz tās uzkāpj ar pilnu pēdu, un tad var redzēt faktisko izmēru,” stāsta tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis. “Sēžot pēda ir īsāka, stāvot – garāka, ejot tā pagarinās vēl vairāk. Svarīgi, lai pirkstgali neaizstiepjas līdz zoles galam, bet paliek aptuveni centimetru brīvs laukums, kur pēdai augt un attīstīties. Vēlāk vecāki var atkārtoti izņemt iekšzoli un nomērīt bērna kāju, lai saprastu, kā tā paaugusies. Ja mazajam ļoti iepatīkas kādi apavi, viņš ievelk pirkstiņus uz iekšu, lai tikai turpinātu nēsāt par mazu palikušās kurpes.”
Bērnu apaviem jābūt stabilam papēžu atbalstam. Sandalēm līdz 26. izmēram parasti ir slēgts papēdis. Pēcāk var izvēlēties ražotājus, kas vaļējās sandalēs papēža daļā iestrādā padziļinājumu ar atbalstu papēža kaulam. Tas neļauj pēdai sašķiebties uz iekšpusi vai ārpusi.
Nevajadzētu nēsāt kāda cita iepriekš valkātus apavus. Tie parasti ir nomīti, nodeldēti, pēdai netiek nodrošināts pareizs atbalsts. Protams, bērns aug strauji: līdz četru gadu vecumam pēda gadā izaug par diviem izmēriem lielāka, vēlāk – aptuveni par izmēru. Tomēr uz veselības rēķina naudu taupīt nevajadzētu.
Ja apavi nav piemēroti
Velkot nepiemērotus apavus, rodas ādas nobrāzumi, tulznas, varžacis. Var attīstīties locītavu deformācijas, muskuļu disbalanss, kas izraisa gaitas un stājas pārmaiņas un lielo locītavu pārslodzi. Pirmie cieš ceļi, gūžas, muguras lejasdaļa. Ja apavi neelpo, pieaug ādas infekciju risks.
“Studiju gados rādīja piemēru, kā cilvēks ar diabēta neiropātiju gumijniekos pagalmā tīrījis sniegu un, atnākot mājās, zābakus novilcis kopā ar ādu. Pēc tam nācies ārstēties slimnīcā. Skaidrs – ir ļoti būtiski izvēlēties laikapstākļiem atbilstīgus apavus,” atgādina ārsts.
Sāpes ir pirmā pazīme, kas liecina par pēdu problēmām. Tās maina kustību un rada muskuļu pārslodzi noteiktās ķermeņa zonās. Ja ir aizdomas par nepareizu gaitu, var vērsties pie podiatrijas speciālista vai fizioterapeita, kurš novērtē stāju un kustību.
Pēdas izmērs mainās
Iegādājoties apavus pieaugušajiem, jānosaka pareizais izmērs. Lielie ražotāji piedāvā pusizmērus, kas ļauj izvēlēties vispiemērotāko. Būtisks ir arī kurpju platums. “Daudzi nevēlas pieņemt domu, ka pēda vairs nav tāda kā jaunībā. Piemēram, 18 gadu vecumā sievietei bija 37. izmērs, un arī pusmūžā viņa izvēlas to pašu. Pieaugot svaram, palielinās arī pēdas platums. Muskulatūrai kļūstot vājākai, pēda paliek garāka. Tad jāmeklē atbilstīgi apavi,” rekomendē Raivis Bukolovskis.
Problēmas rodas, ja ir ļoti šaurs papēdis un samērā plata pēdas priekšējā daļa. Tas novērojams aptuveni 25% sieviešu. Tad piemērotus apavus atrast ir ļoti grūti. Noder ortopēdiskās zolītes, kas papēža daļā aizpilda lieko telpu un padara pēdu stabilāku, vienlaikus nesaspiežot pēdas priekšdaļu.
Elastīgi un stingri
Kvalitatīvus apavus nav nepieciešams ievalkāt, jo tie jau sākumā ir ērti un pilda savu funkciju. Stīvu, neelastīgu materiālu izvēlēties nevajadzētu. Saskarsmes materiālam jābūt ādai draudzīgam un mīkstam. Ārsts iesaka valkāt dabiskās ādas apavus.
Zoles atbalsta laukumam jābūt pietiekami platam, lai pēda stabili turētos uz zemes. Zolei jābūt arī elastīgai, lai amortizētu triecienus, un stingrai, lai, ejot pa grants ceļu, nesāpētu pēdas.
Nevajadzētu izraudzīties apavus, kam pamatne zoles virzienā sašaurinās, arī augstpapēžu kurpes. Tās rada pēdas nestabilitāti, un ne velti modeles, ejot pa mēli, mēdz grīļoties un krist.
Ko iesākt, ja svīst
Pēdās ir sviedru dziedzeri, tāpēc tās svīst, bet, kur sviedri, tur baktērijas. Ja apavu materiāls neļauj izvadīt mitrumu, iespējams ātrāk tikt pie sēnīšu slimības. Tas, vai materiāls ir gaisa caurlaidīgs, parasti norādīts marķējumā. Nozarē ir nostiprinājušies dažādi zīmoli, piemēram, Gore-Tex materiāli, kam ir īpaša membrāna, kas vienlaikus izvada mitrumu un neļauj iekšpusē iekļūt slapjumam.
Svīšanu var regulēt, iegādājoties piemērota materiāla zeķes un kopjot pašas pēdas.
Ja kājas svīst, apaviem jāļauj atpūsties un izžūt. Izņemamas iekšzoles var izmazgāt. Bet ne visus apavus ieteicams mazgāt veļas mašīnā. Starpzolē ir vairāki slāņi, un kāds no tiem mitrumu uzsūc vairāk un pēcāk bojā pārējās apavu daļas. Ir nopērkami arī aerosoli, kas atsvaidzina apavus.
Katru dienu ieteicams pēdas mazgāt siltā ūdenī ar neitrālām ziepēm. Pēc tam tās var ieziest ar mitrinošu krēmu vai eļļu. Ja pēdas ļoti svīst, ir speciāli pulverīši, kas uzsūc lieko mitrumu.
Katram sportam savi apavi
Veikalos pieejams plašs sporta apavu klāsts, tomēr visām fiziskām nodarbēm neatbilst viena tipa apavi. Spēlējot basketbolu ar skriešanas kurpēm, pastāv lielāka iespēja gūt traumas, proti, skriešanas apavi nodrošina stabilu taisnvirziena kustību, bet basketbolā notiek lēcieni, strauja kustību maiņa, bremzēšana, tāpēc apaviem jābalsta pēda no sāniem, kā arī potītes.
Izvēloties sporta apavus, jābūt brīvai vietai purngalos, jo fizisku aktivitāšu laikā pēdas nedrīkst būt saspiestas.
Jāņem vērā
Izvēloties apavus, jāņem vērā to platums, purngalu forma un papēža augstums. Pamatnei jābūt stabilai, elastīgai (jālokās vietās, kur dabiski lokās pēdas). Apavu materiālam jābūt elpojošam, virspuses materiālam jāizvada mitrums, iekšpuses oderei jābūt bez izteiktām vīlēm, lai nebojātu ādu.
Nē pirkstiņčībām!
Vasarā jāvairās ikdienā valkāt tā dēvētās pirkstiņčības (sauc arī par flipflopiem vai jēzenēm). “Ja apava virsma ir pavisam gluda un vienīgo atbalstu nodrošina maza saitīte starp pirkstiem, čību saķere ar pēdu nav stabila. Cilvēks sasprindzina muskulatūru, lai apavus noturētu pie pēdām. Muskuļi tiek noslogoti nepareizi, mainās atbalsta punkti un spiediens pēdu zonās, rodas pārslodze. Rudenī, pārejot uz citiem apaviem, pēdas sāk sāpēt, jo vairs nekustas tik labi kā iepriekš,” stāsta ārsts.
