Lai paspētu palīdzēt. Piecas situācijas un pirmā neatliekamā palīdzība 0
Ašķirt steidzamību var būt grūti
Brīdī, kad gadās kāda veselības ķibele – ģimenes loceklim mājās, kolēģim darbavietā vai svešam līdzbraucējam autobusā – bieži vien apjūkam. Ķeramies pie telefona, bet vājinieks nereti sāk protestēt: nesauciet ātros, gan jau pāries… Taču ir gadījumi, kad jārīkojas izlēmīgi, jo notikušais var būt bīstams veselībai un pat dzīvībai.
“Cilvēkam bez medicīniskās izglītības nav viegli izšķirt, kurā gadījumā saukt pēc steidzama glābiņa, bet kad var nogaidīt. Tāpēc vispirms situācija jāizklāsta ģimenes ārstam vai kādam citam dakterim, jākonsultējas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā,” iesaka ģimenes ārsts Andris Lasmanis.
Ja jūsu ģimenes daktera darba laiks beidzies un ar viņu nav iespējams sazināties, jāzvana konsultatīvajam tālrunim – 66016001. Tas strādā darbdienās no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem rītā, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
Pieredzējuši ģimenes ārsti un ārstu palīgi sniegs konsultāciju par veselības problēmu, kuras risināšanai nav nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Tas nav paaugstinātas maksas tālrunis – jāmaksā atbilstoši sava operatora noteiktajam tarifam par zvanu uz fiksēto Rīgas diapazona numuru.
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzdevums ir glābt dzīvību. Uz ātrās palīdzības tālruni 113 jāzvana vien tad, ja veselībai un dzīvībai draud briesmas. Tomēr nevajag bažīties, ka piezvanīsiet lieki. Šī dienesta ārsti uzsver: cietušajam vai viņa tuviniekam nav jāuzņemas atbildība, pieņemot lēmumu par veselības vai dzīvības apdraudējumu un palīdzības saņemšanas steidzamību.
Nav šaubu, ka ātrā palīdzība jāsauc ekstrēmos brīžos – ja ir plašs apdegums, saindēšanās, elektrotrauma vai noticis cits bīstams negadījums. Taču reizēm ir nelāgi simptomi, kuru iemeslu īsti nezinām, tādēļ nesaprotam, cik situācija bīstama.
