Agris Liepiņš: Cik patiesa ir mūsu valsts un sabiedrības vēlme cīnīties ar korupciju? 16
Pēdējo divu nedēļu laikā vai katrā otrajā televīzijas pārraidē redzam sižetus par korupciju. Tiek zīmētas apšaubāmi iegūtas naudas atmazgāšanas shēmas, piesaukti finanšu policistu un izmeklētāju vārdi, augstām VID amatpersonām un policijas vadībai jautāts, vai tiešām mūsu uzraudzības iestādes ir aklas, neko nav nedz redzējušas, nedz sapratušas. Tāpat plašsaziņas līdzekļi vēsta – caur Latvijas bankām atmazgā naudu un banku uzraugi skatās uz to caur pirkstiem.
Lai visu laiku nebūtu jāblenž zilajā ekrānā, palasīju grāmatu – Andreja Upīša romānu “Pirmā nakts”. It sevišķi nodaļu, kurā kolorīti aprakstīta Priedaines muižas pārvaldnieka sarosīšanās, saņemot ziņu, ka barons Kurts fon Brimmers pēc desmit gadu ilgušām studijām Vāczemē atgriežas savā dzimtajā muižā. Ķieģeļnīca, kurai sen jābūt gatavai un par kuras pabeigšanu pārvaldnieks rakstīja Kurtam uz Vāczemi, nav pat uzsākta, ceļš, kuram arī jābūt kārtībā, ilgstoši nav labots un izbrauktajās grambās riteņi iestieg tik dziļi, ka zirgs nejaudā pavilkt. Tagad bailēs no soda pārvaldnieks sadzen zemniekus darbā, liek strādāt vaiga sviedros, locīt grambās zarus, piebērto granti stumt un blietēt, lai ceļš būtu līdzens un lai pašam izietu taisni un līdzeni.
Romānā aprakstītais kalpo kā laba ilustrācija šodienai. Vai muižas pārvaldnieks nezināja par izdangāto ceļu un neuzcelto ķieģeļnīcu? Zināja, bet rosīties sāka vien tad, kad muižkungs brauca mājās. Vai augstie VID un finanšu policijas ierēdņi neredzēja deklarācijās uzrādītos dīvainos mantojumus un azartspēļu vinnestus? Visticamāk, ka redzēja, bet troksnis sacēlies vien tad, kad apdraudēta mūsu valsts iestāšanās ekonomiski attīstīto valstu klubā. Uzaicinājumu cerējām sagaidīt pēc pusotra mēneša, bet no aizjūras nāca satraucoša vēsts – pēc ASV pētnieku domām, Latvija ir vieta, kur bankās atmazgā naudu, Latvijā ir augsts korupcijas līmenis un tāpēc kārotajā klubā neesam vēlami.
Cik patiesa ir mūsu valsts un sabiedrības vēlme cīnīties ar korupciju? Un galvenais – tā ir ilgtspējīga vai kampaņveidīga, pakārtota mirkļa vajadzībai? No pieredzes spriežot – kampaņveidīga, un noklusīs drīz vien pēc uzņemšanas kārotajā apvienībā. Iepriekšējā kampaņa bija vērsta pret oligarhiem, un toreiz prezidents Zatlers ar slaveno rīkojumu numur divi atlaida Saeimu. Kampaņa neizauga no mūsu iekšējas vēlmes sakārtot Latvijas valsti, tā tika uzsākta pēc tam, kad ASV Latvijai pārmeta pārāk lielo oligarhu ietekmi uz valsts ekonomiku un pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem. Par oligarhiem nosauktie šodien dzīvo, cepures kuldami. Nesen, piemēram, kļuvis zināms, ka skaļā krimināllieta pret Šleseru klusām izbeigta. Vismaz daļai no oligarhiem vairs nav nepastarpinātas teikšanas pār valstī pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.
Klausoties ierēdņu teiktajā, nerodas pārliecība par viņu patiesu vēlmi apkarot korupciju. Intervējamie atrunājas ar standarta frāzēm un nodarbojas ar mundiera pogu spodrināšanu. Vai katra atbilde sākas ar teicienu – agrāk bija sliktāk, bet tagad lietas gājušas uz labo pusi, ne salīdzināt nevar! Tad seko teiciens par to, ka ekonomiskie noziegumi ir ļoti sarežģīti un komplicēti, trūkst izmeklētāju un esošie ir pārstrādājušies. Neiztrūkstošs ir apgalvojums, ka nesen struktūrā – VID dienestā, Finanšu policijā vai bankas pārraugošajās iestādēs – notikusi iepriekš padarītā caurskatīšana un pārstrukturēšanās, lai darbu varētu veikt veiksmīgāk. Uz aicinājumu nosaukt kaut vienu gadījumu, kad miljonos mērāmas naudas atmazgātājs nokļuvis aiz restēm, atbilde izpaliek. Nu jau par klasiku kļuvusi VID ierēdņu reakcija, atklājot restorānu ķēdes “Gan bei” lielizmēra šmaukšanos ar kases aparātiem. Restorānu ķēdi slēgt nevarot, jo tā dodot darbu daudziem cilvēkiem.
