Lai pārtika nenonāktu atkritumos 0
Iespējams, daudziem ne reizi vien gadījies iepērkoties groziņā blakus nepieciešamajiem produktiem ielikt arī tos, kas uzrunājuši ar pievilcīgu atlaidi vai iepakojumu, kaut nemaz nav bijuši vajadzīgi. Beigu beigās produkts nav pilnībā apēsts vai pat neatvērts izmests atkritumos.
Tonnām izmestas pārtikas ik gadu
“Ikdienas steigā varbūt par to ne vienmēr sanāk aizdomāties, bet aptuveni trešdaļa no visas saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Tieši Latvijā ik gadu vidēji katrs iedzīvotājs izmet vairāk nekā 100 kilogramu labas pārtikas,” neiepriecinošu tendenci atklāj Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Visā Eiropas Savienībā (ES) tie kopā ir 60 miljoni tonnu pārtikas atkritumu vairāk nekā 140 miljardu eiro vērtībā – tas ir gandrīz Eiropas Savienības gada budžets. “Uzskatu šādu izšķērdību par nepieņemamu, jo pārtikas ražošanā ir ieguldīts darbs, laiks un resursi, turklāt pārtika ir jāciena,” pauž Inese Vaidere.
Risinājumu meklē plašāk
Lai meklētu risinājumu, deputāte šo problēmu aktualizējusi Eiropas Parlamenta līmenī. “Uzskatu, ka nepieciešama konkrēta rīcība. Par to izdevās pārliecināt arī kolēģus Eiropas Parlamentā un izstrādāt veiksmīgu pilotprojektu,” viņa turpina. Pētījumam un praktiskiem risinājumiem pārtikas izmešanas samazināšanai no ES budžeta tika piešķirts teju miljons eiro.
“Tika izveidots Eiropas forums patērētāju pārtikas atkritumu samazināšanai, kas apvienoja pētniekus no visas Eiropas, lai rastu praktiskus risinājumus un izstrādātu pārtikas atkritumu samazināšanas rīkus. Nozīmīgs foruma posms bija starptautiska konference, kuru organizēju Eiropas Parlamentā Briselē. Tajā foruma eksperti prezentēja izstrādātos risinājumus un padomus, kurus praksē ieviest pašvaldībās, skolās, mājsaimniecībās,” stāsta pieredzējusī Eiropas Parlamenta deputāte.
Pilotprojekts noslēdzās šogad ar pasākumu Briselē, kurā jomas eksperti dalījās ar interaktīviem, praktiskiem rīkiem, kā samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Patlaban plānots tos turpināt ieviest un apgūt ES dalībvalstīs.
“Pilotprojekts bija pirmais solis, lai problēmu risinātu ar likumdošanu. Tādēļ esmu gandarīta, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar likuma priekšlikumu, kuru Eiropas Parlamentā uzlabojām un šopavasar pieņēmām. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība ir apņēmusies uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apmēru, un šā pilotprojekta rezultāti piedāvā praktiskas metodes, kā to panākt,” stāsta Inese Vaidere.
Zini!
Kas ir pilotprojekts
Eiropas Parlamenta deputātiem ir iespēja izstrādāt pilotprojektus dažādu problēmu aktualizēšanai, risināšanai un pēcāk arī likumdošanas izmaiņām. Vien neliela daļa tiek atzīti par kvalitatīviem budžeta saņemšanai.
Inteliģents iepakojums, skaidrāks marķējums
Jaunie noteikumi dalībvalstīm uzliks par pienākumu, piemēram, tādu augļu un dārzeņu popularizēšanu, kuriem ir ārēji vizuāli defekti un tādējādi neatbilst ES tirdzniecības standartiem, bet kuri joprojām ir piemēroti un droši patēriņam. Valstīm arī būs jāpopularizē inovācijas un tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Tie ir, piemēram, inteliģents iepakojums, kas paredzēts, lai pagarinātu glabāšanas termiņu vai saglabātu, vai uzlabotu iepakotās pārtikas stāvokli, īpaši transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Savukārt skaidrāks datējuma marķējums uz pārtikas produktiem palīdzēs novērst nevajadzīgu pārtikas produktu izmešanu, kas joprojām ir droša lietošanai. Dalībvalstīm arī būs jāveicina, ka uzņēmēji ziedo nepārdotu pārtiku, kas ir droša lietošanai.
“Esmu pārliecināta, ka visu šo pasākumu kopums pārtikas atkritumu samazināšanai sniegs praktiskus ieguvumus Latvijai un mūsu iedzīvotājiem. Novēršot pārtikas izniekošanu, varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi,” pauž Inese Vaidere.
Kā ikdienā samazināt pārtikas izmešanu
Lai nepieļautu, ka pārtika nonāk atkritumos, un lai ietaupītu, Inese Vaidere dalās ar praktiskiem padomiem, ko ikdienā jau tagad var ievērot ikviens.
1. Nedoties uz veikalu, kad gribas ēst, un veidot iepirkumu sarakstu
Izsalkums var ietekmēt iepirkumu groza saturu, piepildot to ar lieku un nereti neveselīgu pārtiku, tā radot ne tikai nevajadzīgus izdevumus, bet arī potenciāli vairāk atkritumu. Savukārt iepirkumu saraksts palīdz samazināt iepirkšanās laiku un izvairīties no impulsīviem pirkumiem. Likumsakarīgi – tādējādi arī var ietaupīt un izvairīties no papildu tēriņiem. Saraksts palīdz izdarīt pārdomātas izvēles un novērst arī risku kaut ko aizmirst, jo, atkārtoti dodoties uz veikalu, mēs ne tikai tērējam savu laiku, bet, iespējams, iegādājamies vēl kaut ko, kas īsti nav vajadzīgs.
2. Marķējums “Ieteicams līdz…” ir tikai ieteikums, nevis pavēle
Ja uz iepakojuma derīguma termiņš norādīts ar frāzi “Ieteicams līdz…”, tas jāuztver kā ieteikums. Jānovērtē, vai produkts vēl ir lietojams. Bieži vien to var droši lietot vēl labu laiku pēc termiņa beigām, piemēram, graudaugus, makaronus. Savukārt tādiem produktiem kā piens, gaļa un zivis, kas ātri bojājas un rada saindēšanas risku, gan šis termiņš rūpīgi jāievēro.
3. Atgriezt apritē ēdiena pārpalikumus
Bieži vien pēc maltītes pagatavošanas paliek pāri krietni daudz pārtikas atkritumu. Tie, kuri nedzīvo pilsētā, pārpalikumus parasti izmanto kompostam, bet pilsētu iedzīvotājiem der pievērst uzmanību brūnajiem bioloģisko atkritumu konteineriem, kuros šķirot pārtikas atkritumus, lai apsaimniekotāji no tiem tālāk var ražot, piemēram, enerģiju un siltumu.
4. Pamēgināt zero waste receptes
Lai pārtikas pārpalikumi nemaz nerastos, ieteicams pamēģināt tā sauktās zero waste jeb bezatkritumu principa receptes, tādējādi pēc iespējas samazinot gatavošanas laikā radīto pārtikas atkritumu apjomu. Piemēram, internetā atrodamas daudzas interesantas un garšīgas receptes, kuras izamēģināt.
5. Saldēt maltītes
“Kad sanācis kādā ēdienreizē pagatavot vairāk, nekā nepieciešams, atlikušo mēdzu likt saldētavā,” iesaka Inese Vaidere. Parocīgs risinājums reizēm, kad nav laika vai dukas gatavot.
Der zināt!
*Norāde “Izlietot līdz…” uz pārtikas produkta iepakojuma attiecināma uz pārtikas drošumu, proti, produktu drīkst ēst līdz norādītajam datumam. Pēc tā produkts vairs nav lietojams uzturā un var kļūt kaitīgs veselībai. Parasti šāda norāde ir uz svaigas pārtikas produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, piena, gaļas un zivju produktiem, salātiem ar mērci, kūkām u.c.
*Norāde “Ieteicams līdz…” uz pārtikas produkta iepakojuma norāda minimālo pārtikas derīguma termiņu. Pareizi uzglabātu pārtiku var droši ēst arī pēc norādītā datuma, taču tā vairs nebūs tik garšīga, iespējams, struktūra un aromāts sācis mainīties. Šāda norāde biežāk redzama uz graudaugu, makaronu produktu iepakojumiem, saldētas pārtikas iesaiņojuma.
Padoms
Veikalos mēdz būt nocenoti pārtikas produkti, kuriem termiņš beidzas tajā pašā dienā vai pēc pāris dienām. Lai arī cena var būt vilinoša, tomēr jāapdomā, vai patiešām visu produktu varēsim izlietot termiņā, vai tomēr līdz galam neizlietotu nāksies izmest atkritumos.
