Jautāts, kā nākas, ka viņam ir izdevies savākt vienu no Latvijā plašākajām Krievijas militāro apbalvojumu kolekcijām, Rolands smej: – Biju labos draugos ar Kolekcionāru biedrības priekšsēdi, nu jau nelaiķi Pāvelu Visocki. Savulaik viņš bija studējis Ļeņingradā, tur viņam bija saglabājušies plaši sakari, un ik reizes, kad Pāvels atgriezās no Pēterburgas, pie īpašajiem retumiem es tiku pirmais. 3
Un tā uz vienas planšetes ir salikti Vācijas un Latvijas apbalvojumi, atsevišķā kastītē glabājas Lielbritānijas apbalvojumi, par ko ir īpašs stāsts, taču kolekcijas galveno daļu veido lielā planšete un vairākas mazas ar PSRS un Krievijas Federācijas ordeņiem un medaļām.
– Salikts viss ir pēc kataloga, turklāt lielākai daļai ordeņu un medaļu ir arī apliecības. Svarīga ir tirāža. Piemēram, medaļai “Par varonību”, kas ir viens no izplatītākajiem karavīru apbalvojumiem, tirāža ir četrarpus miljonu, bet medaļai “Par kaujas nopelniem” – piecarpus miljonu. Savukārt līdzvērtīgs apbalvojums jūrniekiem – Ušakova un Nahimova medaļas – ir daudz retākas, tur tirāža ir attiecīgi piecpadsmit tūkstošu un četrpadsmit tūkstošu. Protams, ka šo ordeņu vērtība un arī cena tirgū ļoti atšķiras.
Partizāniem bija divu veidu apbalvojumi: viens izlaists piecdesmit septiņos tūkstošos eksemplāru, otrs – septiņdesmit tūkstošos eksemplāru. Bet medaļa “Par uzvaru pār Vāciju” laista klajā piecpadsmit miljonos eksemplāru. Medaļai “Par Berlīnes ieņemšanu” ir miljons simts tūkstoši eksemplāru, savukārt medaļas “Par Kijevas aizsardzību” (to Hruščovs tikai 1961. gadā apstiprināja), arī par Ļeņingradas, Staļingradas, Odesas, Kaukāza vai Ziemeļu Polārā loka aizsardzību ir ļoti retas. Retas ir arī medaļas par Kēnigsbergas, Budapeštas, Vīnes, Belgradas, Varšavas vai Prāgas ieņemšanu. Piemēram, medaļai “Par Belgradas ieņemšanu” ir tikai septiņdesmit tūkstoši eksemplāru.
