Lai notievētu, uzdod zemapziņai būtisku jautājumu 0
Daudz dzirdēts par afirmācijām, ar kurām cilvēks it kā sev kaut ko iegalvo, līdz tas kļūstot par īstenību. Tomēr dietologs Pāvels Merenkovs novērojis, ka šī metode nav pārliecinošs palīgs. Toties daudz iedarbīgāka esot cita metode – aformācijas.
Jāsaprot, kā ietekmēt zemapziņu – nostādīt to tā, lai tu pats pamudinātu sevi kļūt slaidam un svaru spētu noturēt.
Dietologs skaidro, kādēļ afirmācijas tam īsti nepalīdz: “Afirmācijas ir frāze, ko saka daudzas reizes un sev iegalvo kaut ko. Teiksim “Ar katru dienu es kļūstu arvien slaidāka un skaistāka”. Apgalvojumus vai saka sev vai klausās audio formātā. Kāpēc tas īsti nepalīdz? Jo jūs cenšaties sev pierādīt vai pastāstīt to, kā patiesībā nav. Kad jūs sakāt vārdus “Es ar katru dienu kļūstu slaidāka un skaistāka” tūlīt seko doma “Kāda vēl slaida? Es katru dienu uzkāpju uz svariem un tur svars arvien nāk klāt.” Jūs šādā veidā mēģināt smadzenes apmānīt. Taču jūsu smadzenes tam neticēs. Jā, jūs varat šīs frāzes atkārtot, uzlabosies garastāvoklis, būs enerģija, bet tā pietiks uz dienu, no rīta tās atkal nebūs. Variet runāt “Es ēdu tik, cik manam ķermenim vajag,” bet jūsu smadzenes “piesviedīs” domu par realitāti un jūs vienalga vakarā pieēdīsieties. Jūs varat sev teikt: “Mans ķermenis ir dabas templis, skaists un brīnisķīgs,” bet jums prātā nāks doma: “Kāds tur dabas templis, ja spogulī knapi ielienu. Un nezin kāpēc virs džinsiem āda nokarājas,” teic dietologs.
Viņš novērojis, ka daudz labāk palīdz aformācijas. Kas tas ir? “Tā ir jautājumu uzdošana savai zemapziņai noteiktā stāvoklī. Pirmais, kas jāizdara – jums jāiztēlojas, it kā jūs svērtu 60 kilogramu. Katrs to spēj izdarīt. Tas ir viegli. Otrs uzdevums ir nedaudz grūtāks – jums jāsajūtas, it kā jūs svērtu 60 kilogramu, ka jūs jau esat notievējis, jums jāieiet šajā stāvoklī un tikai pēc tam sev jājautā: “Un kāpēc man jau ir 60 kilogrami?” Šim jautājumam nemeklējat atbildi, nekādā gadījumā neatbildiet uz to. Jo tikko meklēsiet skaidrojumu, smadzenes piedāvās atbildes simtiem variantu, kādēļ tā nevar būt. Svarīgi, lai jautājums aiziet līdz zemapziņas līmenim. Kad jautājums paliek atvērts, tad zemapziņā notiek sekojošais – tā saprot, ka ir noteikts stāvoklis, kuram nav skaidrojuma, no kurienes tas radies. Un tad zemapziņa pati sāk meklēt tam skaidrojumu un, lai cik tas jocīgi nebūtu, to aatrod. Kā? Piemēram, piesaistot vajadzīgos cilvēkus un siutācijas, vērstus uz to, lai jūsu stāvokli noturētu un skaidrotu. Tā strādā jūsu zemapziņa.
Aformācijas var būt dažādas. Piemēram: “Kāpēc, uzkāpjot uz svariem, es redzu skaitli 55 kilogrami?” “Kāpēc es jūtos viegls? (-a)?” “Kāpēc es atkal varu ielīst savā sarkanajā kleitā, kas man ir kā uzlieta?” Izdomājiet dažādus jautājumus un uzdodiet tos sev reizes desmit dienā. Vienai aformācijai aiziet kādas minūtes desmit.
Paskatieties, kas būs mainījies jau pēc pāris dienām.
