Lai neviens neapvainojas un valoda necieš. VVC direktors skaidro lēmumu par vārda “nēģeris” lietošanu latviešu valodā 70
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mikroblogošanas vietnē “Twitter” kā meža ugunsgrēks izplatījās aģentūras LETA ziņas “Valodas eksperti uzsver vārdu “nēģeris”, “krievs”, “aziāts” un citu neitralitāti un iespējamību lietot komunikācijā” izraisītas diskusijas.
Ziņas pamatā – Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisijas 9. decembra sēdes lēmums.
VVC direktors Māris Baltiņš telefonsarunā “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka sēdē spriests par dažādiem iekļaujošās valodas aspektiem – ne tikai to, kā latviešu valodā korekti apzīmēt dažādas tautības, bet arī, piemēram, kā lietot gramatiskās dzimtes nošķīrumu.
M. Baltiņš norādīja, ka, veidojot iekļaujošu valodu, noteikti nedrīkst kropļot latviešu valodas struktūru: “Jāņem vērā, ka valodām atšķiras struktūra. Teiksim, angļu valodā tradicionāli daudzu profesiju nosaukumos minēts dzimums – “policeman”, “fireman” un tamlīdzīgi. Tagad tiek meklēti veidi, kā padarīt profesiju nosaukumus iekļaujošus. Latviešu valodā šādas problēmas nav – gan policists, gan policiste ir pilnīgi normāls apzīmējums.”
Līdzīgi, uzskata M. Baltiņš, ir arī ar tautību un rases apzīmējumiem, īpaši attiecībā uz jēdzienu “melnais”: “Tas tradicionāli saistās gan ar netīrību un netīru darbu (tostarp šādi kādreiz apzīmēja kurinātājus), gan mazkvalificētu personu (melnstrādnieks), gan kopumā negatīvu vērtējumu dažos ar māņticību saistītos priekšstatos, kas noteikti pārmāca neitrālu apzīmējumu personai ar tumšu ādaskrāsu. Tas, ko centāmies izskaidrot sēdē, – ka jebkuru vārdu iespējams lietot negatīvā nozīmē, taču nozīmju lauks, kas kādam vārdam piedēvēts vienā valodā, var būt pavisam atšķirīgs citā.”
Arī VVC Administratīvais departaments pirmdien izplatītajā relīzē norāda: “No valodas tradīcijas un stilistikas viedokļa nav ieteicams veidot daudzvārdu apzīmējumus (piemēram, aprakstošus, it kā politkorektus apzīmējumus “cilvēki ar gaišu ādas krāsu”, “cilvēki ar tumšu ādas krāsu”, “krievu cilvēki”, “krievu izcelsmes latvieši”, “kurdu tautības pārstāvji”), bet priekšroka dodama īsākiem nosaukumiem.”
Vienlaikus VVC speciālisti uzsver – galvenais, kas jāievēro, nosaucot citu tautību cilvēkus, ir savstarpēja cieņa un kontekstuālo faktoru apsvēršana, it īpaši, uzrunājot konkrētus cilvēkus.
Varētu piebilst – arī runājot par konkrētiem cilvēkiem un nezinot viņu attieksmi pret konkrētu apzīmējumu (vai, tieši pretēji, skaidri zinot, ka attieksme ir negatīva).
Ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība vērtējumā ir sašķelta – īpaši tādēļ, ka paaudzei, kura uzaugusi padomju laikā, apzīmējumi “melnādains” un “melns” kontekstuāli patiešām šķiet niecinošāki nekā “nēģeris”, kamēr neatkarības laikā augušajiem konotācijas ir tieši pretējas, jādomā, diskusijas par šiem jēdzieniem vēl kādu laiku nerimsies.
Un, kas zina, valodniekiem izdosies izdomāt labās latviešu valodas tradīcijās balstītu jaunu neitrālu apzīmējumu cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu. Jo “nēģeris” un “aziāts” tomēr nav tautības apzīmējumi.
