Lai neslēptos un nemānītu sevi. 8 vārdi, kurus derēt lietot retāk 0
Pazīstamais rakstnieks un psihoterapeits Mihails Ļitvaks dalās ar ieteikumiem par vārdiem, kurus vajadzētu izteikt pēc iespējas retāk.
1. “Varbūt/iespējams”
Tu atstāj sev atkāpšanās ceļu, lai nepieņemtu galīgo lēmumu.
• Varbūt es apmeklēšu sporta zāli,
• Varbūt sākšu vairāk lasīt,
• Varbūt nākamajā mēnesī mums jāuzsāk vairākas izmaiņas mūsu projektā?
Tie visi ir slēpti attaisnojumi, kad, neraugoties uz neizbēgamību, tu joprojām nevēlies kaut ko darīt, bet ir grūti sev to atzīt, un tāpēc ir labāk atbildību par risinājumu uzlikt kāda cita pleciem, bet pašam “varbūt” atbalstīt šo lēmumu.
2. “Rīt”
“Es par to domāšu rīt,” sacīja Skārleta O’Hāra. Taču tu neesi vieglprātīga meitene. 80% “uz rītdienu” atliktā nekad netiks izpildīts, lai gan to varētu izlemt/izdarīt/pateikt/uzrakstīt šodien līdz dienas beigām.
Vai varbūt tu esi uzņēmies pārāk daudz darbu un tad vienkārši ir jāpārskata savu plānu blīvums un dienas darba uzdevumu struktūra.
3. “Nekad”
“Es nekad nespētu pacelt roku pret citu cilvēku” – un kā vēl spēsi, ja kāds apdraudēs tavu vai tuvinieku dzīvību.
“Es nekad viņai nepiedošu” – piedosi, vienkārši tas nenotiks uzreiz (vai pat ar laiku par notikušo aizmirsīsi).
Dzīve ir daudz sarežģītāka un neparedzamāka nekā iepriekš noteiktu priekšstatu kopums un sadalīšana “baltā” un “melnā”.
4. “Nākotne”
Jēdziens, ko neviens nav redzējis un kas nekad nepienāks (jo “rīt” rīt pārvērtīsies par “šodien”, un “nākotnē es kļūšu veselīgāka/veiksmīgāka/bagātāka” – ir tikai sevis mierināšana, lai “pabīdītu” to, kas patiešām satrauc, “bezdibenī” un par to nedomātu.
Labāk padomā, ko šodien vari mainīt, ko vēlētos sasniegt šodien, kādu mazo mērķi vari sasniegt/realizēt pirms šīs dienas beigām.
5. “Žēl, ka…”
No nožēlas sāk veidoties milzīgs negatīvas pieredzes kalns, kas burtiski spiež pie zemes.
Tu neesi tāds pats, kā pat pirms sešiem mēnešiem; tu jau zini, ko var darīt un ko nē, tu jau esi izdarījis noteiktu izvēli. Tāpēc nožēlot izdarīto/nepaveikto nav jēgas: tev nav “laika mašīnas”, lai visu izlabotu.
Bezgalīgie “žēl, ka…” ir riņķošana pa apli, meklējot to, ko vairs nav iespējams atrast.
6. “Nav par ko…”
– Paldies, ka palīdzēji ar atskaiti.
– Nav par ko!
Un pēc mēneša kolēģis ieradīsies, uzskatot, ka tas vienkārši ir tavs pienākums – palīdzēt viņam ar atskaiti.
Aizstāj “nav par ko” ar “lūdzu”: sniegtais pakalpojums/patērētais laiks veiktais darbs ir vērtīgs, un “lūdzu” ir visefektīvākais un pozitīvākais veids, kā draudzīgā veidā demonstrēt šo vērtību, pat ja patiešām esi nesavtīgs un izpalīdzīgs cilvēks.
7. “Neiespējami”
• Neiespējami tik īsā laikā zaudēt 5 kg
• Neiespējami pamest šo stulbo darbu, jo man nav naudas,
• Neiespējami noskriet 5 km, man jau sāk trūkt elpas, ja eju ātrā solī.
Pastāsti, kas ir “neiespējami” taviem kaimiņiem, kolēģiem vai radiniekiem, kuriem ir sirds problēmas, diabēts vai atveseļošanās periods pēc traumas autoavārijā vai sportā. Viņi nepadevās vienkārši tāpēc, ka viņiem šodien bija grūti izkļūt no gultas vai iet uz darbu.
Mūsu pieredze par pagātnes negatīviem notikumiem, nožēla un paradums atlikt visu, kas šķiet pārāk sarežģīts, uz “rītdienu”, “nākotni” vai “nekad” – no tā veidojas mūsu “neiespējami”.
8. “Nejauši”
“Es pilnīgi nejauši pieļāvu kļūdu”, “nejauši aizmirsu”, “nejauši nokļuvu šajā pasākumā” – nu beidziet!
• Tu biji neuzmanīgs – un tāpēc kļūdījies;
• pārāk aizņemts ar dažādām domām un nervozs – tāpēc aizmirsi;
• gribēji nokļūt konferencē/ballītē – un pēdējā brīdī atradās veids, kā tur tikt, laiks un nauda.
Saprātīgi cilvēki no “nejaušībām” izdara secinājumus, lai turpmāk darītu/nedarītu kaut ko, kas viņiem pirmajā reizē gadījās “nejauši”. Nejaušības vara nav labākais palīgs, bet mērķtiecība, apņēmība un neatlaidība – ir.
