Lai izvairītos no vēža – pārbaudies! Ko apmaksā valsts un cik liela ir iedzimtības varbūtība? 0
Lai gan dažus vēža riska faktorus, piemēram, tādus kā dzimums vai vecums, novērst nav mūsu spēkos, pēc ekspertu domām, vismaz puse no visiem ļaundabīgajiem audzējiem varētu izpalikt, ja vien mēs nesmēķētu, ārstētu infekcijas, pārmērīgi nelietotu alkoholiskos dzērienus, cīnītos ar lieko svaru un mazkustīgumu, ēstu veselīgi, barotu bērnus ar krūti, izvairītos no kaitīgā saules starojuma, samazinātu gaisa un apkārtējās vides piesārņojumu.
Taču pats galvenais – apzinīgi piedalītos valsts organizētajās profilakses programmās un pārbaudītu veselību arī tad, kad jūtamies labi.
Ko nodrošina valsts
Latvijā kopš 2009. gada darbojas vēža savlaicīgas atklāšanas programma ar valsts apmaksātām krūts vēža, dzemdes kakla un zarnu jeb kolorektālā vēža profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ļauj pārliecināties par savu veselības stāvokli, bet gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Nacionālais veselības dienests sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam ik pēc diviem gadiem izsūta uzaicinājuma vēstules piedalīties krūts vēža skrīningā, kuras vienlaikus ir arī nosūtījums uz valsts apmaksātu krūts dziedzeru rentgenoloģisko izmeklēšanu ar mamogrāfijas metodi. Statistikas dati liecina, ka tieši šajā vecumā sievietēm visbiežāk tiek diagnosticēts krūts vēzis.
Savukārt sievietes no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados saņem uzaicinājumu doties pie sava ginekologa un veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla citoloģisko izmeklējumu, kura mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža izmaiņas vai dzemdes kakla vēzi.
Uzaicinājuma vēstules uz mamogrāfiju un uz citoloģisko izmeklēšanu ir derīgas attiecīgi divus un trīs gadus.
Sasniedzot 70 gadu vecumu, sievietes uz šīm veselības pārbaudēm dodas ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Ja skrīninga izmeklējumos tiek atklātas izmaiņas, sieviete saņem nosūtījumu valsts apmaksātam papildu izmeklējumam, piemēram, krūšu ultrasonogrāfijas veikšanai vai audu parauga noņemšanai – biopsijai.
Zarnu vēža profilaktisko pārbaudi – slēpto asiņu noteikšanu fēcēs – gan sievietēm, gan vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem valsts apmaksā reizi gadā. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta pēc testa, kuru var aizpildīt mājās.
Ja tā rezultāts ir negatīvs, nākamā profilaktiskā pārbaude jāveic pēc gada. Pacientu, kuram tests ir pozitīvs, ģimenes ārsts nosūta uz valsts apmaksātu kolonoskopiju ar norādi, ka izmeklējums nepieciešams pēc zarnu vēža skrīninga.
Informācija par ieteicamo rīcību pēc krūšu, dzemdes kakla vai zarnu vēža profilaktisko pārbaužu rezultātu saņemšanas, kā arī informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var vērsties, ja saņemts uzaicinājums skrīninga izmeklējumu veikšanai vai nepieciešami papildu izmeklējumi, pieejama Nacionālā veselības dienesta mājas lapā. Vēršoties šajās ārstniecības iestādēs, papildu izmeklējums tiks veikts 30 dienu laikā.
Cik atsaucīgi esam?
Nacionālā veselības dienesta apkopotā statistika par 2019. gada deviņiem mēnešiem liecina, ka uzaicinājuma vēstules piedalīties krūts vēža skrīningā tika izsūtītas 130 182 atbilstoša vecuma sievietēm, bet tās veica 36 263 jeb 43%.
Līdzīga aina ir arī ar dzemdes kakla vēža skrīningu, no uzaicinātajām 94 242 sievietēm piedalījās 40 413 jeb 42,9%.
“Sievietēm pēc 50 gadu vecuma vispiemērotākā ir rentgenoloģiskā izmeklēšana – mamogrāfija, kuras laikā pilnībā redzamas ne tikai abas krūtis līdz pat krūšu kurvja sienai, bet arī paduses. Ļoti svarīgi ir saglabāt visas mamogrammas vai vismaz atcerēties, kurā ārstniecības iestādē tās veiktas, lai vajadzības gadījumā ginekologs vai onkologs tās varētu aplūkot.
Krūšu mamogrāfija un ultrasonoskopija ir samērā precīzas metodes, lai noteiktu, vai veidojums krūtī ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Taču vienīgais veids, ar kura palīdzību to var pateikt pilnīgi droši, ir audu parauga mikroskopiska analīze – punkcija vai biopsija,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesore onkoloģe ķīmijterapeite Dace Baltiņa.
Viņa atgādina, ka reizi gadā krūšu izmeklēšana ar roku jeb palpācija jāveic ginekologam, bet reizi divos trīs mēnešos sievietei pašai. Labdabīgie veidojumi, piemēram, cistas, fibroadenomas, fibrozi cistiskie mezgli, lipomas, krūtīs tiek atklāti 10–14 reizes biežāk nekā ļaundabīgie. ASV un Eiropā veiktie epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka tie būtiski nepalielina risku saslimt ar krūts vēzi.
Līdzīga aina ir arī ar dzemdes kakla vēža skrīningu, no uzaicinātajām 94 242 sievietēm skrīningā piedalījās 40 413 jeb 42,9%. Pati pārbaude ir vienkārša un neaizņem daudz laika. Ginekoloģiskās apskates laikā no dzemdes kakla kanāla gļotādas tiek paņemta uztriepe, kuru pēc tam nogādā laboratorijā citoloģiskai jeb šūnu analīzei.
Tas ļauj atklāt pirmsvēža izmaiņas vai dzemdes kakla vēzi agrīnā stadijā. Priekšvēža izmaiņas jeb CIN – cervikālā intraepiteliālā neoplāzija, vēl nav ļaundabīgas, tās ārstējot, sieviete tiek pasargāta no onkoloģiskas saslimšanas.
Lai gan zarnu vēzis ir trešais biežāk atklātais vēža paveids vīriešiem un otrais sievietēm (katru gadu to diagnosticē vairāk nekā 1100 Latvijas iedzīvotājiem), pērn no 635 130 cilvēkiem, kuriem bija jāveic slēpto asiņu tests, to izdarīja 71 869 jeb 11,3%.
Piemēram, Somijā kolorektālā vēža skrīningā iesaistījušies 70% pusmūža vecuma cilvēku.
Lai uzlabotu programmas atsaucības rādītājus, pagājušā gada nogalē tika ieviests jauns tests slēpto jeb neredzamo asiņu noteikšanai fēcēs ar imūnķīmijas metodi. Jaunais tests pacientiem ir vieglāk veicams, turklāt precīzāks par iepriekšējo.
“Šim testam jābūt ikvienā ģimenes ārsta praksē. Ja ārsts to nepiedāvā, pacientiem pēc 50 gadu vecuma tas jāpalūdz pašiem. Pozitīvs rezultāts liecina, ka fēcēs ir neliels asiņu piejaukums, kuru citā veidā atklāt nav iespējams.
Šajā gadījumā iespēja veikt arī valsts apmaksātu zarnu kolonoskopiju, lai noskaidrotu asiņošanas iemeslu,” atgādina gremošanas slimību centra “Gastro” gastroenterologs profesors Mārcis Leja. Slēptu asiņošanu var izraisīt ne tikai ļaundabīgi, bet arī labdabīgi zarnu gļotādas veidojumi, piemēram, polipi, kurus vajag noņemt, jo tie paaugstina iespēju saslimt ar kolorektālo vēzi.
Vēža gēns un vakcinācija
“Ja ģimenē trīs pirmās pakāpes asinsradiniekiem vismaz divās paaudzēs ir bijis tās pašas lokalizācijas vēzis, turklāt kāds no viņiem saslimis līdz 50 gadu vecumam, ir ļoti liela iespēja, ka vēzis ir pārmantots.
Taču Latvijā ir mazas ģimenes, tādēļ grūtāk atrast trīs asinsradiniekus ar vienas lokalizācijas vēzi.
Nereti cilvēki nezina savas dzimtas slimību vēsturi vai arī, zinot, ka ģimenē ir pārmantota vēža risks, neveic ģenētisko testu, jo nevēlas zināt patiesību,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadītājs profesors Edvīns Miklaševičs.
Lai gan visbiežāk tiek pārmantots krūts un olnīcu vēzis, pēcnācējiem tiek nodota nosliece arī uz kolorektālā, prostatas un vēl virkni citu ļaundabīgo audzēju veidošanos. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, daži no tiem iespēju dzīves laikā saslimt ar ļaundabīgu audzēju palielina pat 20 reizes.
Saskaņā ar statistikas datiem, seši septiņi procenti no visiem krūts un 11% no olnīcu vēža pacientēm tendence uz ļaundabīga audzēja rašanos ir pārmantota – to nosaka mutācijas divos gēnos – BRCA1 un BRCA2. Ja krūts vai olnīcu vēža pacientei pierādīts gēna defekts, jāuzmanās arī no citiem audzējiem. Piemēram, sievietei ar BRCA1 gēna mutāciju, kura saslimusi ar krūts vēzi, pēc laika ļaundabīgas izmaiņas var rasties arī olnīcās.
Tādēļ sievietēm ar aizdomām par pārmantotu krūts vai olnīcu vēzi valsts apmaksā analīzes gēnu defekta noteikšanai, kā arī speciālista konsultācijas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Pārmantotā vēža konsultāciju kabinetā.
Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministriju janvāra beigās uzsāka kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!”, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par cilvēka papilomas vīrusu. Šim vīrusam ir dažādi apakštipi – vieni mazāk kaitīgi veselībai, citi vairāk, taču zināms, ka divi no tiem – 16. un 18. – izraisa 75% no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem.
Pētījumi ir pierādījuši, ka pirmās priekšvēža izmaiņas sākas pēc trim četriem, savukārt vēzis – 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās, kas var notikt gan dzimumsakaru, gan sadzīves kontaktu laikā.
Kopš 2010. gada Latvijā meitenes no 12 gadu vecuma līdz pat 18 gadiem var saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret šo vīrusu.
Vakcinācijas mērķis ir pasargāt jaunās sievietes pirms dzimumdzīves uzsākšanas, kamēr vīruss vēl nav nonācis organismā.
No šī gada janvāra valsts apmaksā vakcīnu, kas aizsargā nevis no divu, bet deviņu vīrusa apkakštipu izraisītajām ļaundabīgām un labdabīgām saslimšanām, piemēram, dzimumorgānu kārpām un elpceļu papilomatozes. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pilnu vakcinācijas kursu pagājušā gada pirmajā pusgadā bija saņēmušas 61% meiteņu.
Pasaulē 98 valstis veic valsts apmaksātu imunizāciju pret šo vīrusu, vairāk nekā 30 valstis uzsākušas arī zēnu vakcināciju. Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu iekļauta Latvijas Onkoloģijas plānā kā viens no svarīgākajiem vēža profilakses pasākumiem (izraisa 99% dzemdes kakla, 95% anālā kanāla, vairāk nekā 70% mutes un rīkles dobuma, kā arī citu lokalizāciju vēzi).
“Tā ir unikāla situācija, ka pret vēzi iespējams vakcinēties. Mūsu, vecāku, atbildība un pienākums ir vakcinēt savu meitu un sekot līdzi tam, lai viņa būtu revakcinējusies.
Kad viņai pašai būs bērni, bet viņa saslims ar dzemdes kakla vēzi, ko mēs atbildēsim uz jautājumu: “Mamma, kāpēc tu mani nevakcinēji?”,” teic Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.
