Publicitātes foto

Lai nepazūd latviešu mākslas vērtības 
 0

Jau tuvākajā nākotnē Cēsīs durvis vērs latviešu trimdas mākslas muzejs, ļaujot ikvienam interesentam iepazīt emigrējušo klasiķu un mūsdienu autoru personības un daiļradi. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

“Tikko no Austrālijas pienācis sūtījums ar vairākiem mākslas darbiem. Neilgi pirms tam 54 gleznas saņēmām no ASV,” teic muzeja veidotāju nodibinājuma “Pasaules latviešu mākslas centrs” pārstāvis Dainis Mjartāns. Viņš rēķina, ka topošajai kolekcijai iegūts jau ap 160 darbu. Tā gan, tiesa, ir vien mazākā daļa, jo plānots izveidot aptuveni trīs tūkstošu priekšmetu lielu krājumu. Tajā būs ne vien gleznas, bet arī fotogrāfijas, instalācijas, tēlniecības un cita veida mākslas priekšmeti. “Meklējam un atlasām gan tādu mākslinieku darbus, kuri Latvijā jau ir zināmi kā izcili meistari, gan arī mazāk pazīstamus vārdus, kas tomēr izpelnījušies atzinību ārvalstīs,” D. Mjartāns raksturo mākslas priekšmetu atlases principus.

Starp jau iegūtajiem ir, piemēram, Niklāva Strunkes 1965. gadā radīts eļļas darbs, tāpat – Ēvalda Dajevska guaša glezna, Jāņa Stroda, Ilzes Arājas, Vitauta Sīmaņa, Lidijas Dombrovskas Larsenas, Augusta Annusa un citu Austrālijā, Kanādā un ASV strādājušu autoru veikumi. “Drīzumā no Austrālijas plānots saņemt mūsdienu mākslinieka bronzas skulptūru, bet sevišķi gribētos kolekcijā redzēt arī Tones, Liberta, Tīdemaņa un Milta darbus,” atklāj D. Mjartāns un piebilst: “Šo mākslinieku darbi nav lēti. Ceram, ka mums noziedos.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Patiesībā katrs no jau iegūtajiem topošās kolekcijas darbiem ir pašu mākslinieku, viņu radinieku vai privāto kolekcionāru ziedojums. Būdama sabiedriskā organizācija, “Pasaules latviešu mākslas centrs” trimdas mākslas muzeju/centru veido un attīsta, piesaistot ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalstu.

 

Līdzekļi ir nepieciešami, lai uzsāktu remontdarbus ieplānotajām centra divām izstāžu zālēm un glabātavai izraudzītajās telpās Cēsu vecpilsētā. Telpu atjaunošanu organizācija ļoti cer iesākt jau šoruden. Ideja esot radusies jau tad, kad veiksmīgi sarīkota plašu atsaucību guvusī trimdas mākslas ceļojošā izstāde pa Latviju “Tēvu zemei Latvijai. Pasaules latviešu mākslas izstāde 2008 – 2010”. Kopš tā brīža domubiedri meklējuši ieceres īstenošanai piemērotāko vietu, līdz izšķīrušies par labu Cēsīm.

“Muzeju ir svarīgi izveidot iespējami ātrāk – ir vajadzīgas telpas, kur darbus novietot un glabāt. Problēma ir tā, ka ne viens vien vērtīgs mākslas darbs ārzemēs tiek notirgots internetā un garāžu izpārdotavās,” skaidro Pasaules latviešu mākslas centra pārstāvis un pieļauj, ka jau tagad kāda daļa no šā vērtīgā latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma gājusi zudumā. Iepazīstināt ar svešumā tapušo mākslu, tur dzīvojušo autoru darbu stilistiku, tematiku, personībām un dzīvesstāstiem, veidojot muzeju, esot galvenais organizācijas pārstāvju mērķis. Sevišķi tāpēc, ka šobrīd Latvijas krātuvēs trimdas darbi maz sastopami, atrodas fondos vai arī aplūkojami vien reprodukciju veidā grāmatās.

“Atverot centru, mēs nodrošināsim, ka trimdas māksla atrodas vienuviet un pētnieki ērti varēs piekļūt darbu oriģināliem tepat Latvijā. Citādi viņiem jādodas uz galerijām vai pie kolekcionāriem ASV un Kanādā,” par muzeja nozīmību stāsta D. Mjartāns.

Tiesa, ar pētniecību nodarbosies arī pats muzejs. D. Mjartāns teic, ka centrs rīkos tematiskās izstādes, veltītas kādai konkrētai ģeogrāfiskai vietai vai stilistikai vai arī konkrētam māksliniekam, piemēram, Ņujorkas “elles ķēķa” māksliniekiem vai Čikāgas grupai veltītas ekspozīcijas. Paralēli tikšot izdotas grāmatas un citi informatīvi materiāli, rīkotas lekcijas, konferences, diskusijas. Muzejs arī iesaistīsies ceļojošo izstāžu veidošanā un jau tagad pamazām sāk sadarbību ar citiem muzejiem Latvijā. “Mēs vēlamies, lai svešumā radītie latviešu autoru darbi iekļautos Latvijas mākslas kopainā, kļūstot par daļu no šeit noritošajiem mākslas procesiem,” teic D. Mjartāns.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.