Lai nepārtrauktu “RB Rail” projekta virzību Latvijā, no valsts tiek pieprasīti vēl 9 miljoni eiro 0
Ministru kabinetam (MK) tuvākajā laikā ir jāpieņem skaidra nostāja attiecībā uz Baltijas valstu uzņēmuma AS “RB Rail” Latvijas daļas finansēšanu, aģentūrai LETA sacīja “RB Rail” valdes priekšsēdētājs un pagaidu izpilddirektors Marko Kivila. Viņš norādīja, ka nepieciešamais līdzfinansējums no Latvijas budžeta “RB Rail” 2025.gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) neattiecināmo aktivitāšu finansēšanai veido 9,026 miljonus eiro.
Atbilstoši 2024.gada decembra MK un “RB Rail” uzraudzības padomes lēmumam “RB Rail” valde ir lēmusi apturēt visas Latvijas ietvaros īstenojamās aktivitātes, kas varētu radīt jaunas piegādātāju izmaksas uzņēmumam. Kivila skaidroja, ka šis lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr MK nepieņems skaidru nostāju attiecībā uz “RB Rail” Latvijas daļas finansēšanu. Apturētās aktivitātes ietver darbus, piemēram, projektēšanas nodevumu izvērtēšanu, vadību un ekspertīzi, un MK uzdotos uzdevumus, kuri saistīti ar projekta ieviešanu Latvijā un ir “RB Rail” atbildība pirmajā kārtā.
Komentējot Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā teikto, ka gadījumā, ja netiktu piešķirts finansējums “RB Rail” izmaksu segšanai, “RB Rail” padome ceturtdien, 30.janvārī, plāno pieņemt lēmumu apturēt visas Latvijas aktivitātes, kurām nav piešķirts finansējums, Kivila sacīja, ka
“RB Rail” valde kopuzņēmuma padomes sēdē rosinās padomi atlikt nākamo lēmumu pieņemšanu par mēnesi, jo MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par trūkstošo finansējumu, bet tas vēl nav skatīts.
Vienlaikus viņš minēja, ka 2024.gada nogalē un 2025.gada sākumā veikta virkne aktivitāšu, lai šos finansējuma jautājumus risinātu un eskalētu attiecīgajās institūcijās. Tostarp informācija par 2025.gadam maksimāli nepieciešamo “RB Rail” finansējumu no uzņēmuma puses tika sniegta jau 2024.gada februārī ar papildu informāciju pagājušā gada augustā. Tādējādi 2024.gada nogalē “RB Rail” padome pieņēma lēmumu uzdot valdei līdz šā gada februārim meklēt apstiprinājumu 2025.gada budžeta finansējumam no SM un MK.
Atkārtoti nosūtīti rakstiski lūgumi
Tikmēr šī gada pirmajās nedēļās “RB Rail” valde nosūtījusi atkārtotus rakstiskus lūgumus apstiprināt 2025.gada finansējumu gan SM, gan Finanšu ministrijai (FM), norādot uz riskiem saistībā ar projekta aktivitāšu apturēšanu, uzsverot kritisko situāciju ar “RB Rail” finansējumu un norādot, ka Latvija nevar vienpusēji samazināt horizontālo aktivitāšu finansējumu bez Lietuvas un Igaunijas piekrišanas, informēja Kivila.
Viņš norādīja, ka paralēli notikušas tikšanās gan ar nozares ministru, gan valsts sekretāru, lai pārrunātu projekta vadības līguma ieviešanu, kas paredz projektēšanas darbu nodošanu projekta nacionālajam ieviesējam Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL), tajā pašā laikā uzsverot, ka šī funkciju nodošana neatrisinās trūkstošā finansējuma jautājumus.
Kivila arī informēja, ka Igaunija un Lietuva savas budžeta daļas jau ir apstiprinājušas, bet Latvijas valdībai galīgais lēmums vēl jāpieņem, kā arī šogad un tuvākajā perspektīvā Latvijas daļa ir 18% no kopējām “RB Rail” izmaksām. Tā sastāv gan no kopīgajām aktivitātēm, gan tikai Latvijai specifiskām izmaksām. Savukārt Igaunijas un Lietuvas līdzfinansējums katrai ir 12%, jo attiecīgajās valstīs liela daļa projektēšanas darbu notiek caur nacionālajiem ieviesējiem.
Iepriekš 5.decembrī “RB Rail” valdes locekle Kitija Gruškevica aģentūrai LETA norādīja, ka Latvija “RB Rail”, bet arī citām ar projekta īstenošanu saistītām nacionālām aktivitātēm šobrīd nav ieskaitījusi finansējumu, tādējādi darbiniekiem algas tiek maksātas no Lietuvas, Igaunijas un Eiropas finansējuma. Tomēr viņa minēja, ka SM ir sagatavojusi attiecīgo informatīvo ziņojumu, lai pieprasītu finansējumu gan 2024.gada aktivitātēm, gan šim gadam.
Ko saka Satiksmes ministrija?
SM informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka 2025.gada sākumā ir jāpieņem lēmums par 22,424 miljonu eiro papildu nepieciešamo finansējumu būvdarbu indeksācijas un “RB Rail” netiešo neattiecināmo izmaksu segšanai, savukārt šogad aprīlī ir jāpieņem lēmums vēl par 49,067 miljonu eiro nepieciešamo nacionālo finansējumu projekta īstenošanai.
Ziņojumā teikts, ka “RB Rail” patlaban gatavo 2025.gada budžetu, un līdz šim “RB Rail” ir saņēmis informāciju no Lietuvas un Igaunijas akcionāriem par 2025.gada pieejamo finansējumu. Tostarp Igaunijā tas veido 6,9 miljonus eiro un Lietuvā – 6,6 miljonus eiro, kas vidēji ir par 15% mazāks nekā līdz šim prognozētās aplēses. Atbilstoši šim “RB Rail” plāno 2025.gada budžetu, izskatot dažādus optimizācijas veidus.
SM arī piebilst, ka katras valsts līdzfinansējums būtiski atšķiras, ņemot vērā 2025.gadā plānoto aktivitāšu tvērumu, kā arī Latvijas valsts pienākumu segt pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijā, kas būtiski palielina tieši Latvijai nepieciešamo finansējumu.
Ziņojuma SM lūdz atļauju uzņemties papildu valsts budžeta saistības SM budžeta apakšprogrammā “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (“Rail Baltica”)” 3,809 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu Latvijas 2024.gada un 2025.gada “RB Rail” netiešo izmaksu segšanai SM norāda, ka ir nepieciešami arī 15,755 miljoni eiro, lai šogad pirmajā ceturksnī nodrošinātu “Rail Baltica” Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas būvdarbu rēķinu apmaksu.
Tāpat SM prasa uzņemties papildu valsts budžeta saistības 2,421 miljona eiro apmērā saistībā ar “Rail Baltica” globālā projekta īstenošanas nepārtrauktību 2025.gadā, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šo finansējumu nepiešķīra Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF10) uzsaukumā, kā arī 363 000 eiro nepieciešami būvuzraudzības nodrošināšanai augstspiediena gāzes vada pārbūvei posmā Misa-Vangaži.
Vienlaikus SM plāno, ka 2025.gadā no valsts budžeta programmas par “Rail Baltica” projekta pārvaldības funkcijas nodrošināšanu tiks segtas izmaksas 24 200 eiro apmērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas 2B posma sagatavošanās darbiem ar mērķi mazināt risku nepaspēt īstenot projektu termiņā, ko nosaka Atjaunošanās fonda finansējuma nosacījumi.
Tostarp SM informē, ka šogad sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) atsevišķu ziņojumu saistībā ar situāciju par nepieciešamību saistību atjaunošanai Eiropas Savienības (ES) finansēšanas līgumu izpildei 8,775 miljonu eiro apmērā, kas 2023.gadā izmantoti Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās stacijas būvdarbu līgumu rēķinu apmaksai aktivitātēm, kas veiktas saistībā ar ES finansēšanas līgumiem.
Vienlaikus ministrijā informē, ka SM sagatavos un iesniegs izskatīšanai MK atsevišķu ziņojumu saistībā ar situāciju par attiecināmības riskiem, kas saistīti ar Vispārējām vadības izmaksām – pēc Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) galīgā lēmuma saņemšanas varētu būt nepieciešams segt no nacionālā finansējuma vienu trešdaļu no “RB Rail” kopējām pieskaitāmajām izmaksām par 2024. un 2025.gada periodu 6,481 miljona eiro apmērā.
Tāpat nepieciešami līdzekļi arī nekustamo īpašumu atsavināšanai 4,8 miljonu eiro apmērā, tostarp projektu vadības izmaksām, kā arī citām aktivitātēm.
SM patlaban sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz šā gada 1.aprīlim turpina darbu pie pārējo 2025.gadā identificēto “Rail Baltica” netiešo un neattiecināmo izmaksu 33,812 miljonu eiro apmērā samazināšanas, kā arī risinājuma finansējuma nodrošināšanai to segšanai.
SM ziņojumā arī norādījusi, ka par padarītajiem un neapmaksātajiem darbiem būvnieks var vērsties ar prasību tiesā. Šādā gadījumā pastāv augsta iespējamība, ka būvnieki tiesas procesa rezultātā saņems sev labvēlīgu tiesas spriedumu. Tādā gadījumā būs jārod papildu finansējums rēķinu un attiecīgi arī kavējuma naudu apmaksai. Papildu šādā gadījumā būs jāsedz arī prasītāja tiesāšanās izdevumi, kā arī tas radīs ne tikai sliktas reputācijas risku valstij, bet arī negatīvi ietekmēs visa projekta reputāciju un projekta īstenošanu.
Vienlaikus SM vērš uzmanību, ka uz valsts reputācijas riskiem uzmanību ir vērsusi Ārlietu ministrija (ĀM), norādot, ka starptautiskie partneri no Beļģijas un Francijas ir ĀM, tostarp ministru līmenī, informējot par ilgākā laika posmā novērotiem maksājumu kavējumiem un paužot bažas par projekta ilgtermiņa attīstību. Vienlaikus tas var negatīvi ietekmēt Latvijas sarunas par ES daudzgadu budžetu pēc 2027.gada, kas ir kritiski svarīgas šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.
Jau ziņots, ka valdība 2024.gad 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi. SM kopīgi ar Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām – vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.
“RB Rail” aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam – 924 miljoni eiro. Tomēr kā prioritārie uzdevumi “Rail Baltica” pirmajā kārtā būs izveidot “Rail Baltica” pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp “Rail Baltica” un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi. Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
