Lai nemirtu no sirdskaitēm. Kā tērēs naudu profilaksei 0
Valdība nolēmusi piešķirt gandrīz astoņus miljonus eiro trīs gadu laikā, lai cilvēkiem laikus novērstu riskus nomirt no sirds un asinsvadu slimībām. Šī nauda atrasta, pateicoties tam, ka Eiropas Komisija atļāva palielināt valsts budžeta deficītu, lai veselības aprūpē varētu veikt strukturālas reformas.
Vakar pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi stāsies spēkā no augusta, un tie neskars tos cilvēkus, kas jau sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām un ir iekļauti tā sauktajā augsta un ļoti augsta riska pacientu grupā. Valdības noteikumu mērķis ir pēc iespējas samazināt to cilvēku skaitu, kuri ielaiž sirds slimības, jo laikus neapmeklē ārstu naudas trūkuma un citu iemeslu dēļ. Veselības ministre Anda Čakša informēja, ka 2017. gadā no šīm kaitēm valstī bijusi vislielākā mirstība – viņsaulē aizgājuši 15 838 cilvēki.
Valdības noteikumos ir norādīts, ka papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta pacientiem ik pēc pieciem gadiem, sākot no 40 līdz 65 gadu vecumam, tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanas risks atbilstoši Eiropas profesionālo asociāciju izstrādātajām vadlīnijām.
A. Čakša skaidroja, ka ģimenes ārstam būs jāizmēra ne tikai asinsspiediens un jānoteic pacienta ķermeņa indekss, bet arī kopējā holesterīna un glikozes līmenis asinīs, kā arī jāveic sirds un miega artēriju auskultācija. Ģimenes ārstam būs jānovērtē saslimšanas risks, izmantojot starptautisku kardiovaskulārā riska noteikšanas metodi SCORE (no angļu val.: Systematic Coronary Risk Evaluation). Ja būs nepieciešami papildu izmeklējumi, tad ģimenes ārstam pacients būs jānosūta veikt elektrokardiogrammu, miega artēriju ultrasonoskopiju, ehokardiogrāfiju un veloergometriju. Valdības noteikumos ir norādīts, cik ilgā laikā ir jātiek pie šiem izmeklējumiem. Piemēram, speciālista (kardiologa, asinsvadu ķirurga) konsultācijai jābūt pieejamai viena mēneša laikā, savukārt elektrokardiogramma ir jānodrošina trīs mēnešu vai viena mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku.
Latvijā kardiologu trūkst, īpaši reģionos, kā tad tiks nodrošināta iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt šo konsultāciju? Čakša sacīja, ka ministrija kopā ar Latvijas Kardiologu biedrību ir aprēķinājusi aptuveno pacientu skaitu, kuriem šīs konsultācijas būšot nepieciešamas, un solīja, ka speciālistu pietikšot, lai viņiem nodrošinātu konsultācijas, ja ģimenes ārsts netiks galā.
Veselības ministrija ir izstrādājusi detalizētas rekomendācijas ģimenes ārstam agrīni atklāto pacientu aprūpei un terapijai. Tajās ietilpst gan pārliecināšana par pacienta dzīvesveida paradumu maiņu, gan informācija par nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī medikamentozo terapiju un iespēja saņemt kardiologa konsultāciju.
Ja ģimenes ārsti aktīvi strādās, aicinot cilvēkus uz profilaktiskajām apskatēm, tad viņiem nebūs jāsūrojas par maziem ienākumiem, jo par manipulācijām, kas tiks veiktas, lai izvērtētu sirds un asinsvadu slimību risku, arī tiks piemaksāts no valsts piešķirtajiem miljoniem.
Ārsts: Ģimenes ārstiem pacienti būs individuāli jāaicina
Jaunsvirlaukas ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzskata, ka ģimenes ārsta loma sirds un asinsvadu slimību profilaksē būs ārkārtīgi liela un ģimenes ārstam kopā ar vidējo medicīnisko personālu pacienti būs individuāli jāaicina uz profilaktisko pārbaudi. “Laukos cilvēki aktīvi izmanto sociālos tīklus, un tieši caur tiem varēs ērti informēt pacientus par valdības pieņemtajiem noteikumiem, kā arī aicināt ierasties ģimenes ārsta praksē. Līdz šim valstī nav rīkotas visaptverošas kampaņas par profilaktiskajām pārbaudēm, ja neņem vērā nelielas kampaņas, piemēram, par potēšanos pret difteriju. Jāteic, ka cilvēki nav diez ko atsaucīgi pārbaudīt savu veselību, tāpēc viņi būs jāaicina ne tikai ģimenes ārstam, bet, iespējams, rīkojot kādu visaptverošu informatīvu kampaņu.”
Arī Kokneses ģimenes ārsts Ziedonis Mauliņš uzskata, ka valdības noteikumi ir īstenojami un ka būs nepieciešams pārskatīt pierakstīto pacientu sarakstu, lai no tā izdalītu tos, kuriem jāierodas uz sirds slimību profilaktisko apskati. “Visticamāk, rakstīsim pacientiem vēstuli, kurā viņi tiks informēti par Ministru kabineta noteikumiem, un atgādināsim, ka katram ir pienākums rūpēties par savu veselību. Tā mēs pamazām sāksim viņus kustināt. Cilvēkiem ir jābūt atsaucīgiem, tad problēmu nebūs. Esmu ievērojis, ka tajās ģimenes ārstu praksēs, kur ir pierakstīts daudz bērnu un vecāku, parasti ārsts pēc bērna profilaktiskās apskates to veic arī bērna vecākiem.”
