Lai nelaime neatnāk pa elektrības vadiem! Cik svarīgi pareizi izbūvēt elektroinstalācijas zemējumu? 0
Mūsu komforts lielā mērā ir saistīts ar elektroierīču izmantošanu, tāpēc elektroinstalācijas ierīkošana ir viens no svarīgākajiem darbiem, kas jāpaveic ne tikai dzīvojamajā mājā, bet arī saimniecības ēkā vai pirtiņā.
Pareizi izbūvēts zemējums var paglābt no daudzām nepatīkamām situācijām. Tā ierīkošana pašu spēkiem nebūt nav sarežģītākais uzdevums, tomēr, ja kaut vai nedaudz šaubāties, vai spēsiet visu paveikt pareizi, pieaiciniet pieredzējušu sertificētu speciālistu.
Kāpēc vajadzīgs zemējums
Lielākajā daļā privātmāju ir nodrošināts vienfāzes 230 voltu maiņstrāvas spriegums. Tas nozīmē, ka tiek izmantoti divi vadi. Vienā no tiem ir t.s. fāze, kas nodrošina strāvu, bet otrs ir t.s. nulles vads.
Visām elektroierīcēm ir izolācijas elementi, kas nepieļauj strāvas noplūdi uz to korpusu. Tomēr šāda noplūde ir iespējama, jo izolācija var būt caursista, dzirksteļojošu kontaktu dēļ tā var zaudēt savas īpašības, var pārstāt darboties kādi elektriskās shēmas elementi. Šādā situācijā spriegums var nokļūt līdz ierīces korpusam un lietotājs gūt elektrotraumu.
Īpaši bīstami, ja blakus ir metāla priekšmeti, kam ir dabisks zemējums, piemēram, ūdensvada vai apkures sistēmu stāvvadi, gāzes cauruļvadi un citi. Tiklīdz elektriskā ķēde noslēgsies, trieciens būs neizbēgams. Tikpat bīstama ir situācija, ja cilvēks ar bojātu elektroierīci basām kājām vai slapjos apavos stāvēs uz mitras grīdas vai zemes.
Elektriskā strāva plūdīs tur, kur būs mazākā pretestība. Tāpēc jau laikus jāizveido iespēja strāvai noplūst pa vadītāju, kura pretestība ir mazāka nekā cilvēkam. Cilvēka ķermeņa elektriskā pretestība gan ir mainīgs lielums. Elektrotehnikā pieņemts, ka tā ir 1000 omu, bet, aprēķinot un izbūvējot zemējumu, cenšas, lai pretestība nebūtu lielāka par 30 omiem.
Nekad tā nedariet!
Dažkārt ēku saimnieki ir pārliecināti, ka pietiks, ja zemējuma vadu piestiprinās pie ūdensvada vai apkures caurulēm. Šāda rīcība ir ļoti bīstama un nepieļaujama!
• Pirmkārt, cauruļu kontakts ar zemi var būt nepietiekams.
• Otrkārt, arvien biežāk tiek izmantotas plastmasas caurules, kas elektrību nevada.
• Treškārt, iespējams, ka noplūdes brīdī kāds var pieskarties caurulēm un gūt strāvas triecienu.
Krāsai ir nozīme
Vairākums elektroierīču jau ir aprīkotas ar elektrokabeli un kontaktdakšu jeb spraudkontaktu, kurā ierīkots zemējuma vads. Arī rozetē jābūt zemējuma vada pieslēguma vietai.
Elektrokabelī nulles vada izolācija vienmēr būs zilā krāsā, fāze – baltā, brūnā vai melnā krāsā, savukārt zemējuma vada izolācija vienmēr būs dzelteni zaļā krāsā. To zinot, cilvēki veido savienojumu starp nulles un zemējuma vadu. Tiesa, viņi neatrisina zemējuma problēmu, bet situāciju padara tikai ļaunāku. Noteiktos apstākļos, piemēram, ja nulles vadam ir slikts kontakts, vads ir pārdedzis u.tml., elektroierīces korpuss būs zem sprieguma. Sekas nav grūti iedomāties.
Jāzina grunts pretestība
Arī dažādiem grunts slāņiem ir atšķirīga elektriskā pretestība. Piemēram, sausai smilšainai gruntij tā ir 1000 omu metrā, bet, ja gruntsūdens līmenis ir augstāks par 5 m, – vairs tikai 500 omu metrā, melnzemei – 200, savukārt mīkstiem māliem un kūdrai – tikai 20 omu metrā. Ūdens nesošajiem slāņiem elektriskā pretestība ir 5–50 omu metrā.
Tas nozīmē, ka zemējumam jāsasniedz dziļākie pazemes slāņi, kas ir mitrāki un tādējādi labāk vada elektrību.
Dažādi kontūru veidi
Tomēr ar vienu elektrodu var nepietikt, tāpēc mēdz ierīkot dažādu veidu zemējuma kontūrus, piemēram, gan pietiekamā dziļumā ieraktu metāla jostu apkārt mājai, gan pie pamatiem izveidotu metāla režģi. Taču, ja šādi kontūri nav izveidoti jau ēkas būvniecības laikā, to izbūve vēlāk ir pārāk dārga un sarežģīta. Vienkāršāk ir ierīkot kontūru, kas sastāv no zemē iedzītiem vairāk nekā 2 m gariem stieņiem, kas savstarpēji savienoti ar metāla jostu. Ja grunts cieta, var izlīdzēties ar īsākiem stieņiem, taču to skaitam jābūt lielākam. Tāpat var būt viens stienis, kas iedzīts 6–15 m dziļumā. Akmeņainās gruntīs gan šāda zemējuma kontūru diez vai izdosies ierīkot.
Kontūra vietu izvēlas tā, lai pēc iespējas vienkāršāk tam varētu pievienot zemējuma vadu no mājas. Tomēr tam nevajadzētu atrasties tuvāk par 1 m un tālāk par 10 m no ēkas. Vispiemērotāko zemējuma kontūra veidu ieteiks “Sadales tīkla” vietējie speciālisti.
