Lai nekas līdzīgs neatkārtotos! Piemiņas brīdis Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas 80. gadadienai 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rumbulas memoriālā vakar notika piemiņas brīdis Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas 80. gadadienai.
Piemiņas pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un citas augstas amatpersonas un ārvalstu diplomāti.
Piemiņas brīdi vadīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, aizlūgumu lasīja Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers un draudzes loceklis Eli Loibergs.
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā uzrunājot klātesošos, sacīja, ka Rumbulā notikušais ir “ebreju tautas traģēdija, tā bija un ir Latvijas traģēdija”.
Lai nepieļautu kaut kā līdzīga atkārtošanos, ir ne tikai jāzina, bet jāanalizē šo šausminošo traģēdiju cēloņi, teica Mūrniece.
“Rīgas geto traģēdiju pirms 80 gadiem mēs nebijām spējīgi novērst. Tas ir un paliek kauna traips uz to sirdsapziņas, kas to organizēja. Bet tas, ko mēs varam, ir atcerēties, pieminēt, izglītot un darīt visu, lai nekas līdzīgs neatkārtotos,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā uzsvēra: “Nekādos skaitļos vai vārdos nav iespējams izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība ir zaudējusi līdz ar tās ebreju kopienas lielākās daļas nogalināšanu Otrā pasaules kara laikā.
Skumjās pieminot holokaustā bojā gājušos upurus, kuru vidū ir arī manas ģimenes locekļi, un atskatoties mūsu valsts un tautas sāpīgajā pagātnē, vienmēr jāpatur prātā, veidojot mūsu kopējo nākotni, ka šie notikumi nekad nedrīkst pagaist no mūsu vēsturiskās atmiņas.
Tie ir brīdinājums arī tiem, kuri šodien domā citādi, kuri domā, ka šie notikumi var tikt aizmirsti, ka mēs varam sākt lappusi no jauna. Nekas netiek aizmirsts!”
Prezidents arī norādīja: “Latvija ir konsekventi nosodījusi okupācijas varu un viņu līdzskrējēju pastrādātos noziegumus pret cilvēci. Vienlaikus ir jāatdod gods tiem pašaizliedzīgajiem Latvijas cilvēkiem, kuri šajā baisajā traģēdijā spēja saglabāt cilvēcību, glābdami savus ebreju līdzpilsoņus.
[..] Runājot par Otrā pasaules kara vēsturi, tikai nedaudzi atceras Latvijas valsts īstenoto politiku īsi pirms kara sākuma Latvijā.
Šajā laikā, kad vairākums Eiropas un pasaules valstu valdības atteicās uzņemt ebreju bēgļus no Eiropas, Latvija ne tikai palielināja savas imigrācijas kvotas, bet arī uzņēma ievērojamu skaitu ebreju bēgļu.
Tādējādi no 1938. līdz 1940. gadam – tātad līdz Latvijas okupācijai – Latvijā patvērumu un cerības izglābties ieguva aptuveni 3600 ebreju no Vācijas un tās jau pakļautajām valstīm.”
Rumbulā pirms 80 gadiem notika viena no lielākajām ebreju masu slepkavošanām Eiropā. Divu akciju laikā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nacisti un viņu vietējie atbalstītāji nošāva vairāk nekā 25 tūkstošus Rīgas geto ieslodzīto ebreju, kā arī ap tūkstoti no Vācijas deportēto ebreju.
