Lai kūtī neievazātu Āfrikas cūku mēri. Kas jāievēro mazajiem zemniekiem? 2
Visur raksta, ka Āfrikas cūku mēra riska zonā, kas tagad ir gandrīz visa Latgale un puse Vidzemes, zemniekiem jāievēro biodrošības pasākumi, citādi audzētās cūkas, arī veselās, likvidēs. Taču semināros nepaskaidroja, kādi ir šie pasākumi un kurš var pieprasīt lopu izkaušanu. Mūsu apkaimē lielākā daļa mazo zemnieku to jau izdarījuši, jo saprot, ka vecajās kūtīs nevarēs ierīkot dušas un pārģērbšanās telpas. Viņi nevar arī nodrošināt, lai kūtī neielidotu neviena muša. Vai mazajiem zemniekiem jāievēro tik stingras prasības? Ir vajadzīgi dezinfekcijas līdzekļi, ko liet uz paklājiņiem, bet kā tos sauc un kur var nopirkt? ALFRĒDS DAGDAS NOVADĀ
Mazajiem audzētājiem vienkāršas prasības
Biodrošības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2013. gada 20. augusta noteikumos Nr. 621 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”, kuros šogad jau trīsreiz veikti grozījumi. Taču Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietniece Maija Irbe skaidro, ka, audzējot vienu vai pāris rukšu savai pārtikai, prasības nav tik stingras kā komercaudzētājiem.
PVD mājaslapā www.pvd.gov.lv ir informācija par Āfrikas cūku mēri. Sadaļā “Slimības apraksts” minēti bioloģiskās drošības pasākumi, kas jāievēro tiem, kas cūkas audzē pašpatēriņam (izņemot vaislas dzīvniekus). Tie ir ļoti vienkārši:
• nepiederošām personām ieeja cūku novietnē ir aizliegta;
• pie visām ieejām jābūt novietotiem dezopaklājiem;
• novietnē jāievēro vispārīgās higiēnas pasākumi, regulāri veicot tīrīšanas un dezinfekcijas, dezinsekcijas (rāpojošo insektu, īpaši prusaku un tarakānu, likvidēšanas) un deratizācijas (žurku un peļu likvidēšanas) pasākumus;
• nedrīkst pieļaut mājas cūku saskari ar suņiem un kaķiem, savvaļas putniem un dzīvniekiem, galvenokārt mežacūkām;
• nav atļauts izbarot cūkām medījumu apstrādes pārpalikumus, kā arī neizkarsētus virtuves atkritumus (vīruss iet bojā, karsējot +70 °C temperatūrā 30 minūtes);
• par jebkuriem cūku saslimšanas gadījumiem, grūsno sivēnmāšu abortiem un dzīvnieku pēkšņu nobeigšanos nekavējoties jāziņo novietni apkalpojošajam veterinārārstam.
Šādas prasības spēj ievērot jebkurš zemnieks. Tajās nekas nav teikts ne par dušām kūtī, ne par pārģērbšanos, ne arī par to, ka cūkas nav atļauts turēt kopā ar govīm vai citiem lopiem un ka kūtī nedrīkst ielidot neviena muša. Arī MK noteikumi neliek apkarot lidojošos kukaiņus.
Lielajās cūku fermās arī pirms slimības parādīšanās valstī vajadzēja ievērot stingras prasības. Strādniekiem un visām citām personām, PVD darbiniekus ieskaitot, pirms ieiešanas kūtī jānomazgājas dušā un jāuzvelk darba apģērbs. Dažās saimniecībās jāpārģērbj arī apakšveļa un jāizmazgā mati. Strādnieki darba dienas laikā no fermas teritorijas nedrīkst iziet, viņi turpat arī pusdieno. Taču neviens neliek zemniekam, kurš trīsreiz dienā vienīgajam ruksim nes cūkēdiena spaini, katrreiz nomazgāties dušā un izmazgāt matus.
Termiņi
Biodrošības prasību ieviešanas termiņi ir dažādi atkarībā no laika, kad reģionā konstatēta saslimstība. Latgales pusē (konkrētus novadus un pagastus sk. MK noteikumos vai PVD mājaslapā) biodrošības prasību ieviešanu vajadzēja sākt (!) ne vēlāk kā 31. jūlijā, riska zonā Vidzemē – no 7. augusta, bet Daugavpils un Lubānas pusē – no 28. augusta. MK noteikumos teikts, ka tas jāizdara trīs mēnešu laikā, citādi cūkas jānokauj. Ja cūkas reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, par nokautajām valsts maksās kompensāciju (arī tad, ja to gaļu zemnieks izlietos pārtikā), taču zemniekam jāapņemas vienu gadu cūkas neaudzēt.
Maija Irbe pastāstīja, ka gadījumos, ja biodrošības pasākumi nav ievēroti, PVD darbinieki neliek rukšus uzreiz nokaut. Iznīcinātas ir tikai cūkas tajās novietnēs, kur konstatēta šī lipīgā slimība.
Līdztekus iepriekš minētajām prasībām PVD darbinieki iesaka nedot cūkām zaļbarību, kas pļauta vietās, kuras varētu apciemot mežacūkas, kā arī neturēt cūkas kopā ar ganāmiem lopiem. Taču tie ir tikai ieteikumi, nevis prasības. Vēlams sagādāt divas darba apģērba kārtas un uz kūti neiet apģērbā, kurā strādāts uz lauka vai mežā.
Dezinfekcija
Veterinārajās aptiekās var nopirkt dažādus dezinfekcijas līdzekļus bīstamā vīrusa iznīcināšanai. Preparāti Halamid, Intra Care-IntraMulti-Des GA un Virkon S der gan lietošanai dzīvnieku novietnēs, gan transportlīdzekļu dezinfekcijai, gan lopkopības ekipējuma un darba apavu dezinfekcijai (kāju vannām). Ir pieejami dažādi veidi: pulveri, šķidrumi, izsmidzināmi un putas. Tie darbojas jebkurā temperatūrā, organisko vielu klātbūtnē, arī cietā un sāļā (jūras) ūdenī, ir droši apģērbam un ekipējumam, draudzīgi videi un dzīvniekiem.
Dezopaklājus var veidot dažādi. Ūdeni uzsūcošu materiālu (piemēram, porolonu vai lupatu) uzliek uz paplātes vai ievieto lielā bļodā, vai apakšā noliek skārda loksni, lai šķīdums neiesūktos zemē.
Kaut gan netiek prasīts obligāti dezinficēt transporta līdzekļus, Maija Irbe iesaka par to padomāt, izvērtējot konkrēto situāciju. Ja automašīna braukusi pa ceļu, iespēja saķert vīrusu ir neliela. Toties, ja traktors vedis malku no meža vai strādājis kartupeļu vai labības laukā, kur uzturas mežacūkas, riteņus vēlams nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu un pēc tam apsmidzināt ar dezinfekcijas līdzekli.
Kā saprast prasību kūtī regulāri veikt dezinfekciju? Maija Irbe paskaidroja, ka vārds regulāri ir dažādi traktējams. Dažās lielfermās ikreiz pēc cūku pārdzīšanas dezinficē ejas, taču no mazajiem audzētājiem tas netiek prasīts. Pietiek, ja aizgaldu dezinficē vismaz pēc tam, kad iepriekšējam iemītniekam sarīkotas cūku bēres un nopirkts nākamais sivēns.
Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 83 “Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, ir izstrādājis šīs bīstamās kaites apkarošanas instrukciju, kurā izskaidrota rīcība slimības aizdomu vai uzliesmojuma gadījumā.
Ievērot biodrošības pasākumus ir pašu zemnieku interesēs, lai izvairītos no lieliem zaudējumiem un emocionāliem pārdzīvojumiem, ja kūtī vai fermā konstatēs šo slimību un visas cūkas nāksies nokaut un sadedzināt.
UZZIŅA
Kopš 23. septembra ārkārtējās situācijas teritorija ir pietuvojusies Rīgai. Tajā ietverti vēl 19 novadi – Ogres, Jaunjelgavas, Aizkraukles, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Krimuldas, Lielvārdes, Līgatnes, Limbažu, Mālpils, Neretas, Pārgaujas, Ropažu, Salacgrīvas, Sējas, Siguldas, Skrīveru un Vecumnieku novads. Tajos biodrošības pasākumi jāsāk īstenot ne vēlāk kā 9. oktobrī.
