Cīnīsimies par katru zemes pēdu. Saruna ar Augustu Brigmani 21
Ko gaidāmajās Saeimas vēlēšanās piedāvās Zaļo un zemnieku savienība? Ar ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – “Vienotība” ir skaļi pieteikusies vēlēšanām – izvirzījusi premjeru, nosaukusi kandidātu saraksta vadošās personas, kas acīmredzot iecerēti kā ministri nākamajā valdībā. Vai jūs necīnīsities? Samierināsities ar to “stūrīti”, ko jums atstās?
– Es pateikšu, kas “Vienotībai” pietrūkst, lai savas ieceres īstenotu, – tai nav 51 balss Saeimā un arī pēc vēlēšanām nebūs. Mēs jau redzam šā brīža politisko izkārtojumu – “Vienotība”, ZZS, Nacionālā apvienība. Tās ir pašreizējās koalīcijas partijas. Tad “Saskaņa”, varbūt vēl Sudrabas partija, lai gan par to īsti nav skaidrības. Bez partneriem “Vienotība” valdību nevarēs izveidot. Ne ar kādu “stūrīti” mēs, protams, nedomājam samierināties. Vēl vairāk – katram “Vienotības” kandidātam noliksim pretī savu kandidātu, un tad lai vēlētāji izvēlas, kurš, viņuprāt, ir labāks. Piemēram, Kurzemē “Vienotībai” pirmais numurs – Solvita Āboltiņa. Mēs noliekam pretī Danu Reiznieci-Ozolu. Divas jaunas, zinošas sievietes – domāju, ka tā būs līdzvērtīga konkurence. Viena ir šodiena, otra – rītdiena. Nav jau ZZS tikai “sirmgalvji”, kā “Latvijas Avīzes” žurnālists Egils Līcītis mēdz ironizēt.
– Ar ko jūs pierādīsiet, ka Reizniece-Ozola ir “rītdiena”?
– Viņas zināšanu loks ir pietiekami plašs, lai nākamajā valdībā viņa būtu, piemēram, ekonomikas vai izglītības ministre. Bet nākotnē arī premjera kandidāte.
– Tātad Aivara Lemberga Kurzemes sarakstā nebūs?
– Lemberga lidojumam Kurzemes saraksts ir par zemu. Ja viņš nāks, tad tikai kā premjera kandidāts.
M. Antonevičs: – Jūs esat aicinājuši?
– Mēs esam runājuši, bet šobrīd viņš nepiekrīt un uzskata, ka viņam ir vieta savā pilsētā.
V. Krustiņš: – Skaidrs, tātad Lembergs “trokšņos” no malas, bet pats nepiedalīsies…
– Tā nav “trokšņošana”. Viedokli paust nav aizliegts.
M. Antonevičs: – Bija gan sajūta, ka Zaļo un zemnieku savienībai kļuvis neērti pēc Lemberga izteikumiem par NATO un jūs it kā mēģinājāt no viņa norobežoties.
– Mēs apsēdāmies pie galda un šo tēmu izrunājām. Lemberga kungam ir savs viedoklis, un tas ir nemainīgs jau gadiem, taču mēs vienojāmies par kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka dalība NATO ir Latvijas ārējās drošības garants, vienlaikus ir būtiski sekmēt iedzīvotāju sociālo un ekonomisko drošību un sabiedrības integrāciju, lai stiprinātu iekšējo stabilitāti valstī. Starp citu, līdzīgi uzskati kā Lembergam ir arī daļai Latvijas sabiedrības.
– Jā, “Saskaņas” un Ždanokas partijas atbalstītājiem noteikti.
– Ne tikai. Esmu saticis arī latviešus, kas saka – nekaitiniet krievus. Taču mana pārliecība bija un paliek, ka NATO ir Latvijas drošības garants un arī NATO bāzēm te jābūt.
V. Krustiņš: – Jautājums ir par to, vai Zaļo un zemnieku savienība varētu būt viens no “varas centriem”? “Vienotība” par tādu cenšas būt un arī “Saskaņa” uz to pretendē. Es saprotu, ka jūs tagad riskējat saņemt pārmetumus par latvisko partiju “šķelšanu”. Lai gan, godīgi sakot, ne jau visas šīs partijas ir tik latviskas.
– ZZS no varas neatsakās, un “Vienotībai” negrasāmies nevienu pēdu zemes tāpat vien atdot. Jā, mums uz brīdi nācās aiziet opozīcijā, jo pēc 11. Saeimas vēlēšanām bija tāds noskaņojums, ka ar mums nevajag sadarboties nekādā gadījumā. Tas visvairāk nāca no Zatlera partijas, bet citi tam pielāgojās. Tagad tas ir mainījies, bet, protams, mēs ar 13 deputātiem Saeimā nevaram noteikt politisko dienas kārtību. Taču pēc 12. Saeimas vēlēšanām arī ZZS varētu būt “varas centrs”. Kāpēc ne? Mums ir vairāki premjera kandidāti – jau pieminētā Dana Reizniece, Raimonds Vējonis, Jānis Dūklavs, varbūt vēl kāds tiks izvirzīts.
– Ja ZZS veidotu valdību, ko jūs piedāvātu, piemēram, nacionāļiem? Varbūt dosiet viņiem Izglītības un zinātnes ministriju?
– Es neredzu iemeslus, kāpēc Nacionālajai apvienībai nevarētu būt šī ministrija. Es vispār esmu pret to, ka ministrijas ir “pielaulātas” kādai konkrētai partijai vai, tieši pretēji, kādu partiju apzināti mēģina turēt pa gabalu no kādas ministrijas. Piemēram, par ZZS esmu dzirdējis, ka mums nedrīkstot dot Tieslietu ministriju.
M. Antonevičs: – Vai tad Zemkopības ministrija jums nav “pielaulāta”?
– To jau žurnālisti paši mums “pielaulājuši”. Ja mēs atteiktos, tas noteikti būtu pirmais jautājums – kāpēc Zemnieku savienība novērsusies no zemkopības nozares. Mēs, protams, nedomājam atteikties, taču, ja kādai partijai ir labāks piedāvājums – lūdzu, lai liek galdā, izskatīsim.
– Jūs teicāt, ka Kurzemes apgabalā ZZS saraksta pirmais numurs būs Dana Reizniece. Kas būs citos apgabalos?
– Vidzemē – Jānis Dūklavs. “Vienotība” tur liek pretī Laimdotu Straujumu – manuprāt, cienījama konkurence. Es pats būšu Zemgalē…
– Pret “Vienotības” Jāni Reiru!
– Jā, varēsim cīnīties. Latgalē ir Raimonds Vējonis, Rīgā – Kārlis Seržants. Es varu nosaukt arī citus jaunās paaudzes kandidātus – tas ir jau labi zināmais Armands Krauze, vēl bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, pašreizējais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele, Zemnieku savienības ģenerālsekretārs Armands Graudiņš, Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Putra un citi.
– Būšot arī “iesaukums” no bijušās Tautas partijas?
– Jā, Rīgā startēs Māris Kučinskis, Kurzemē – Aija Barča un Mareks Segliņš. Ļoti ticams, ka kandidēs arī Gundars Daudze. No Zaļās partijas sarakstā noteikti būs Guntis Belēvičs, kurš ļoti labi sevi apliecināja Rīgas vēlēšanās. Būs Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ingmārs Līdaka, būs pašvaldību cilvēki.
V. Krustiņš: – Vai jūs esat saņēmuši izziņu no Maizīša kunga, ka tie visi ir uzticami cilvēki?
– Lai viņš pēta. ZZS līdz šim nekādas problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam nav radušās. Arī man pašam ir šī pielaide.
M. Antonevičs: – Nacionālā apvienība pārmet, ka “Vienotība” izmanto specdienestus politiskās spēlēs, un tas ir iemesls, kāpēc tieslietu ministre Baiba Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam. Kāds ir jūsu viedoklis, vai tā tiešām ir?
– Es ļoti gribētu ticēt, ka mūsu valstī viss ir kārtībā, un nebūtu politiski pareizi apšaubīt mūsu drošības iestāžu darbu. Tāpēc es, piemēram, esmu pret to, ka tiek veidota komisija KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka atstādināšanai. Jāļauj viņam strādāt. Nebūtu labi, ja rastos aizdomu ēna, ka “Vienotība” pirms vēlēšanām mēģina pakļaut sev visas drošības iestādes. Jo mazāk politiķi iejaucas, jo labāk.
V. Krustiņš: – Bet kāpēc premjere nerimstas? Jūs esat viņai to jautājuši?
– Jā, es esmu ar viņu runājis un pateicu, ka ZZS balsis Streļčenoka noņemšanai nebūs. Es gan nedomāju, ka šajā gadījumā tā ir Straujumas pašas interese, bet viņu uz to mudina zināmas aprindas “Vienotības” iekšienē.
– Uz to norādīja arī Ingūna Rībena un Janīna Kursīte. Viņas izstājušās no “Vienotības”, jo neesot vairs skaidrs, kas nosaka partijas politiku.
– Tā ir “Vienotības” iekšējā lieta, taču es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs šajās intrigās neiesaistīsimies.
– Jūs teicāt, ka nākamajā Saeimā varētu būt Sudrabas partija. Kā ar citiem jaunajiem veidojumiem – Repše, Šlesers? Vai esat gatavi ar viņiem sadarboties?
– Ja Sudraba un Repše iekļūs, tad jā, protams. Repši jau mēs zinām no iepriekšējās pieredzes, nedomāju, ka viņa politiskajos uzskatos daudz kas ir mainījies. Par Šlesera izredzēm es ļoti šaubos.
M. Antonevičs: – Vai par Sudrabas politiskajiem uzskatiem jums ir priekšstats?
– Viņai pārmet koķetēšanu ar prokrieviskajiem spēkiem, taču es domāju, ka tas viss ir stipri pārspīlēts. Pagaidām gan ir daudz jautājumu, kas vēl bez pašas Sudrabas būs sarakstā.
V. Krustiņš: – Vai jums nav sajūta, ka “Saskaņā” gaidāmas kādas izmaiņas?
– Nezinu, taču, ja “Saskaņa” sadalītos un izveidotos jauna partija, kas ideoloģiski nav saistīta ar Putina partiju un Maskavas ietekmi, būtu interesanti. Tad tas būtu jauns spēlētājs, un tas nozīmētu, ka “Vienotības” pozīcijas nav tik stabilas kā šobrīd. Tagad “Vienotība” zina, ka ar pašreizējo “Saskaņu” neviena partija negribēs ielaisties. Daudz variantu nepaliek, un atkal būs jāveido tā pati koalīcija, kur “Vienotība” gribēs diktēt noteikumus. Taču, ja “Saskaņas” vietā nāk kas cits, parādās manevru iespējas.
– Drīz pēc Saeimas vēlēšanām būs arī Valsts prezidenta vēlēšanas. Andris Bērziņš ir parādījis zināmas patstāvības pazīmes, saņēmis arī pārmetumus, kas gan vairāk ir bijuši emocionāla rakstura. Vai jūs uzskatāt, ka viņš varētu turpināt darbu?
– Vispirms būtu jānoskaidro, vai pats Bērziņa kungs būtu gatavs to turpmāk uzņemties. Tā tomēr ir diezgan liela slodze. Partijā mēs par šo jautājumu neesam sprieduši, taču, ja jūs prasāt manu personisko viedokli – jā, šodien es būtu gatavs balsot par Andra Bērziņa atkārtotu ievēlēšanu. Kas būs rīt, redzēsim! Protams, atkal būs pārmetumi, “darbaļaužu vēstules”, ar to ir jārēķinās. Bet tad ir jautājums – ko vajadzētu vietā?
– Uz to laiku būs pieejami ārzemēs skoloti kungi – viens vai vairāki…
– Ja man jāizvēlas, tad es tomēr esmu par Bērziņu. Un tas nav tikai tāpēc, ka mēs viņu savulaik izvirzījām prezidenta amatam. Es domāju, ka neviens nevarēs pārmest, ka Bērziņa kungs būtu simpatizējis vai izrādījis labvēlību ZZS. Nav tādu faktu. Bet, ja salīdzina līdzšinējos valsts vadītājus, jāteic, ka Bērziņš ir sabiedrībai pieejamākais un atvērtākais prezidents. Man simpatizē viņa piezemētība.
M. Antonevičs: – Vai jūs pirms Saeimas vēlēšanām saviem biedriem arī atļausiet tādas dārgas un masīvas individuālas kampaņas, kāda bija Ivetai Grigulei?
– Individuālās kampaņas tiks atļautas. Es esmu par to, ka jāļauj cilvēkiem izpausties, bet šīm kampaņām jābūt sabalansētām ar kopējo partijas kampaņu. Eiroparlamenta vēlēšanās bija citādi, tas bija izņēmums, kur tiešām dominēja Grigules individuālā kampaņa. Saeimas vēlēšanās būs lielāks uzsvars uz komandu, taču kandidāti varēs reklamēt arī paši sevi.
– Belēviča kungs ir sācis aktīvi izplatīt savas avīzes. Šķiet, Grigules piemērs ir iedvesmojošs.
– Tagad ir precedents, ka rezultātu var tādā veidā sasniegt. Droši vien būs mēģinājumi to atkārtot. Bet tas vairs nebūs oriģināli.
