“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut pavasaris jau krietnā gabalā, tikai vakar Rīgā, Neatkarības laukuma nezāļainā puķu dobe tika izravēta un tajā parādījās pašvaldības aģentūras “Rīgas dārzi un parki” stādītās puķes un dekoratīvie augi.
Cilvēki parasti pievērš lielāku uzmanību simboliem, kad tuvojas kādi ar tiem saistīti svētki vai notikumi. Tāpēc īpaši acīs krita laukuma nesakoptība tieši 4. maijā, Neatkarības atjaunošanas dienā – informatīvā plāksne, kas vēstī par mūsu valsts nodibināšanu un neatkarības atjaunošanu, bija novietota pie nezāļainas dobes.
“Bija iecere, ka šogad 4. maijā mēs, Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990. gadā nobalsoja “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kopā ar dārzniekiem Neatkarības laukumā iestādīsim puķu stādus,” pastāstīja “4. maija Deklarācijas kluba” prezidente Velta Čebotarenoka un piebilda, ka šī vieta nekad nav bijusi skaista, viņasprāt, bijusī Rīgas dome darījusi visu, lai cilvēkiem šajā laukumā negribētos uzturēties.
Sludinās ideju konkursu
Lai šo laukumu izveidotu atbilstošu tā nosaukumam, Rīgas pašvaldībā tika izveidota darba grupa. “Esam šo jautājumu izsprieduši un par to izstrīdējušies, lai varētu uzrakstīt metu konkursa uzdevumu visam Neatkarības laukumam. Vai laukums paliks tāds, kāds tas ir tagad, vai tiks pārveidots un kļūs par kaut ko ļoti modernu, tas būs to mākslinieku rokās, kuri veidos savu piedāvājumu. Tam jābūt uz nākotni vērstam, kaut kam gaišam, kas sevī ietver neatkarības un valstiskuma ideju,” uzskata Čebotarenoka, kura arī piedalījās pieminētajā darba grupā.
Bet šīs grupas pārstāvis Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs, Rīgas arhitektu biroja vadītājs Gvido Princis pastāstīja, ka gada otrajā pusē tikšot izsludināts Neatkarības laukuma ideju konkurss. “Kad būsim pabeiguši filozofisko sadaļu par to, kas vislabāk iederētos Neatkarības laukumā, tad izstrādāsim ideju konkursa nolikumu. Pēc tam sekos publisks uzsaukums atklātam publiskam konkursam, ar kādiem elementiem nostiprināt neatkarības ideju Neatkarības laukumā,” pastāstīja padomes priekšsēdētājs Princis.
Gara vēsture
Neatkarības laukums, kurš savu nosaukumu ieguva 2018. gada 25. oktobrī, kad Saeimas deputāti nobalsoja par likumu, ar kuru Jēkaba laukums Rīgā tika pārdēvēts par Neatkarības laukumu, nav tapis viegli un ātri.
Nosaukuma maiņas ierosinātāji bija “4. maija Deklarācijas kluba” biedri. Kluba biedri 2018. gada 22. februārī Rīgas domei iesniedza vēstuli ar savu ierosinājumam, ka tieši Jēkaba laukums ir piemērotākā vieta Neatkarības laukumam. Tādēļ, ka tas atrodas pa vidu starp Nacionālo teātri, kur 1918. gadā nobalsoja par Latvijas Republikas dibināšanu, un Saeimas ēku, kur 1990. gadā balsots par Neatkarības deklarāciju un 1991. gadā par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
Taču no Rīgas domes netika sagaidīta pozitīva reakcija, tāpēc kluba deputāti vērsās pie Saeimas deputātiem. Likums, ar kuru tika izveidots Neatkarības laukums, noteica, ka Rīgas domei ir jānodrošina skaidrojošas nosaukuma plāksnes izgatavošana un uzstādīšana mēneša laikā pēc laukuma nosaukuma maiņas ierakstīšanas Valsts adrešu reģistrā, taču “Saskaņas” vadība nesteidzās izpildīt šo uzdevumu. Tikai pēc tam, kad deputātu klubs un bijušie valsts prezidenti bija domei nosūtījuši kopīgi parakstītu vēstuli, tomēr izdevās panākt, ka pašvaldība laukumā novieto paskaidrojošo plāksni.
