Lai nebūtu jāsēž cietumā par buljona kubiņa zādzību, rosina noteikt naudassodus 6
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc Valsts kontroles revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā secināja, ka kriminālprocess varētu notikt ātrāk un efektīvāk, ja vien netiktu nelietderīgi tērēti izmeklētāju resursi “maza kaitējuma” lietās. Kriminālprocesa likumā nav noteikts, kas ir mazs kaitējums, tāpēc joprojām Valsts policijā un prokuratūrā par to nav vienotas izpratnes.
Kriminālprocesi nereti tiek uzsākti par sīkām zādzībām. Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne atcerējās gadījumu, kad sīkā zagļa lieta par vistas buljona kubiņa zādzību tika iztiesāta visās tiesu instancēs un nonāca pat līdz Augstākās tiesas Senātam.
“Lai šādu lietu izmeklēšanai netiktu tērēti neproporcionāli lieli resursi, kriminālatbildības vietā par “mazu kaitējumu” vajadzētu paredzēt administratīvo atbildību, nosakot naudas sodu. Valsts kontrole ar šo priekšlikumu ir vērsusies Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Ministru kabinetā, bet jautājums uz priekšu nevirzās,” pastāstīja valsts kontroliere.
I. Ķuzis preses konferences laikā demonstrēja sīkas zādzības lietas materiālus Latvijā un Vācijā. Mūsu valstī šī lieta bija daudz biezāka nekā Vācijā, daudz vairāk bija tērēti gan resursi, gan laiks, kurš būtu nepieciešams sarežģītākiem kriminālprocesiem. Latvijā, salīdzinot ar Vāciju un citām Eiropas valstīm, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīm, ir nepieciešams iegūt visvairāk pierādījumu (26), lai policija kriminālprocesu varētu nodot prokuratūrai. Lietuvā šo pierādījumu skaits sasniedz 14, bet Igaunijā – deviņus, kamēr Zviedrijā un Somijā – tikai trīs pierādījumus. Valsts policijai nav resursu, lai kriminālpārkāpumus un mazāk smagus noziegumus intensīvi izmeklētu divus mēnešus, bet smagus noziegumus – četrus mēnešus, norādīja Ķuzis.
Arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka sīko noziegumu dekriminalizācija ir virziens, kurā būtu jāiet. Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu valdībā virzījusi divas reizes, bet neesot guvusi atbalstu.
Nosakot administratīvo sodu maza kaitējuma lietās, šis sods pārkāpumu izdarītāju sasniegtu daudz ātrāk nekā ilgstoša kriminālprocesa rezultātā.
Kaut gan kriminālprocesa likumā ir paredzēta iespēja neveikt kriminālprocesu lietās, kurās nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, tomēr revidenti konstatējuši, ka šī iespēja atteikties uzsākt kriminālprocesu un to izbeigt “maza kaitējuma” lietās Valsts policijā netiek pietiekami izmantota. Divdesmit deviņi procentu aptaujāto procesa virzītāju ir norādījuši, ka šo iespēju izmantotu biežāk, ja vien būtu skaidra piemērošanas prakse. Valsts kontrole konstatējusi būtiskas atšķirības šīs normas piemērošanā arī starp Valsts policijas reģionu pārvaldēm. Visvairāk šo praksi izmanto Kurzemes reģiona pārvalde – no visiem pieņemtajiem lēmumiem atteikt kriminālprocesa uzsākšanu 66% gadījumu atteikums ir bijis “maza kaitējuma” dēļ. Citviet, piemēram, Zemgales reģiona pārvaldē šādi atteikumi bijuši tikai 2% gadījumu, Rīgas reģiona pārvaldē – 6%, Vidzemes reģiona pārvaldē – 11%, bet Latgales reģiona pārvaldē – 5%.
Izmeklētāju un uzraugošo prokuroru resurss tiek izmantots arī tādu kriminālprocesu izmeklēšanai, kuros radītais kaitējums nesasniedz pat vienu eiro.
