Lai neatkārtotu pandēmijas kļūdas. Vislielākie cietēji – skolēni, sekas jūtamas visā pasaulē 55
Māra Libeka, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Visu aizvadīto gadu Eiropas Parlamentā (EP) izveidotā Covid-19 pandēmijas komiteja, kuru vadīja Katlēna van Brempta no Beļģijas, analizēja krīzes ietekmi, izvērtēja, cik efektīvi bijuši tie pasākumi, kurus cīņā ar kovidu izmantoja Eiropas Savienība un dalībvalstis, kā arī sniedza īpašus ieteikumus, lai novērstu nepilnības, ja gadījumā kaut kas līdzīgs būs jāpiedzīvo nākotnē. Aizvadītajā nedēļā deputātu balsojumā bija manāms, ka viedoklis par rezolūcijā iekļautajiem ieteikumiem ir samērā atšķirīgs, jo par nobalsoja 385 deputāti, 193 bija pret un 63 atturējās.
Iebilst pret vakcīnu patentu aizsardzību
EP deputāts Ivars Ijabs uzskata, ka viens no domstarpību iemesliem esot, piemēram, jautājums par pretkovida vakcīnu patentiem. Kreisi noskaņotajiem deputātiem nepatīkot, ka vakcīnām ir patentu aizsardzība, viņuprāt, to būtu nepieciešams atcelt. Šī diskusija izvērsusies jau pandēmijas laikā – patentu piešķiršana bez maksas dotu iespēju jebkurā pasaules vietā, kur ir farmaceitiskās rūpnīcas, ražot vakcīnas, ja atkal būtu jāpiedzīvo kovidam līdzīga pandēmija. Turpretī oponenti norādījuši, ka vakcīnu ražotāji ir ieguldījuši milzīgu darbu – gan zinātnisku, gan praktisku – un viņiem nebūs nekāda vēlme savu potenciālu izmantot jaunu vakcīnu izgudrošanā un ražošanā krīzes situācijās.
Cietēju vidū – skolēni
Ijabs norādīja, ka EP pieņemtajā rezolūcijā par Covid-19 pandēmijā gūto pieredzi un ieteikumiem nākotnē esot daudz lietu, kas dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, būtu jāņem vērā. Piemēram, viņaprāt, nebija pareizi tas, ka tika aizvērtas skolas, jo sekas no šādas rīcības joprojām ir jūtamas. To nedarīja visas dalībvalstis. Piemēram, Beļģijā gandrīz visas skolas bija vaļā.
Covid-19 pandēmijas komiteja ir atzinusi, ka sakarā ar plaši izplatīto skolu slēgšanu, mācību pārtraukšanu un bezprecedenta sekmju pasliktināšanos pandēmija izraisījusi vēl nepieredzētus traucējumus izglītībā visā pasaulē, kas viss kopā radījis smagas izglītības un sociālās sekas, tostarp skarot bērnu un jauniešu garīgo veselību un uzturu. Palielinājies arī vardarbības un bērnu izmantošanas risks. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem Covid-19 pandēmijas ietekmē trauksmes un depresijas izplatība pasaulē pieaugusi par 25 procentiem.
Miljoniem cilvēku – komplikācijas
EP izveidotā komiteja, balstoties uz plašiem pētījumiem, atgādina, ka 65 miljoni cilvēku visā pasaulē un – saskaņā ar PVO datiem – vismaz 17 miljoni cilvēku Eiropā, cieš no SARS-CoV-2 pārslimošanas izraisītām komplikācijām. Viena no biežāk sastopamajām ir hroniskā noguruma sindroms. Pacienti ciešot arī no sistēmiskiem vairāku orgānu darbības traucējumiem, kas bieži tiekot nepareizi diagnosticēti kā psihosomatiski. Ja ir parādījušies šie simptomi, ļoti svarīga ir steidzama un pareiza ārstēšana, kā arī darba slodzes sabalansēšana ar atpūtu. Starp citu, sievietes daudz biežāk ciešot no pieminētā hroniskā noguruma sindroma, taču tas skarot visas vecuma grupas, tostarp bērnus un pusaudžus. EP pieņemtajā rezolūcijā ir norādīts, ka, ņemot vērā turpmāko pandēmijas iespējamību, ir nepieciešams izstrādāt stratēģiju, kas visaptverošā veidā novērstu hronisku slimību draudus pēc inficēšanās.
Veselības aprūpei – pienācīgu budžetu!
Covid-19 pandēmijas komiteja pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu pēdējos gadu desmitos ir samazinājušas sabiedrības veselības finansējumu, un uzsver, ka šie finanšu samazinājumi bijuši galvenais iemesls, kāpēc pašā sākumā sabiedrības veselības iestādes nespēja atklāt Covid-19. Līdz ar to tās nespēja vēlāk pārvarēt pandēmiju, jo tām nebija piemērotu instrumentu un resursu, kad tie bija visvairāk vajadzīgi. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas palielināt publisko veselības aprūpes pakalpojumu kapacitāti un elastību un vairāk ieguldīt primārajā veselības aprūpē, kā arī sociālo un veselības aspektu integrēšanā.
Parlaments aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju izveidot vienu vai vairākas bezpeļņas Eiropas farmācijas iestādes, kas darbotos sabiedrības interesēs un ražotu veselībai un veselības aprūpei stratēģiski svarīgas zāles, lai papildinātu un garantētu piegāžu drošību un nepieļautu zāļu deficīta iespējamību ārkārtas situācijās.
Komiteja norāda, ka dalībvalstis un ES iestādes laikus neapzinājās Covid-19 pandēmijas nopietnību un ka komunikācijas kavēšanās un lēnās reakcijas dēļ slimības izplatība noveda pie pandēmijas. Būtisks iemesls šīm sekām ir tas, ka Ķīnas iestādes neveica datu apmaiņu, dalībvalstis laikus nedalījās ar datiem un trūka pienācīga finansējuma un resursu sabiedrības veselības uzraudzībai, gatavībai pandēmijai un epidemioloģijai. Ziņojumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi mācīties no pieredzes un būt labāk sagatavotiem turpmākām veselības un cita veida krīzēm. Izstrādājot, veidojot un īstenojot jebkuru ES politikas virzienu, likumu vai darbību, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Joprojām tiek vērtēta Covid-19 ietekme uz veselību un veselības aprūpes sistēmām, jo īpaši saistībā ar garo kovidu.
Jārisina darbaspēka krīze medicīnā
Rezolūcijā ir uzsvērts, ka ir vajadzīgas noturīgas slimnīcas un veselības aprūpes centri, kurus iespējams ātri un efektīvi pārveidot par iestādēm, kuras palīdz epidēmijas izraisītās ārkārtas situācijās, taču tajā pašā laikā ir jāizvairās no regulāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas traucējumiem. Dokumentā ir norādīts, kāda nozīme šajā kontekstā ir pieaugošajai veselības aprūpes darbaspēka trūkuma krīzei, tostarp intelektuālā darbaspēka emigrācijai. Šī tendence mazinot dažu dalībvalstu spēju nodrošināt pienācīgus valsts veselības aprūpes pakalpojumus, tādēļ Eiropas Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas veikt konkrētus pasākumus šīs krīzes risināšanai tuvākajā laikā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. EP aicina veikt pienācīgus ieguldījumus, lai palielinātu medicīniskā personāla skaitu un uzlabotu viņu prasmes, palielinātu medicīniskā aprīkojuma apjomu un slimnīcu skaitu un ieguldītu inovatīvās veselības aprūpes tehnoloģijās.
