“Lai neapplūstu birojs, mēnesi dzīvojām bez ūdens!” Rihards dalās negatīvā pieredzē ar apdrošinātājiem 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plīsusi ūdenscaurule uzņēmumā pretstatījusi uzņēmēja un apdrošinātāja intereses. To, ka situācija nav viennozīmīga, atzīst arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.
Izmaksā divreiz mazāk, nekā cerēts
Uzņēmējs un “Latvijas Avīzes” lasītājs Rihards Jēkabsons jūtas iznerrots un nepatīkami pārsteigts par apdrošināšanas sabiedrības “IF P&C Insurances” rīcību, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību par ūdens caurules bojājumu Jaunmārupē viņam piederošajā būvmateriālu noliktavas ēkā.
“Pēc avārijas lūdzu apdrošinātājam novērst bojājumu un segt ar to saistītos izdevumus,” stāsta Rihards. “Bet tā vietā saņēmu atbildi, ka “IF P&C Insurances” nav celtniecības uzņēmums, tāpēc pats nevarot novērst bojājumu. To neparedzot arī apdrošināšanas līgums.”
Pēc apdrošinātāja aprēķināto izdevumu tāmes bojājuma novēršanai uzņēmējam piedāvāts samaksāt 2115 eiro. Atskaitot pašrisku 355 eiro apmērā,
Rihardam patiesībā samaksātā apdrošināšanas summa saruka līdz 1760 eiro.
Iespējams, tā būtu pat vēl mazāka, ja apdrošinātājs ņemtu vērā, ka ūdens caurule izbūvēta 1960. gadā – kā tas norādīts ar Rihardu noslēgtajā apdrošināšanas līgumā.
Aptaujādams trīs būvuzņēmumus, kas nodarbojas ar cauruļu remontu, Rihards noskaidrojis, ka remonts varētu maksāt aptuveni 4000 eiro – divreiz vairāk nekā apdrošinātāja piedāvātā apdrošināšanas atlīdzība. Taču šādu summu apdrošinātājs atteicies maksāt, atsaukdamies uz vidējām tirgus cenām šādam remontam.
Uzņēmējs atzīst, ka par apdrošinātāja piedāvāto summu novērst bojājumu nav bijis iespējams – viņa aptaujātie būvuzņēmumi tai nav piekrituši. Rihardu pārsteidzis arī tas, ka apdrošinātāja aprēķināto izdevumu tāmi kopā ar atteikumu atlīdzināt remontu pēc izraudzītā būvuzņēmuma sagatavotās tāmes pilnā apmērā viņš saņēmis, kad kopš caurules plīsuma jau bija pagājis teju mēnesis.
“Lai neapplūstu būvmateriālu noliktava un birojs, kurā strādā desmit darbinieki, bijām spiesti veselu mēnesi iztikt bez ūdens,” turpina Rihards.
“Turklāt zaudēju nomnieku otrajā man kopīpašumā piederošajā noliktavas ēkā – metālapstrādes uzņēmumu, kurš, caurules bojājuma dēļ palicis bez ūdens, nevarēja turpināt darbu. Citur pasaulē pēc bojājumu novērsēju sagatavotās tāmes apdrošinātājs bez ierunām un vilcināšanās sedz visus ar bojājumiem saistītos izdevumus. Diemžēl Latvijā ir pavisam ačgārni. Ko apdrošinātājs tev atmet, ar to jābūt mierā. Kāda jēga apdrošināt ēku, ja ar apdrošinātāja izmaksāto summu nepietiek bojājuma novēršanai?”
“IF P&C Insurances” apdrošināšanas pakalpojumus Rihards izmantojis kopš 2012. gada, līdz šim ne reizi neesot bijusi vajadzība pieprasīt atlīdzību. Bet kopš šī notikuma no šī apdrošinātāja pakalpojumiem atteicies.
Apdrošinātājs rēķina, bet nebūvē
Jautāta, kā tika aprēķināti apdrošināšanas izdevumi 2115 eiro apmērā, “IF P&C Insurances” pārstāve Sanita Ozoliņa atbild, ka zaudējumu apmēru noteikuši speciālisti ar atbilstošu kompetenci zaudējumu novēršanas izmaksu aprēķināšanā, kas parasti izpaužas remonta tāmes sagatavošanā.
Šādu tāmi varot iesniegt arī pats klients. Saņemtās tāmes izvērtē un apdrošināšanas atlīdzības apmēru ar vai bez tāmes labojumiem apstiprina apdrošinātājs, balstoties uz aktuālajiem darba un materiālu izcenojumiem.
Sanita Ozoliņa skaidro, ka atbilstoši apdrošināšanas līgumam apdrošinātājam ir pienākums kompensēt zaudējumus, kuru atlīdzināšana izriet no konkrētā apdrošināšanas līguma un tajā iekļautā apdrošināšanas seguma, sedzot klienta izdevumus, kas nepieciešami, lai bojājumu atjaunotu līdz stāvoklim, kāds bijis pirms negadījuma.
Apdrošinātājam nav pienākuma maksāt par izdevumiem, kuri nav nepieciešami negadījumā radušos bojājumu novēršanai un kuri uzskatāmi par uzlabojumiem.
Apdrošinātājam neesot pienākuma nodrošināt būvniecības pakalpojumu vai šāda pakalpojuma sniedzēja piesaisti – to neparedzot ne normatīvie akti, ne apdrošināšanas līgums.
Svarīgi zināt reālās izmaksas
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins atzīst, ka situācija nav viennozīmīga. “Lai spriestu par notikušo, vispirms būtu jāiepazīstas ar abu pušu savstarpēji noslēgto apdrošināšanas līguma saturu,” norāda Abāšins.
“Ja bojājuma novēršanai apdrošinātāja aprēķināto izdevumu tāme ir mazāka nekā būvuzņēmuma aprēķinātā, uzņēmēja vietā es piedāvātu apdrošinātājam pašam novērst bojājumu. Latvijā dažām apdrošināšanas sabiedrībām ir sadarbības partneri – dažādu nozaru uzņēmumi, kas nodarbojas ar bojājumu novēršanu. Bet citām šo partneru nav.”
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents arī norāda, ka svarīgi ir noskaidrot, kas bojājuma novēršanai bija jāizdara – jānomaina viens ūdens caurules bojātais posms vai jāizbūvē jauna caurule visā tās garumā. “Šādās reizēs klientam tomēr būtu kaut kas jāpiemaksā no savas kabatas,” viņš skaidro.
“Pašlaik, kad strauji ceļas būvmateriālu un darbaspēka izmaksas, apdrošinātājiem gan būtu ļoti jāuzmanās ar apdrošināšanas atlīdzību aprēķiniem. Atlīdzība bojājumu novēršanai būtu jārēķina cilvēkam, kurš ir praktiķis un kurš zina, cik kas maksā. Un nevis tādam, kurš ikdienā sēž tikai pie galda birojā un praktisko darbu nepazīst.”
