Egils Līcītis: Lai nav jāēd desa “Suņa prieks” 24
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atgādināsim, ka likumu par partiju finansēšanas septiņkāršošanu no nodokļu maksātāju kabatām piecas minūtes pēc ievēlēšanas pieņēma 13. Saeimas deputāti, aktīvi līdzdarbojoties Valsts prezidentam, un nekavējoties simti tūkstoši eirīšu sāka birt pašu lēmuma pieņēmēju plaši atvērtos naudas skapjos.
Ne vārda par to netika bilsts priekšvēlēšanu kampaņās, un jābrīnās, kā Egils Levits, būdams gudrs, inteliģents, apgaismots cilvēks, varēja tā iekrist maldos par demokrātijas veicināšanas prēmiju piešķiršanu politiskajiem spēkiem un piedalīties vēlētāju smadzeņu kompostrēšanā.
Toreiz politiķi aizgūtnēm slavināja jauno kārtību, kas domāta kā mazītiņš atspaids partiju vienmuļajā ikdienā, ko rotā daži sīki iepriecinājumi, bet pārsvarā ir vienas bēdas.
Summu septiņkāršojumu pamatoja ar nepieciešamību pēc zinātniskiem pētījumiem par darbaļaužu dzīves apstākļu uzlabošanu un pieredzes bagātu ekspertu algošanu, un uz ekspertīžu bāzes katrs Saeimā pārstāvētais vai 2% robežu pārvarējušais spēks spētu izstrādāt savu čučhe mācību. Tā nav noticis.
Milzīgo naudas piešķīrumu motivēja ar vajadzību partijām beidzot norauties no kaklasiksniņām, kurās tās savažojuši naudasmaisi – kaklakungi, un tikt prom no saviem vajātājiem, lai turpmāk lemtu neatkarīgi. Diemžēl arī tā nav noticis, joprojām ir oligarhu izlikti tūkstoš slazdu, kuros politiķiem iekrist. Vēl papildu līdzekļi bija paredzēti sīkākiem izdevumiem – biroja uzturēšanai, ģenseku algām līdz griestiem un lai partijniekiem nav jāstaigā augstas nonēsātības pakāpes drēbēs un jāēd desa “Suņa prieks” – tas gan ir piepildījies sapnis.
Diemžēl pirmo sajūsmības vilni par eiropeiskā politikas finansēšanas modeļa ieviešanu tālā ziemeļzemē pie Dzintarjūras drīz vien noplacināja nejauki starpgadījumi ar “KPV LV”, saucamo Kaimiņa partiju, kura pēc vēlēšanu rezultātiem bija sapelnījusi lielāko summu starp valdošajiem spēkiem.
Pirmajā naudas plūsmā šim Operas apstādījumos un vārtu rūmēs steigā salasīto biedru veidojumam izmaksāja vienus 650 000 eiro, otrajā gadā jau brūkošam uzņēmumam ieripoja nākamie simti tūkstoši, ar kuriem brangi pasaimniekoja Rīgas vēlēšanu kampaņas rīcībpersonas, trešajā gadā ievārījuma burku 650 000 eiro vērtībā pārcēla jau izēstā čaulā pie likvidēta “KPV LV”, kura tomēr turējās līdz pēdējam vīram. Tikai tad acis atvērās prezidentam, kad līdz šim netraucēti plūdušos līdzekļus sāka uzmanīt un apšķērēt KNAB.
Noslēgušās 14. Saeimas vēlēšanas, naudiņa atkal sadalīta. Lauvas tiesa budžeta asignējuma tikusi Saeimas parketa šļūkātājiem, bet arī ārpusē, aiz parlamenta mūriem palikušie pieskaitāmi svētiem cilvēkiem, nācarieša darbabiedriem – viņiem akurāt tāpat kontos ieskaitīti prāvi līdzekļi. Te jau briest iekāpšana siltā govs pļekā.
No agrāk jaudīgajiem bordāniešiem pēc zaudējuma vēlēšanās pirmais lamādamies un neatvadījies pacēla cepuri un aizgāja bij. deputāts, Aizsardzības komisijas vadītājs Juris Rancāns, tad, uzmetuši lūpu, atkrita “Konservatīvo” pārstāvji Rīgas domē, promiešanai saposusies Ventspils biedru grupa, pagaisis pats Bordāns, klusiņām notinies Feldmans, izčibējušas konservatīvās dāmas.
Īsumā rezumējot, turpmākos maksājumus četru gadu ciklā 186 tūkstošu eiro vērtībā pievāks fondā “Gatis Eglītis&Co” vai eksministra, tagadējā partijas priekšsēža atlikušās ģimenes labklājībai – lasi, kārtējoreiz bērs iztukšotā pūslī.
Nav liela nauda, varam atļauties ziedot demokrātijas vārdā.
Bet iesim tālāk. “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs pats uztraucies sajutās pirms kongresa – agrāk varenais spēks virzoties uz sagrūšanas stadijas pusi. Te mantiniekiem pienākas lielāki līdzekļi – 330 000 eiro gadā.
Un nu parunāsim par visnepatīkamāko – par pretvalstisko spēku dāsnu apmaksāšanu no Latvijas valsts kases. Ja “Saskaņa” irst visās vīlēs, vietā ieradies daudz mutuļojošāks Alekseja Rosļikova nodibinājums, un šis kikarigū gailēns Aļoša sēž uz Saeimas laktas ar soctīklos čiepstošām pavadonēm, ik gadu noplēsdams kuponu no nodokļu maksātāju naudas 470 tūkstošu vērtībā! Visa valsts iepazinusi “Stabilitātei” kompānijas skanīgāko balsi Gloriju, kura ik pa laikam sāpīgi uzmin latviešiem uz varžacīm!
Vilks zin, kur ir iepriekšējā Maskavas favorīte Taņa Ždanoka ar draudziņu Mireku Mitrofanovu, bet arī Latvijas Krievu savienībai ik gadu jānoskaita pa 210 tūkstošiem, ja tai bankā būtu atvērts konts.
Atcerēsimies par aizvērtiem 18 ugunsdzēsības posteņiem, nelabotiem ceļiem un policijas iecirkņiem, tikmēr partiju tēriņiem gadā paredzēti seši miljoni kopsummā. Pat apdomīgi kalkulējot, no tiem tuvu miljonam izdod nejēdzīgi. Vai par naudas izputināšanu nav jāuzņemas atbildība prezidentam un līdzzinātājiem 13. Saeimā?
