Lai nav bezceļi un ir stipras ostas! Ko no jaunā satiksmes ministra sagaida nozare 0
Saeima šonedēļ ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (“JV”) – politiķis Krišjānis Kariņš. Par satiksmes ministru kļuvis transporta jomas speciālists Tālis Linkaits, kurš ir iecerējis vairākas izmaiņas ministrijas pārraudzībā esošajās jomās. Taču ko no ministra sagaida nozares, kuras par sevi atgādina jau vairāku gadu garumā?
Jāievieš autoceļu finansēšanas modelis
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” (“LCB”) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādīja, ka, protams, svarīgākais, ko ceļu būvētāji sagaida no jaunā ministra Tāļa Linkaita, ir ceļu būves finansējuma jautājuma atrisināšana apstākļos, kad Eiropas Savienības (ES) finansējums būs beidzies. Pieņemot 2019. gada valsts budžetu, tā daudzgadu sadaļā jau šogad nepieciešams ieplānot arī valsts budžeta finansējumu ceļiem un tiltiem 2020. un 2021. gadā, ar ko aizvietot ES līdzekļus, kuru vairs nebūs, – aptuveni 100 miljonus eiro gadā.
Pēc A. Bērziņa teiktā, jaunajam ministram un valdībai kopumā autoceļi nav prioritāte.
“Ļoti skumji, ka ministrs un valdība autoceļus neuzskata par prioritāti. Aicinu saprast, ka valstī nevienu reformu, īpaši administratīvi teritoriālo, veselības un izglītības reformu, ieskaitot skolu tīkla optimizāciju, nebūs iespējams pilnvērtīgi realizēt, ja nebūs normālu ceļu,” pauda A. Bērziņš. Tāpēc ceļu būvētāji sagaida, ka beidzot tiks ieviests ceļu finansēšanas modelis, kas nozarei nodrošinās informētību par nākotnes perspektīvām vismaz vidējā termiņā.
“LCB” vadītājs uzsvēra, ka 890 miljoni eiro, kurus Latvijas autobraucēji 2018. gadā ir bijuši spiesti norakstīt zaudējumos, neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku, negatīvi ietekmē ekonomiku, pazemina Latvijas konkurētspēju, piesārņo vidi, emitē papildu siltumu un nenodrošina preču, pakalpojumu un cilvēku mobilitāti. “Novēlu, lai brīdī, kad ministrs pametīs savu amatu, šie zaudējumi nebūtu vēl lielāki, bet krietni samazinātos,” teica A. Bērziņš.
Tranzīta nozares konkurētspējas veicināšana
Ventspils brīvostā strādājošos un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgos uzņēmumus pārstāvošās biedrības “Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika” (“BATL”) valdes loceklis Ivars Landmanis “LA” sacīja, ka nozare no jaunā satiksmes ministra sagaida rīcību tranzīta nozares sakārtošanā ar mērķi veicināt tās konkurētspēju starptautiskā mērogā.
“Tas sevī ietver pietiekami daudz drosmīgu reformu gan dzelzceļa pārvadājumos, gan ostu darbības pārvaldībā, kas līdz šim nozarē ir izpalikušas vai veiktas ķeksim.” Ņemot vērā jaunā satiksmes ministra apņemšanos realizēt valdības deklarācijā izvirzītos uzdevumus, kā arī viņa līdzšinējo profesionālo darbību satiksmes jomā, “BATL” uzskata, ka to veikšana ir satiksmes ministram pa spēkam.
Pirmkārt, jaunam ministram svarīgi savā darbībā ir izveidot konstruktīvu dialogu ar visiem nozares dalībnieku pārstāvjiem pēc būtības, nevis piekopjot līdzšinējo praksi “suņi rej, bet karavāna iet tālāk”.
“Nevaru komentēt citas satiksmes nozares, bet tranzītā, privāto uzņēmumu pārstāvjos, tajos, kas piesaista kravas plūsmas un nodrošina “Latvijas dzelzceļam” un ostu pārvaldēm ienākumus, praktiski neieklausījās un neņēma vērā. Līdzšinējie politikas veidotāji, ostu pārvaldes un valsts kapitālsabiedrības pārsvarā virzīja tikai savu redzējumu un to vēl lobēja caur dažādām, viņu pārstāvētām biedrībām un asociācijām,” apgalvoja I. Landmanis.
Kā pašreiz aktuālākos darbības virzienus “BATL” valdes loceklis norādīja “Latvijas dzelzceļa” kā koncerna darbības izvērtēšanu, jo pēdējo gadu rādītāji apliecina, ka resursu izmantošana un ieguldītās investīcijas nav efektīvas un atstāj negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām.
Pēc I. Landmaņa teiktā, būtu svarīgi optimizēt koncerna uzņēmumu izmaksas, pirmkārt jau atsakoties no ar uzņēmumu darbību tieši nesaistītām izmaksām, piemēram, būtiski samazinot sponsoringa un reklāmas projektus.
Brīvas konkurences nodrošināšanai jāatceļ “Latvijas dzelzceļa” monopolstāvoklis. It īpaši tas ir izjūtams saistībā ar pierobežu jeb “pirmo jūdzi”, kurā pārvadājumus drīkst veikt tikai “Latvijas dzelzceļš”, kas, pēc I. Landmaņa teiktā, tarifus piemēro pēc saviem ieskatiem.
Atbalsts lielo ostupārvaldības uzlabošanai
“BATL” atbalsta iniciatīvu, ka ir nepieciešams sakārtot arī lielo ostu darbību, it īpaši uzlabojot tās pārvaldību. Šobrīd biedrības biedri gatavo ieteikumus ostas un dzelzceļa darbības uzlabošanai no ostās strādājošo privāto stividoru un dzelzceļa pārvadātāja puses, kas, iespējams, būtu vērā ņemami arī valdības rīcības plānā.
“Personīgi varu teikt, ka viennozīmīgi ir nepieciešami uzlabojumi lielo ostu pārvaldībā, par pamatu ņemot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus.
Vajadzētu pārskatīt valdes locekļu iecelšanas kārtību, atbildības noteikšanu, pienākumus un funkcijas, amata ieņemšanas terminus utt. Piekrītu, ka ir jāizvērtē lielo ostu pārvaldības modeļi un, ja mūsdienu situācijai ir piemērotāki un efektīvāki veidi, nepieciešamas reformas. Galvenais – nedrīkst izslēgt attiecīgās pašvaldības lomu un tās pašmērķis nedrīkst būt peļņas gūšana, kas balstīta uz kopējā tranzīta koridora izmaksu pieauguma,” norāda I. Landmanis.
Kā vienu no piemēriem “BATL” vadītājs norāda Klaipēdas ostu, kur Lietuvas valdība pērn oktobrī lēma Klaipēdas ostas direktorātu pārveidot par valsts akciju sabiedrību. Tajā kā akciju turētāji būs Lietuvas valsts un Klaipēdas pašvaldība, kas paredzēs nodrošināt gan valsts, gan pašvaldības interešu ievērošanu.
Veicināt kapitālsabiedrību efektivitāti
Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs no jaunā satiksmes ministra sagaida aktīvu rīcību attiecībā uz trīs aspektiem, kas izriet no valdības deklarācijas.
Pirmkārt, tās ir satiksmes jomas kapitālsabiedrības, kuru kopējais apgrozījums ir teju viens miljards eiro. Fokusam vajadzētu būt uz to, lai veicinātu šo kapitālsabiedrību efektivitāti. Viens no praktiskiem soļiem, ko ministrija kā uzņēmumu akcionārs varētu darīt, ir stiprināt un paplašināt “Latvijas dzelzceļa”, lidostas “Rīga”, “Latvijas Pasta”, CSDD, “Latvijas autoceļu uzturētāja”, “Latvijas gaisa satiksmes” un “Pasažieru vilciena” padomes, lai tajās būtu pieci profesionāļi – neatkarīgi padomes locekļi no privātā sektora.
Patlaban šo uzņēmumu valdes un finanšu uzraudzību, stratēģijas apstiprināšanu, risku pārvaldību un caurskatāmības praksi pārrauga trīs padomes locekļi, kas nav atbilstošs padomes locekļu skaits šāda lieluma uzņēmumiem, un tas neatbilst starptautiskajai praksei. Vienlaikus būtu samazināms informācijas apjoms, ko uzņēmumi sniedz ministrijai par dažādiem, tajā skaitā padomes kompetencē esošajiem ikdienas pārraudzības aspektiem,” uzsvēra A. Grafs.
Otrkārt – ostu pārvaldība. “Uzskatu, ka beidzot praksē jāievieš gan Pasaules bankas, gan OECD rekomendācijas attiecībā uz ostu caurskatāmības un pārvaldības modeļa maiņu uz valsts kapitālsabiedrībām.” A. Grafs skaidro, ka ostu valdes ir palikušas kā pēdējā “sala” politiķiem saņemt dāsnas algas, kas nav samērīgs atalgojums pret ieguldīto darbu. “Turklāt saņemtais atalgojums veido lielāko daļu no politiķu ienākumiem publiskajā sektorā, piemēram, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks par darbu ostas valdē 2017. gadā saņēma 47,8 tūkstošus eiro, bet par darbu Rīgas domē – 28,8 tūkstošus eiro.”
Treškārt, pēc A. Grafa domām, ministram būtu jāpievēršas “Rail Baltica” virzībai, tajā skaitā sarunās ar Eiropas Savienību par turpmāko finansējumu projektam.
“Tas, kas valdību līmenī būtu jāaktualizē – kā pilnveidot projekta ieviešanas un kopuzņēmuma “RB Rail” pārvaldības modeli, lai izvairītos no “saknē iebūvētā konflikta”: kopuzņēmuma akcionāri caur padomi uzrauga valdes darbu, bet vienlaikus paši ievieš projektu un saņem daļu no finansējuma caur “RB Rail”. Neatkarīgi padomes locekļi ar plašu pieredzi liela mēroga projektu īstenošanā šajā situācijā būtu pragmatisks pirmais solis pareizajā virzienā.”
