Direktore Janne Anderso (no labās) kopā ar administrācijas vadītāju Andreju Gladkovu un ārējo sakaru speciālisti Mari Kannusāri vēlreiz aplūko Igaunijas Nacionālās bibliotēkas automātiskās ugunsdzēsības iekārtas, kuras nav iespējams iedarbināt.
Direktore Janne Anderso (no labās) kopā ar administrācijas vadītāju Andreju Gladkovu un ārējo sakaru speciālisti Mari Kannusāri vēlreiz aplūko Igaunijas Nacionālās bibliotēkas automātiskās ugunsdzēsības iekārtas, kuras nav iespējams iedarbināt.
Foto – Diāna Jance

Lai nauda paliktu “ģimenē”. Saruna ar Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktori 0

Kā paredzēts pārveidot Igaunijas Nacionālo bibliotēku, un cik ļoti igauņi to iecienījuši jau šobrīd? Par to saruna ar INB direktori Janni Anderso.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

– Kādi šobrīd ir renovācijas darbu plāni?

J. Anderso: – Pēc ēkas tehniskā stāvokļa ekspertīzes noteikts, ka renovācijai kopumā vajadzētu piesaistīt vismaz 57 miljonu eiro finansējumu. Šobrīd valdībā norit diskusijas par labāko risinājumu, un galīgais lēmums tiks pieņemts 2018. gada pavasarī. Pašlaik esam paredzējuši darbus dalīt divās daļās, pirmajai finansējums būs ap 43 miljoniem eiro, un tas būs paredzēts infrastruktūras maiņai. Bibliotēkas pamatakmens tika ielikts 1987. gadā, taču diemžēl celtniecības kvalitāte bija zema un praktiski visu laiku ir notikuši dažādi remontdarbi. Līdz šim lielākā renovācija notika 2012. gadā, kad 3,7 miljonus eiro izmantoja logu un durvju nomaiņai, telpu ventilācijas pārbūvei.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Iecerētā renovācija ir ļoti apjomīga, taču ko jūs gribētu uzsvērt kā visnepieciešamāko?

– Kopumā bibliotēkas kvadratūra sasniedz 52 tūkstošus kvadrātmetru, no kuriem piektā daļa ir āra terases. Šobrīd gandrīz kritiskā stāvoklī ir pazemes stāvi un arī daudzi jumta kvadrātmetri, jo pēc arhitekta ieceres jumts drīzāk atgādina baseinu. Esam to jau daudzas reizes labojuši. Tāpat jāpārveido ugunsdzēsības hidrantu sistēma grāmatu krātuvei. Nākamajā gadā paredzēts veikt arī renovāciju ūdenspiekļuves punktiem ugunsdzēsējiem. Renovācija paredz beidzot izpildīt arhitekta sākotnējās ieceres – tiks iekārtots brīvdabas teātris un āra terases. Jumta stāvā paredzēts nesen projektēts multikulturāls centrs, kā arī stiklots skatu laukums, gluži kā Latvijā.

– Vai jums būtu svarīgi pieņemt darbā tieši Igaunijas celtnieku kompānijas?

– Šis ir tik milzīgs projekts, un mūsu galvenais partneris – Valsts nekustamo īpašumu kompānija – pārrauga iepirkumu procesu. Mēs to īpaši nevaram ietekmēt. Personīgi gan es pati vēlētos, lai nauda paliktu ģimenē, lai tā būtu igauņu kompānija.

– Vai Igaunijā ir populāri nākt uz bibliotēku?

– Jā, liekas, ka mūsu apmeklētāju skaits pēdējos gados palielinās. Daudzi arī nāk izmantot telpas kā birojus, ne tikai kā vietu, kur lasīt. Katrs reģistrētais apmeklētājs var bez maksas izmantot individuālu telpu ar aprīkojumu vairākas stundas nedēļā. Droši vien mūsdienās bibliotēkas ēka būtu projektēta pavisam savādāka, bet mēs cenšamies to izmantot pilnībā, lielu daļu telpu izīrējam radniecīgām organizācijām – grāmatu izdevniecībām, nevalstiskām organizācijām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.