– Kur un kā jūs ar Martu iepazināties? 34
– Iepazināmies organizācijā. Svinējām Jāņus Gaiziņkalnā, tas bija mūsu pirmais kopīgais pasākums, un tad soli pa solim – līdz vienā brīdī es sapratu, ka Marta ir cilvēks, ar ko man būs interesanti sarunāties visa mūža garumā. Mēs esam kopā jau gandrīz desmit gadus, precējušies tūdaļ būsim jau astoņus gadus.
Apspriest ar Martu to, kas notiek politikā, ir ne vien interesanti, bet arī lietderīgi. Martas sievišķais skats no malas man ir ļoti svarīgs un nozīmīgs. Viņas argumenti liek paskatīties uz notiekošo ar it kā citām acīm. Tas ļoti palīdz sakārtot domas un saprast, kur mēs atrodamies, kas no tā, ar ko es Jēkaba ielas ikdienā dzīvoju, ir patiess un kas ir ilūzija. Jo varas pasaulē ir ļoti daudz ilūziju. Reizēm mēs sākam cīnīties par lietām, kas svarīgas ir tikai mums pašiem. Tādēļ visu laiku ir nepieciešams kontroles mehānisms, brīdinājuma zvaniņš.
Šis bērna kopšanas atvaļinājums ir veltīts ģimenei, taču vienlaikus arī man personiski, lai varētu veikt šo revīziju, lai varētu no malas paskatīties, kā darbojas organizācija, kā es varu dzīvot bez organizācijas, un kā organizācija var dzīvot bez manis. Vara nes līdzi arī pārbaudījumus. Cilvēki grib ar tevi tikties, izsaka uzslavas, gan pelnītas, gan nepelnītas. Tu pie tā sāc pierast. Svarīgi ir paiet malā un mierīgi izvērtēt notiekošo. Atcerēties, ka neviens neesam neaizstājams, arī bez mums pasaule turpina griezties. Tas ir veselīgi un vajadzīgi.
