– Esmu satikusi cilvēkus, kas saka: esmu krievu (poļu, gruzīnu) izcelsmes latvietis. Viņi neaizmirst savas etniskās saknes, taču jūtas piederīgi arī mūsu zemei, tautai un kultūrai. 34
– Kaut nu Latvijā tādu cilvēku būtu vairāk! Pēdējā gada notikumi Ukrainā daudziem ir likuši uzdot jautājumu: kurā pusē es esmu? Jo vidusceļa nav. Putina izpratne par to, kam pieder Latvija, ir nesavienojama ar mūsu izpratni. Šis saasinājums katram liek izlemt, kurā pusē nostāties. Esmu pārliecināts, ka starp cittautiešiem ir daudz tādu, kas gatavi aizstāvēt Latvijas neatkarību. Tomēr nedrīkstam ļauties ilūzijām, ka tādi ir visi. Informatīvajā karā Kremlis iegulda milzu līdzekļus, un bieži vien mēs šajā cīņā diemžēl zaudējam. Tāpēc tik svarīgi ģimenē un skolā veidot piederības apziņu. Tikai tā mēs varam kļūt imūni pret Kremļa propagandu. Lielās lietas bieži vien summējas no daudzām mazām. Nesen savā “feisbuka” profilā dalījos pārdomās par to, kādēļ pie privātmājām arī ikdienā būtu jāpaceļ Latvijas karogs. Tas arī ir vēstījums, ieguldījums informatīvajā cīņā, ko var sniegt ikviens. Daudzi sūkstās un zūdās, runā par savu valsti sliktu, bet tu pacel karogu un pasaki: mana valsts ir vērtība! Katrs, kas iet garām, redz un saņem šo vēstījumu.
– Vakar, staigājot pa Mežaparku, priecājos, ka pie daudzām mājām plīvo Latvijas karogs. Tas patiešām rada labu sajūtu.
– Tieši tā! Varam žēloties, ka mediji piegādā negatīvu informāciju, tomēr no mums pašiem ir atkarīgs, ko skatāmies un ko lasām. Jo no tā, ko skatāmies un lasām, ir atkarīgs arī tas, ko mēs pēc tam izstarosim un dosim tālāk draugiem, darbabiedriem, tuviniekiem, bērniem. Var teikt: politika smird, tur godīgam cilvēkam nav ko darīt. Bet var teikt: jā, politikā ir trūkumi un nepilnības, taču, ja tev nepatīk, ko un kā viņi dara, ej un dari labāk!
– Vāclavs Havels ir teicis: “Politika nav netīra. Netīri ir politiķi.”
– Politikas process aptver daudzus slāņus – ir vēlētā daļa, mediji, biznesa grupas, ierēdniecība, eksperti, vēstniecības, pelēkie kardināli… Tāpēc ir jāmeklē gudri risinājumi, lai panāktu to, ka arī pārējie sistēmas posmi būtu ieinteresēti tajā, kas nozīmīgs tev un taviem vēlētājiem. Politika ir kompromisu māksla, taču kompromiss ir tikai līdzeklis, nevis būtība. Ir jābūt pamatvērtībām, kas stāv ārpus jebkādiem kompromisiem. Politika ir sabiedrības pārvaldīšana, bet kompromiss – līdzeklis, lai šo mērķi īstenotu. Taču bieži vien politiķiem sajūk mērķi un līdzekļi, dominēt sāk personiskās intereses – slava, atalgojums, partijas finansējums. Tomēr diez vai kādā demokrātiskā valstī daudzi teiks, ka ar varu viss ir kārtībā. Varai ir jājūt vēlētāju karstā elpa pakausī.
