Vai interneta lietotājiem būtu jāuztraucas, ka “Google” par mums zina gandrīz visu un “Facebook” mūsu personību izprot labāk nekā draugi un ģimenes locekļi? 7
Es uz to raugos diezgan filozofiski. Mums ir iepotēta doma, ka mums pienākas privātums, arī interneta vidē. Taču patiesībā cilvēks vienmēr ir dzīvojis kopienā, tavas cilts piederīgie vienmēr ir zinājuši, ko tu dari, ko tu ēd, ar ko tu guli utt. Privātuma jēdziens parādījās samērā nesenā pagātnē, kad Eiropas buržuāzija, neliela sabiedrības daļa, varēja atļauties uzbūvēt sev māju un paslēpties no sabiedrības acīm. Mūsdienās dzīve rāda, ka interneta vidē cilvēki ir gatavi iemainīt lietošanas ērtumu pret privātumu.
Lielveikalos mēs arvien biežāk redzam pašapkalpošanās kases, darījumus ar banku pārsvarā kārtojam internetā, drīzā nākotnē uz ielām varētu parādīties bezpilota autobusi un taksometri. Vai tas nozīmē, ka liela daļa darbaspēka kļūs lieka?
Satraukums un protesti pret tehnoloģiju attīstību nav nekas jauns. Arī šobrīd ir neziņas laiks, jo neviens nevar pateikt, kā tas viss attīstīsies. Taču es esmu optimists un ticu, ka cilvēce atradīs veidu, kā piemēroties pārmaiņām.
Rietumu demokrātijās pēdējā laikā daudz tiek runāts par nevienlīdzības pieaugumu: tādi cilvēki kā jūs, investori un kapitālisti, iegūst arvien lielāku daļu no kopējā pīrāga, bet pārējiem nākas samierināties ar atliekām.
Tā ir sociālistu vidū populāra tēze, taču fakti liecina par ko citu: ja raugās uz iedzīvotāju labklājības līmeni, redzams, ka cilvēce vēl nekad nav dzīvojusi tik labi. Protams, ir cilvēki, kam izdevies tikt pie lielākiem resursiem, bet nedomāju, ka tā ir izteikti negatīva parādība. Mēs redzam, ka daudzi miljardieri, piemēram, Bils Geitss, savus resursus izlieto daudz jēdzīgākos veidos nekā nacionālo valstu valdības. Tādēļ šī mantra par nevienlīdzības draudiem, manuprāt, ir nevietā. Protams, kāds varētu teikt: jā, tas Bergs jau ir miljonārs, viņam viegli runāt. Taču es nebūt neesmu cēlies no pārtikušas vides, padomju laikā mūsu ģimene dzīvoja diezgan pieticīgi. Bet ar zināšanām, darbu un enerģiju iespējams sasniegt lielas lietas.
Uzziņa
Vispārizglītojošās skolas, kurās skolēni kārto centralizēto eksāmenu fizikā
2010/11: 299
2011/12: 263
2012/13: 228
2013/14: 200
2014/15: 206
2015/16: 189
2016/17: 183
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
