Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš: Lai mūs netur par otrās šķiras eiropiešiem! 23
Katrā Eiropas Savienības valstī ir arī tā dēvētie eiroskeptiķi – politiķi un partijas, kas asi kritizē un apšauba ES lēmumus un arī pašas savienības nepieciešamību. Arī Latvija nav izņēmums. Ar eiroskeptiķi, Latvijas Nākotnes institūta vadītāju Normundu Grostiņu sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Tagad visas partijas izrāda savus Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstus. Vai eiroskeptiķiem arī tāds būs?
– Mēs ņemam piemēru no Skandināvijas valstīm. Piemēram, dāņi ievēl Eiropas Parlamentā eiroskeptiķus jau kopš 1979. gada, viņiem ir milzīga pieredze. Pēc Dānijas eiroskeptiķu priekšlikuma 2005. gadā tika nodibināta Eiropas līmeņu partiju alianse (kopā tādu ir trīspadsmit) – “Eiropas Savienības demokrāti” (angliskais saīsinājums – EUD). Es tur esmu viceprezidents. EUD dalībnieki uzskata, ka jāpārtrauc tālāka varas centralizācija Briselē un lēmumi jāpieņem tik tuvu cilvēkiem, cik vien iespējams. Ja runā par Eiroparlamenta vēlēšanām, tad arī Latvijā mums būs kandidāti, turklāt, iespējams, vairākos sarakstos. Piemēram, Iveta Grigule un Kārlis Seržants arī ir mūsu domubiedri un EUD biedri, bet viņi kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības. Paralēli mēs varētu veidot atsevišķu “Eiroskeptiķu” sarakstu, taču es paredzu, ka tad piedzīvosim to pašu ko iepriekšējās vēlēšanās, kad mūs vienkārši nelaiž pie vārda. Televīzijas pasaka – “jums nav reitinga, jūs diskusiju raidījumos piedalīties nevarēsiet”. Būs jātaisa tik spēcīga kampaņa, lai neviens nevarētu teikt, ka mums nav “reitinga”.
– Vai jums ir tik daudz naudas, lai sarīkotu šādu kampaņu?
– Naudai ir liela ietekme, tomēr politikā ir trīs veida resursi: cilvēki, nauda un laiks. Ja ir cilvēki un laiks, tad naudas deficītu var kompensēt. Es uzskatu, ka mums ir potenciāls, ja atceramies, ka pret iestāšanos ES nobalsoja vairāk nekā 300 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Finansējuma ziņā mēs nevarēsim sacensties ar “Vienotību” vai citiem eirooptimistiem, bet cīnīsimies ar idejām. Ja mums izdotos iekļūt Eiroparlamentā, varētu izmantot Dānijas eiroskeptiķu piemēru, kuri lielu daļu algas iegulda nevis personīgajā labklājībā, bet sabiedrības informēšanai. Tādējādi viņiem izdevās panākt, ka Dānijā par eiro ieviešanu notika referendums, nevis tā kā Latvijā, kur šis tas tika īstenots bez tautas piekrišanas. Lai gan arī dāņus baidīja ar izolāciju, ekonomisko sabrukumu un bezdarbu, viņi tomēr nobalsoja pret un nenožēlo šo lēmumu. Tautai ir tiesības gan piekrist, gan atteikties, bet galvenais, lai mūs netur par otrās šķiras eiropiešiem, kuriem vispār nav jāprasa viedoklis.
M. Antonevičs: – Jūs pieminējāt 300 tūkstošus, kas balsoja pret ES. Ir pētījumi, kas liecina, ka šis balsojums bija etnisks – lielākā daļa latviešu nobalsoja “par”, lielākā daļa Latvijas krievu – “pret”. Vai tas patiesībā nav jautājums par ģeopolitisko orientāciju?
– Es domāju, tā ir manipulācija. Atšķirība ir tā, ka krievi no Krievijas nebaidās un var balsot par savām ekonomiskajām interesēm. Piemēram, krievam pasaka – ja tu balsosi par ES, tev uzliks pievienotās vērtības nodokli apkurei, medikamentiem, nāksies atteikties no lata. Viņš saprot, ka tas nav izdevīgi, un balso pret. Latvietim pasaka – tev būs lielāks PVN, taču tu būsi tālāk no Krievijas. Latvietis domā – nē, labāk maksāšu vairāk, ka tik tālāk no Krievijas. Bet sliktākais jau tas, ka pirms referenduma par iestāšanos ES no vēlētājiem šo informāciju slēpa.
V. Krustiņš: – Jūs iebilstat pret Eiropas Savienību, pret eiro. Bet jums teiks – tas vilciens ir aizgājis, ko jūs piedāvājat pašreizējā situācijā? Kādi būs jūsu pragmatiskie solījumi?
– Piemēram, mēs esam sagatavojuši priekšlikumus, kas Latvijas valstij būtu jāizdara, lai tās zaudējumi eirozonā būtu mazāki. Kā eirozonas dalībvalstij Latvijai būs jāpalīdz citām, bagātākām valstīm, kas nonāks finanšu krīzē – Grieķijai, Portugālei, Spānijai un citām. Latvija jau ir iemaksājusi Eiropas Stabilitātes mehānismā 315 miljonus eiro, un var nākties maksāt vēl. Mēs uzskatām, ka, tāpat kā Somijā un Vācijā, arī Latvijas nacionālajam parlamentam jāapstiprina visi lēmumi, ko pieņem Latvijas pārstāvis Eiropas stabilitātes mehānismā. Pašlaik Latvijā viņu pat notiesāt nevarētu, jo viņam ir imunitāte mūsu tiesas priekšā. Tā būtu jāatceļ – lai atbild, ja kaut ko ne tā būs izdarījis. Tā kā eirozonas problēmas turpinās, latu banknotes un monētas jāsaglabā, nevis jāiznīcina. Visbeidzot būtiskākais punkts – tautai jāatgūst tiesības ierosināt referendumus par Eiropas Savienību. Lai to izdarītu, ir jāmaina Satversmes 68. pants, kur 2003. gadā tika noteikts aizliegums tautai lemt par ES jautājumiem. Jūs redzēsiet, ka ar Latviju uzreiz sāk vairāk rēķināties, mūsu zemniekiem būs lielāki tiešmaksājumi, noteikumi par kūpinājumiem kļūs draudzīgāki un daudz kas cits būs patīkamāk. Un nākotnē tauta varēs izlemt, vai dalība eirozonā ir lietderīga vai ne.
M. Antonevičs: – Varētu rasties jautājums – ja jau jūs esat pret Eiropas Savienību, ko jums meklēt Eiropas Parlamentā? Vai mērķis ir graut “ēku” no iekšienes?
– Tauta vienreiz ir nobalsojusi par Latvijas līdzdalību ES. Kādiem līdzekļiem tas tika panākts, tas ir cits jautājums, bet tagad jādara viss, lai mums tur būtu pēc iespējas labāki noteikumi. Nevar noliegt, ka eiroskeptiķi par savas tautas interesēm ES cīnās daudz dedzīgāk, nekā to dara eirooptimisti.
V. Krustiņš: – Kā jūs pierādīsiet, ka tās tiešām ir tautas intereses? Varbūt jūs patiesībā esat “Saskaņas centra” satelīti?
– Mani uzjautrināja arguments, kuru lietoja eiro atbalstītāji, – ja jūs esat pret eiro, tas nozīmē, ka jūs gribat krievu rubli. Vai tas nozīmē, ka arī dāņi vai zviedri, kas negrib at teikties no kronas, patiesībā grib ieviest rubli? Sāksim ar to, ka “Saskaņa” patiesībā ir ļoti eirooptimistiska partija. Boriss Cilevičs, kurš, visticamāk, būs šīs partijas līderis Eiroparlamenta vēlēšanās, savulaik bija ar abām rokām par ES. Tā ka nekādi domubiedri mēs nevaram būt. Pēc ievēlēšanas Eiroparlamentā “Saskaņa” gatavojas pievienoties Eiropas sociāldemokrātu grupai, kas, lai gan tēlo kreisus, patiesībā pēc balsojumiem ir diezgan labēja, atbalsta Eiropas federalizāciju. Šā iemesla dēļ “Saskaņa” pat ir atteikusies no kopēja saraksta ar Rubika Sociālistiko partiju. Rubiks Eiroparlamentā darbojas Eiropas Apvienotā kreiso grupā, tas ir cits politiskais spēks.
