“Lai mirdz jāņuguns!” Vasaras saulgriežos var dedzināt arī uguns skulptūras un veidot ugunsbumbas 5
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasaras saulstāvji ir svētki, kurus atzīmē teju visā pasaulē, bet Latvijā svētki ir nacionālās identitātes stūrakmens. Dabisko debess ciklu cienītāji tos vēlas svinēt astronomiskajā laikā, ap 21.–22. jūniju.
Konservatoriem patīk 23.–24. jūnijs, Līgo vakars un Jāņu diena. Citi svin Jāņus apģērbti, citi pliki, tā tuvāk dabai.
Jāņuguns un salmu vīrs
Uguns rituāliem bagātīgi apveltīto svētku iesākuma rituāls ir saules noturēšana. Lai pagarinātu dienu, uzkalnos uzstādīja garas kārtis, kuru galos novietoja koka muciņas ar piķi.
Muciņu aizdedzināja, saulei rietot, un tā augstu debesīs dega, aizvietojot sauli. Kad muciņa nokrita zemē, no tās oglītēm aizdedzināja svētku ugunskurus.
Tajos sadedzināja arī pērnos Jāņu vainagus, noslēdzot ciklu. Reizē ar vecais vainags un kopā ar to arī viss tumšais, kas pagājušā gadā piedzīvots.Te jau ir varianti. Viens svētku ugunskurs un lēkāšana pār to un ap to ir zināma.
Mazāk zināms par diviem ugunskuriem, starp kuriem izgāja un izdejoja visa saime, ieskaitot gados vecākus cilvēkus, bērnus un mājdzīvniekus, kurus būtu sarežģīti piedabūt lēkt pāri ugunskuram.
Uzskatīja, ka šis rituāls vairo saimes vitalitāti un auglību. Vēlāk saimniece māla podiņā savāca kvēlojošas oglītes no ugunskura, aiznesa mājās un pavardā iekurināja jauno uguni, kuru baroja līdz nākamajiem svētkiem.
Pie maģiskiem uguns rituāliem pieder arī klūgu vai salmu vīra dedzināšana, simboliski atbrīvojoties no gada negācijām. Mūsdienu svinībās to vietu var ieņemt uguns skulptūras, kuras pasaulē kļūst arvien populārākas.
Notiek lieli starptautiski festivāli, secenšas ugunstēlnieki, pulcējas skatītāji. Vasaras laikā ar uguni jābūt piesardzīgam, tādēļ pasākumus labāk veikt ūdens tuvumā.
Lai izgatavotu uguns skulptūru, nepieciešama skice. Pēc tās veido koka karkasu, ko apšuj ar salmiem.Tie nodrošina lielu liesmu laukumu. Plānojot skulptūru, jāatceras, ka liesmas kāpj vertikāli uz augšu, visai nelielā slīpumā.
Daļu stiprināšanai izmanto naglas un metāla floristikas stiepli. Ja izmantos auklas, tās pārdegs un skulptūra izjuks pirms laika. Uguns skulptūru var veidot uz plostiņa, un, kad tā ir aizdegta, iestumt ezerā.
Latvijas smilšainajās jūrmalās Jāņos varētu rīkot lieliskus uguns skulptūru festivālus. Vispirms dalībnieki meistarklasēs izveidotu skulptūras no koka un salmiem. Tad svētku laikā tās vienu pēc otras aizdedzinātu.
Uguns skulptūras dedzināšana ir intīms brīdis, jo katram vajadzētu izbaudīt tās siltumu,” spriež uguns skulptors Uldis Balga, Talsu Fotokluba vadītājs.
Uguns un citrons
Aizdedzinot jāņugunis, ne vienmēr būs pa rokai oglīte. Tīri labi noderēs tādi tradicionālie līdzekļi kā sērkociņi un šķiltavas. Simboliski būtu aizdedzināt uguni ar saules palīdzību.
Vēlams to darīt saulainā laikā, izmantot izliektu stikla lupu. Koncentrējot saules staru uz iekuru, tas sāks dūmot un aizdegsies. Entuziasti lupas vietā izmanto pat ar ūdeni pielietu prezervatīvu, kas veido sfēru un koncentrē saules starus.
Kosmiskas simbolikas cienīgi ir iegūt uguni ar sasaldētas 10–12 cm ledus bumbas palīdzību. Uguns no ledus, tas ir patiešām vareni! Šim nolūkam var izmantot arī saules krāsas augli – citronu.
Izmantojot sešas kapara naglas, sešas cinka naglas un stiepli, no tā var izdalīt elektrību un aizdedzināt košļājamās gumijas papīriņa foliju un tālāk iekuru (smalkāk “youtube.com”, “feniksfan.com”). Bet tā ir romantika. Ir arī pragmatika.
Pārliecinošs līdzeklis, lai iedegtu ugunskuru, ir magnijs. Piemēram, komplektā “Fire Lighting Kit” ietilpst magnija sakausējuma un nerūsējošā tērauda krams, iekurs un iesms. Krama 2980° C karstā dzirkstele šķiļas 3000 reizes un, kā reklamē ražotājs, iekur uguni jebkādos apstākļos. Pats iekurs izgatavots no sveķainiem priežu celmiem.
Rokturī iebūvēta svilpīte ārkārtas gadījumiem. Jāņu naktī tas noder, lai signalizētu, ka kāds cilvēks mežā jūtas ļoti vientulīgi. Vēl alternatīva ir ir bioetanola gels “Biofire Fire Gel”,kura ražošanā izmantotas videi draudzīgas izejvielas.
“Degšanas laikā gēls neizdala pelnus, dūmus un nepatīkamus aromātus, ir pietiekami drošs produkts,” atzīmē “220.lv” speciālisti.
Uguns un zupa
Svētki aiziet, bet dzīve turpinās. Pēc ugunskura izdzišanas zālienā paliek melns plankums. Tāpēc mēģina ugunskurus ierīkot speciāli šim nolūkam paredzētās vietās.
Ja nu nākas improvizēt, nemaz nav tik grūti noņemt zemei ap 1 m diametrā velēnu un nolikt maliņā. Kad ugunskura vieta atdzisusi, to notīra un velēnu noliek atpakaļ, un vietu aplaista.
Veikalos nopērkamas arī speciālas ugunskuru vietas – metāla bļodas ar diametru līdz 60 cm. Kājiņas to paceļ virs zemes, un degšanas laikā ugunskurs zāli pārāk neizdedzina.
Jāņu nakts maltītei noderēs daudzie un dažādie grili, apaļi vai kantaini, ar kokoglēm vai gāzi karsēti. Noderīga tradīcija ir no rīta baudāmā “paģiru” zupa, kas tiek vārīta uz noplakušā Jāņu ugunskura lielā, apaļā čuguna grāpī.
Pikantā zupa ne tikai uzmundrina, bet ļauj arī skaisti izmantot Jāņu mielasta pārpalikumus. Lai šādu maltīti sagatavotu, nepieciešams metāla trejkājis ar ķēdi, kurā grāpi iekarināt. Trejkājis ir ilglaicīgs un noderīgs rīks.
Uz ugunskura vārītai zupai tomēr ir īpaša garša un īpaša enerģētika…
“Līdz ar metāla trejkājiem un ugunskura vietām var iegādāties arī metāla muciņu uz 30 cm garām kājiņām. Sānos ir durtiņas, kur iemest malku, augšā var grilēt. Tajā var kurināt uguni un grilēt, nekaitējot zālienam,” stāsta Jānis Staško,”Averto” pārdošanas menedžeris.
Uguns bumbās
Par vienu no stilīgākajiem piedāvājumiem var uzskatīt uguns bumbas. Tās ir pēc oriģināla dizaina veidotas sfēriskas ugunskura vietas, kas ar rokām tiek izgatavotas no 6 mm bieza tērauda.
Būtībā tā ir telpiska, autonoma, pārvietojama dārza skulptūra, uz kuras attēloti dabas elementi – augi un dzīvnieki. Ugunij tumsā izgaismojot lodes iekšpusi, silueti liesmās atdzīvojas, aizvedot mūs atpakaļ senatnē, pirms desmitiem tūkstošiem gadu…
Bumbu var pirkt vai arī pasūtīt pēc paša ierosinātas dizaina idejas. Lodē izmantotais tērauds ātri iegūst rūsas krāsu, tās aptuvenais izmērs 1000x1000x1300 mm, svars 80–100 kg, tātad, lai pārvietotu, vajadzīgs viens ļoti spēcīgs vīrs, divi vidēji vai trīs parasti.
Šis oriģinālais objekts mudina biežāk iekurt tur uguni, pulcēties pašiem un pulcēt viesus. Tas ļauj paplašināt dārza izmantojamību arī vēsajā sezonā un pat ziemā. Gaišā laikā lode pilda dārzā centrālā dekoratīvā elementa funkcijas.
Tumsā uguns sniedz mierinošu gaismu, ļauj lūkoties liesmu spēlēs un silda nosalušos. Veidojas nostalģiska asociācija ar bērnībā skatīto ēnu teātri. Lielais izmērs, telpiskā forma un dekors padara pulcēšanos ap ugunskuru par neaizmirstamām atmiņām, it īpaši bērniem.
Ugunskurs var būt kā rituāla vieta meditācijai, un ap to pulcēsies arvien jauni domubiedri! Bet, ja runājam par cenām, tad kompromiss starp cenu un izmantošanu ir ugunsbumbas noma uz kādu laiku.
“Kad svētki beigušies, atbrauks uzņēmuma darbinieki un bumbu savāks līdz nākamajām uguns spēlēm!” saka “ugunsbumba.lv” radītāja Zīle Šnaidere-Ozoliņa.
