Maršruta izvēles knifi 0
Salīdzinot ar vasaru, kad var skriet un darboties, kur acis rāda, ziemā būtu jāizvairās no atklātiem ceļiem, jo koki un ēkas ir labi aukstā vēja aizsargi. Tāpat, lai mājupceļā būtu vieglāka skriešana un ķermenis neatdzistu, sportošana būtu jāuzsāk pret vēju. Te uzreiz vēlreiz jāatgādina par iesildīšanās un ievingrināšanās nozīmīgumu treniņa sākumā.
Vairāk nenozīmē labāk
Sportā ir svarīgi darīt gudrāk, nevis vairāk, tāpēc, ja vien neesi maratonists, treniņam nevajadzētu veltīt vairāk par vienu stundu. Iesācējiem īpaši ziemā sākumā pietiks ar 20 – 30 minūšu ilgām aktivitātēm. Organismam ir jādot atpūta un to nedrīkst pārpūlēt, jo tieši relaksēšanās laikā tajā notiek fizioloģiskie procesi, kas sniedz rezultātu. Sportošana ir tikai kā „grūdiens” ķermenim kaut ko mainīt un rīkoties.
Pārdomāta elpošana
Ziemā vairāk jācenšas elpot caur degunu – fizisko aktivitāšu laikā tas var grūtāk, nekā caur muti, tāpēc treniņu vajadzētu aizvadīt mierīgākā tempā. Lai nosegtu muti, var lietot arī sejas maksas, bet jāņem vērā, ka drāna no izelpotā gaisa paliek mitra. Tas var radīt ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī mazināt aukstā gaisa aizturēšanas spējas un ietekmēt plaušu veselību.
Lai līdz ar sniegu nekūst apņēmība
Sports prasa pacietību, tāpēc ir svarīgi iemīlēt procesu tās labsajūtas dēļ, ko tas sniedz. Viesturs ir pārliecināts, ka tikai tad, kad sports kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu, tāpat kā zobu mazgāšana un iešana uz darbu, panākumi sekos neatkarīgi no vecuma vai ģenētiskā talanta. Ja tomēr kādā brīdī apņēmība zūd, ir vērts vēlreiz pārcilāt savus mērķus. Bilde pie ledusskapja, viedtālruņa ekrānā vai mērķa sasniegšanas gaita plānotājā ir tikai daži no sevis motivēšanas veidiem.
