Lai ministrs gadu sēž rindā, uzskata Teksasas universitātes profesors Gruntmanis 28
Teksasas universitātes asociētais profesors ārsts Uģis Gruntmanis ir arī Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājs. Viņš visu laiku “tur roku uz pulsa”, palīdzot pārkārtot Latvijas jauno ārstu rezidentu izglītošanu un aicinot jaunos ārstus pie sevis uz Teksasas universitāti.
– Vai iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs konsultējās ar jums, piemēram, kā rezidentūras jautājumu pārzinātāju? Vai sadarbosieties ar jauno veselības ministri Andu Čakšu?
U. Gruntmanis: – Ar ministru Belēviču tiešām no sirds gribēju satikties, trīs reizes to rakstiski lūdzu, bet ne reizi nesaņēmu atbildi. Arī uz Latviešu ārstu un zobārstu asociācijas iesniegtajiem ieteikumiem nekad nesaņēmām atbildes. Ceru, ka ar jauno ministri sadarbība būs daudz labāka. Esmu vairākas reizes ticies ar Andu Čakšu kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju, lai pārrunātu rezidentūras jautājumus. Bērnu slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur tika ieviesta caurskatāma, saprotama rezidentūras apmaksas un kvalitātes mērījumu programma, ko toreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa vadībā pieņēma 2011. gadā. Diemžēl, piemēram, Stradiņa slimnīcā nekas šajā jomā nav izdarīts – rezidentūras vadība slēpj no rezidentiem un rezidentu apmācītājiem, kam un kur piešķirtā nauda tiek tērēta. Tas ir nepieņemami un tam ir jāmainās.
Tikos arī ar mediķiem Rīgas Austrumu slimnīcā – tur nomainītas personas, kas vada rezidentūru. Kaut gan pagaidām rezidentūras jautājumā daudz kas ir tīts lielā neskaidrībā, tomēr ir jūtama vēlēšanās uzlabot rezidentu apmācību un naudas plūsmas caurspīdīgumu. Jācer, ka tas tiešām arī notiks.
Rezidentūras vadītājiem jāsaprot, ka tieši naudas tēriņu necaurspīdīguma dēļ, mazo algu un attieksmes dēļ liela daļa jauno ārstu aizbrauc no Latvijas, jo negrib ar to visu cīnīties. Latvijas Ārstu un zobārstu asociācijā (LAZA) esam apkopojuši datus par 370 ārpus Latvijas strādājošiem ārstiem, daudzi no tiem izbraukuši pēc 2004. gada. LAZA visiem spēkiem grib palīdzēt gan Latvijas studentiem, gan rezidentiem, gan visiem medicīnā iesaistītajiem atrast prakses un pieredzes apmaiņas vietas ārpus Latvijas, jo tas ir ļoti svarīgi. Ārstu attīstība ir veiksmīgāka, ja redzam, kā veselības aprūpes sistēma strādā citās valstīs, tad ir skaidrāk saprotams, kas būtu jāuzlabo Latvijā.
Ministra Belēviča lēmums likt rezidentiem atmaksāt rezidentūras mācību naudu (317 eiro mēnesī) ir galēji neapdomīgs solis, jo stimulēs medicīnas augstskolu absolventus pamest Latviju. Latvijā rezidentam ir smags darbs un pēc nodokļu nomaksas par to saņem tikai 400 eiro mēnesī. Savukārt Igaunijā rezidenta alga pēc nodokļu nomaksas ir 1400 eiro. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijas veselības aprūpe savā attīstībā ir ļoti tālu no Igaunijas veselības aprūpes un tūlīt jāsāk pragmatiskas reformas, lai šo atpalicību samazinātu.
Es bieži piesaucu Amerikas piemēru, kur skaidri redzams, ka, automātiski piešķirot daudz naudas medicīnai, kvalitāte neuzlabosies. Nenoliedzami, veselības aprūpei ir nepieciešams vairāk naudas, bet tikai tad, ja ir apņemšanās veikt reformas un ir skaidri saprotams, kā tiks mērīts reformu rezultāts.
