Lai miltrasa nebojātu flokšus. Ko darīt? 0
“Kā cīnīties ar flokšu miltrasu?” jautā Vilma no Limbažu novada.
“Ja miltrasa skārusi augus, tur vairs neko nevar izdarīt. Bojātos dzinumus vajadzēs vēlāk nogriezt līdz zemei. Ja apgriež par agru un rudens pieturas silts, skarainie flokši dzīs jaunus dzinumus, un tas nelabvēlīgi ietekmēs ziemošanu. Inficētie dzinumi noteikti jāsadedzina, tos nedrīkst likt komposta kaudzē,” uzsver Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Marija Semerova.
Lai flokši būtu veselīgi
Maija vidū, saulainā dienā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 25 °C, flokšu stādījumos izliek malto sēru – to ievieto tukšā zivju konservu kārbā (vienu uz 5–6 ceriem). Karstumā sērs izgaro, rada asu smaku, tā atvairot slimību. Aukstā un lietainā laikā sērs nedarbojas.
Augus miglo ar Spilvas krievu sinepēm. Sinepes – 0,22 l burciņu – atšķaida ar 6–7 litriem silta ūdens un regulāri – divas reizes mēnesī – ar smidzinātāju apstrādā augus. Miglo vakarpusē, kad laiks vairs nav karsts.
Augus miglo ar vara vitriolu (vara sulfātu) – 20 g uz 10 litriem ūdens.
Maija beigās vai jūnija sākumā – reizi sezonā – augus mēslo un vienlaikus profilaktiski aizsargā no miltrasas, izmantojot atšķaidītu vircu attiecībā 1:10.
Flokšiem vajag vējainu, saulainu vietu un smilšainu, labi drenētu augsni. Augi necieš, ja to kājas mirkst ūdenī.
Nav jāuztraucas, ja flokšiem nokalst apakšējās lapas vai arī pēkšņi iet bojā pa kādam dzinumam. Šī ziemciete katru gadu izdzen līdz 10 jauniem dzinumiem: pietrūkstot barības vielām vai mitrumam, augs pats paretina ceru.
Tiklīdz ceriem vidi kļūst tukši un augi vairs neveido lielas ziedu cepures, ceru sadala un stāda jaunā vietā (parasti ik pēc 5 gadiem): augsnē, kas ielabota ar kompostu.
Lai saglabātu šķirni, noziedējušās ziedkopas nolauž, lai neveidojas sēklas un augs nenovājinās.
UZZIŅA
Skarainos flokšus apdraud kurvjziežu miltrasa (Erysiphe cichoracearum). Pirmās slimības pazīmes parasti parādās vasaras otrajā pusē, reizēm – jau maija beigās. Šogad ziemcietes ar miltrasu inficējās jūlijā, slimības izplatību veicināja lielais karstums, kas mijās ar vēsām naktīm. Pirmās miltrasas pazīmes: lapu virspusē veidojas gaiši punkti, kas vēlāk palielinās, saplūst kopā un ar laiku pārklāj visu lapas plātni (tās izskatās kā ar baltiem miltiem nobērtas).
