Lai mediju politika nepaliktu tikai “uz papīra” 1
Kultūras ministrijas sagatavotajās mediju politikas pamatnostādnēs nepārprotami pausts viedoklis, ka drukātajai presei pēdējos gados klājies īpaši smagi un tai nepieciešams valsts atbalsts. Taču izdevēju un žurnālistu organizācijām priekšā vēl smagas cīņas ar ierēdņiem un politiķiem, lai šīs atziņas nepaliktu tikai deklaratīvu frāžu līmenī.
Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) norādījusi uz vairākiem konkrētiem soļiem, kas jāveic, lai sakārtotu preses tirgu Latvijā. Pirmais un būtiskākais no tiem – ieviest izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā, nosakot drukātajiem medijiem 0% likmi jau no 2016. gada. Taču Finanšu ministrija un politiķi no šī priekšlikuma atgaiņājas, atrunājoties, ka šādas izmaiņas Latvijai neļautu Eiropas Savienība (ES). “Tā ir blefošana no politiķu puses. Vairākās valstīs ir divas trīs un pat četras PVN likmes. Ļoti daudzās no tām presei ir noteikta 0% likme,” norāda LPIA izpilddirektors Guntars Līcis.
Otrs priekšlikums paredz izveidot laikrakstu izdevniecību atbalsta mehānismu, kas, balstoties konkrētos kritērijos, kalpotu par atspaidu laikrakstu izdošanai un būtu neatkarīgs no politiskajām izmaiņām valstī. LPIA gatava piedāvāt arī konkrētus kritērijus, ja politiķi paši tādus nespētu nospraust.
Mediju politikas pamatnostādnēs kā galvenais atbalsta mehānisms paredzēts īpašs Mediju atbalsta fonds, kas finansētu atsevišķus žurnālistikas produktus, bet asociācijas ieskatā tas var būt tikai papildu atspaids. Turklāt vēl nepieciešams precīzi definēt finansējuma procentuālo sadalījumu. “Būtiski, lai atbalsta finansējums tiktu sadalīts pēc objektīviem kritērijiem. Galvenais objektīvais kritērijs būtu tirāža – ja tauta izvēlas kādu produktu un gatava to pirkt, tātad tas cilvēkiem ir nepieciešams un ir atbalsta vērts,” uzskata AS “Lauku Avīze” vadītājs un LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.
LPIA rosina arī paredzēt dotācijas preses piegādēm ne vien abonentiem, bet arī mazumtirdzniecības vajadzībām. Tāpat izdevēji uzskata, ka ar likumu pašvaldībām būtu jāaizliedz veidot savus medijus, kas rada žurnālistisku saturu un darbojas reklāmas tirgū. Līdzīgus priekšlikumus iesniegusi arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Mediju politikas pamatnostādņu sabiedriskajā apspriešanā kopumā saņemti 13 iesniegumi, kuros pausts no viena līdz pat 20 ieteikumiem, informēja Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Līdzās jau minētajiem LPIA un LŽA iesniegumiem esot saņemta arī, piemēram, elektronisko komercmediju prasība, lai sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi aizietu no reklāmas tirgus. Savukārt sabiedriskie mediji pieprasa skaidru to finansēšanas modeli.
LŽA iesniegusi priekšlikumus arī par žurnālistu sociālo nodrošinājumu. Vairāki ieteikumi norādot uz nepieciešamību sadalīt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, nodalot tirgus uzrauga un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijas.
Mediju politikas nodaļa sākusi darbu pie priekšlikumu apkopošanas, pēc tam pamatnostādnes un rīcības plāns tiks iesniegti kultūras ministrei Dacei Melbārdei un virzīti uz valdību. Putnis prognozēja, ka dokumenta izstrāde varētu ilgt līdz oktobrim.
