Dzīvnieks ir ātrs un bīstams. Informē par turpmāko rīcību lāču sirojumu pārtraukšanai 67
Šodien, 1.oktobrī preses konferencē Dabas aizsardzības pārvalde informēja par atļaujas izsniegšanu lāču aizbiedēšanai ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju. Atļauja izsniegta Valkas novada pašvaldībai, kas plāno šī uzdevuma koordinēšanu uzticēt Medību koordinācijas komisijai.
Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis klātesošos informēja, ka pašvaldība kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi jau ir apzinājusi visas saimniecības, kurās līdz šim konstatēta lāču viesošanās.
“Iedzīvotāju drošība ir pirmajā vietā, tāpēc nedrīkst ilgāk gaidīt un cerēt, ka lāči paši pārtrauks doties uz viensētām ērta mielasta gūšanai,” skaidro V.A.Krauklis, piebilstot, ka “aizbiedēšanas pasākumus plānots īstenot iespējami drīz. Pašvaldība jau ir apzinājusi savus iekšējos resursus, kā arī vērsusies pie Valsts policijas, lai kopīgiem spēkiem varētu nodrošināt ātru reaģēšanu uz izsaukumiem.”
Saskaņā ar kaimiņvalstu pieredzi un ieteikumiem kā pirmo variantu ir plānots veikt lāču apzinātu traucēšanu – ja dzīvnieki nāks māju pagalmos, tos biedēs ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju, kam vajadzētu radīt pietiekamu diskomfortu un izbīli, lai lāči vairs viensētām labprātīgi netuvotos.
Atšķirībā no trokšņošanas un šāviņu raidīšanas gaisā, šajā gadījumā, piemēram, signālraķetes ir atļauts raidīt lāčiem tiešā tuvumā, radot tiem diskomfortu, taču neradot dzīvībai bīstamus ievainojumus.
“Lāči, acīmredzot, ir apjautuši iespēju vieglā veidā tikt pie barības, tāpēc nu jau ir viesojušies vairākās sētās. Esam mēģinājuši biedēt tos prom ar trokšņu palīdzību, taču pēc laika lāči atgriežas atkārtoti vai dodas uz citu sētu,” stāstīja Valkas novada vietējais iedzīvotājs Aivis Kalniņš, piebilstot, ka “vissarežģītākais šajā situācijā ir tas, ka lāču uzvedība nav prognozējama, jo absolūti nelīdzinās normāla meža zvēra rīcībai.”
Kā liecina speciālistu veiktie apsekojumi dabā, Valkas novada viensētas apmeklē nu jau divas atsevišķas lāču grupas – vienā grupā divi pusaugu lāči, otrā, visticamāk, lācene ar diviem lācēniem.
Speciālisti pieļauj, ka katra no šīm grupām uz izmantotajām metodēm varētu reaģēt atšķirīgi.
Otrs variants, lai novērstu lāču sirojumus viensētās, ir lāču izšķiršana. Proti, katrā lāču grupā vismaz viens no lāčiem tiktu iemidzināts un pārvietots gana tālu no pārējiem, tādējādi mazinot viņu drosmi tuvoties cilvēkiem. Vienatnē katrs dzīvnieks būtu mazāk drosmīgs iet pagalmos.
“Šīs metodes izmantošana attiecībā uz savvaļas lāčiem ir diezgan bīstama un neprognozējama, arī kaimiņvalstīs pagaidām nav plaši testēta, lai varētu būt pārliecināti par tās pietiekamu efektivitāti. Tāpēc tā ir atstāta kā rezerves iespēja, tomēr ar ļoti augstiem riskiem” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Nedz Pārvalde, nedz arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs neatbalsta lāču sagūstīšanu un ievietošanu kādā no dzīvnieku novietnēm, piemēram, Līgatnes dabas takās vai Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā.
“Šajās vietās mitinās nebrīvē dzimuši un uzauguši savvaļas dzīvnieki un, bez papildus dzīvnieku sagatavošanas, tos nedrīkst laist kopā ar sugas brāļiem, kas noķerti savvaļā. Lai nodrošinātu dzīvnieku sagatavošanu, nepieciešama papildus voljēru izveidošana.
Jauna voljēra izbūves izmaksas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu un, ieskaitot projektēšanas stadiju, ko paredz likums, novietnes izbūve var ilgt no 3 mēnešiem līdz gadam.
Turklāt savvaļas dzīvnieku sagūstīšana un adaptēšana dzīvei nebrīvē nav nedz vienkārša, nedz viegla. Savvaļā dzimis dzīvnieks var arī nepierast, kas var rezultēties ar nopietnām dabiskās uzvedības izmaiņām un būtiskiem psiholoģiskās un fiziskās veselības traucējumiem,” skaidro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.
“Jāsaprot, ka šī nav tipiska lāču uzvedība un nebūtu jābīstas, ka turpmāk visi šeit mītošie lāči barosies no cilvēku dārziem un atkritumu urnām”, skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, piebilstot, ka “normālā situācijā lācis ir prognozējams – tas izvairās no kontakta ar cilvēku un patstāvīgi prot sarūpēt sev barību, tāpēc lielākoties mēs mežos varam sastapt tikai liecības par lāča klātbūtni, nevis pašu lāci.”
Līdz šim Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči tieši uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados arvien biežāk ir bijušas situācijas, kad cilvēku rīcības dēļ savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās.
Eksperti šajās situācijās vaino pašus cilvēkus. Savvaļas dzīvnieku uzvedības maiņu var ietekmēt daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai regulāra tīša vai netīša dzīvnieku piebarošana, kad mežā tiek atstāti ēdienu pārpalikumi vai lauku saimniecībās meža tuvumā tiek izbērti kaudzēs viegli pieejami augļi un dārzeņi.
