Andris Vanags piekrita: “Ja cilvēks māk strādāt tikai ar rokām, tad Anglijā, Vācijā, Zviedrijā un Somijā par šādu darbu vienmēr maksās vairāk nekā šeit. Ko mēs varam darīt? Jāceļ ienākumi. Kā? Vienkārši izmaksāt vidējo Eiropas algu? Protams, ka ne. Katrā novadā jāpēta esošie uzņēmumi un jāprasa, kas vēl jādara, lai ražošanu modernizētu, radītu jaunas darbavietas un uzlabotu vidi. Nevis jāaizina uzņēmēji klajā laukā būvēt rūpnīcu. Jāpēta arī, kāpēc izdodas. Un jāpalīdz novērst šķēršļus. 6
Piemēram, būvmateriālu ražošanā viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā ir “Cemex” Brocēnu rūpnīca. Viņu karjers atrodas 22 km attālumā, no kura katru dienu tūkstošiem tonnu kaļķakmens ved uz rūpnīcu un pēc tam tikpat ar automašīnām uz Liepājas ostu. Katru dienu viens kuģis ar cementu aiziet eksportā. Kāpēc ved ar auto? Tāpēc, ka kravas vilcieniem, kas pieder Latvijas valstij, ir noteikts tāds tarifs, kas nav izdevīgs Latvijas uzņēmējiem. Ar automašīnu ir lētāk. Kas notiek? Tiek bojāti ceļi, sagandēta vide. Vai tie, kas pieņem lēmumus, ir pajautājuši sev: ko mums darīt, lai atvestu šurp vēl piecus meksikāņus, kas šeit investētu naudu? Vai ir bijis pētījums? Ja Kučinska komisija to varēs, tad cepuri nost,” cerību izteica uzņēmēju pārstāvis.
Trūkst naudas
Par naudas trūkumu uzņēmējdarbībai rosināja runāt Džūlija Sniķere, kura Valmierā bija izveidojusi savu IT uzņēmumu, ko krīzes laikā bija spiesta slēgt. Andris Vanags atzina, ka trūkst pieejas naudai, lai attīstītu eksportspēju, racionalizāciju, inovācijas: “Eksports maksā naudu, visvairāk sākumposmā. Jāpalīdz tām nozarēm, kas no vietējiem resursiem spēj radīt eksportspējīgu preci.”
Eiropas Komisijas pārstāvis Mārtiņš Zemītis atgādināja, ka ES fondi ir laba iespēja Latvijai: “Ik pa septiņiem gadiem Latvijai papildus nāk klāt viens tās gada budžets. Jeb no katra ES budžetā iemaksātā eiro Latvijā atgriežas 4,5 eiro. Visvairāk – energoefektivitātei, ēku siltināšanai, ceļiem, izglītībai un zinātnei. To klātbūtne ir gan Limbažu, gan Alojas novadā. Šajā finanšu periodā lielāks uzsvars uz darbavietu radīšanu – nevis uzbūvēt ceļu un gaidīt, kad kāds tā galā uzcels rūpnīcu, bet gan sakārtot ceļu uz esošām ražotnēm. Pašvaldībām būs jāparāda saistošas vienošanās ar investoru, un tikai tad varēs izbūvēt ceļu vai elektrības pieslēgumu.”
