EK vēlas uzņēmējiem turpmāk dot aizdevumus, nevis grantus. Latvijā iebilst 6
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Ekonomikas attīstība – novadu iespējas un valsts atbalsts” jautājumā par turpmāko uzņēmējdarbības atbalstu “saķērās” 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklim, SIA “Sakret” padomes priekšsēdētājam Andrim Vanagam nav pieņemama pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta pieeja nodokļu iekasēšanā.
Siltumnīcas uzņēmējiem
“Galvenais sēž tur,” Māris Kučinskis norādīja uz blakus sēdošo Andri Vanagu – “uzņēmējs, kurš ražo un rada pievienoto vērtību un produkciju eksportē”.
Kā Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Saeimā viņš uzsvēra: “Jau pašā komisijas darbības sākumā secinājām, kā varam kļūt bagātāki. Tādi kļūsim tikai tad, ja mums būs produktīva ražošana un eksports. Nevis tad, kad katrs kaut ko dara pa drusciņai, bet tad, kad ir uzņēmumi, kas ar iespējami mazu cilvēku skaitu saražo iespējami vairāk. Tā kā Latvijā nav daudz cilvēku, kas to patērētu, ļoti svarīgs ir eksports, – tieši tāpēc es norādīju uz klātesošo uzņēmēju Andri Vanagu, kurš atbilst šim etalonam.
Tāpat etalonam atbilst Alojas cietes rūpnīca un Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sargāsim esošos uzņēmumus un domāsim, kur vēl varam ievilināt uzņēmējus. Dzirdēju, ka ap Limbažiem celšot logu fabriku, taču nelolosim ilūzijas, ka laukos cels rūpnīcas. Tuvākajā lielākajā centrā Valmierā uz tūkstoš iedzīvotājiem ir 900 darbavietas, kas nozīmē, ka uz turieni strādāt brauks no tuvākās apkaimes,” Alojas un Limbažu novada iedzīvotājiem teica Kučinskis.
Bet kā uzņēmējus dabūt ārpus Rīgas? “Beidzot tiek atbalstīts tas, ka pilsētās tiek veidotas vietas, ko saucu par “uzņēmēju siltumnīcām”, kur var veidot savu uzņēmumu. Vai 21 attīstības centrs, piemēram, Limbaži, būs pietiekami vilinoši, tas ir vēl neatbildēts jautājums. Otrais – ir laba 27 miljonu eiro programma, kurā nauda seko investoram. Ja “Aloja Starkelsen” vēlas paplašināties un ieguldīt naudu ražošanā, tad pašvaldībai ir iespējas izbūvēt pievedceļu vai attīstīt infrastruktūru šai rūpnīcai. Pieteikti jau pirmie projekti. Paradokss ir tas, ka laukos pārmet centralizācijas politiku, bet vairāk nekā puse novadu pašvaldību nav pat painteresējušās VARAM par šīm iespējām,” pārmeta Saeimas deputāts.
LTV diskusijā centās uztiept secinājumu, ka tālākai attīstībai traucē pašvaldību sadrumstalotība, norādīja Māris Kučinskis. “Ne jau no pašvaldību tālākas reformēšanas atkarīga jaunu darbavietu radīšana. Darbavietas daudz vairāk atkarīgas no ekonomiskās ieinteresētības vai resursu tuvuma. Tām ceļā stāv vesela rinda šķēršļu, kurus identificējam Ilgtspējas komisijā. Nav nekā briesmīgāka par neko neprotošu, neko nezinošu vidusskolēnu – viņam tikai uz Īriju ceļš. Profesionālā izglītība, mūžizglītība ir atslēga. Neizmantotā iespēja ir kooperācija. Piemēram, man kaimiņi Strenčos gotiņas veiksmīgi nomainīja pret smiltsērkšķiem, bet vēl trūkst tā posma, kas atrastu tiem tirgu,” vēstīja deputāts.
