Lolita Neimane: “Tik tieva, kāda biju trīsdesmit gados, tagad nemaz nevēlētos būt” 0
Zini, kas ir amorāla ēšana? Kad norij savas pusdienas mērkaķa ātrumā. Un dabū vēl vienu liekā svara zārka naglu. Par veselīgu uzturu speciālisti vai sausu muti izrunājuši, taču pusei Latvijas iedzīvotāju no tā ne silts, ne auksts – turpina apvelties ar katru gadu vairāk. Sarunā ar dietoloģi Lolitu Neimani par mītiem un patiesību, lai dienišķā maltīte nekļūst par tavu ienaidnieku.
Vai tiešām puslitrs ūdens pirms ēšanas ir labākā diēta – savulaik esat teikusi?
Joprojām tā uzskatu. Ūdens jādzer tieši pirms maltītes nelieliem malkiem, remdens, negāzēts. Tā ir kā saruna ar savu kuņģi – hei, tagad es tevi nedaudz aizpildīšu un pēc tam mierīgi un skaisti notiesāšu savu maltīti.
Pašai tā izdodas – “skaisti un mierīgi”?
Gandrīz nekad neēdu ārpus mājas. Izvēlos skaistus traukus ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, vienmēr ir atbilstoši galda piederumi un – puse no šķīvja ar dārzeņiem. Vienu porciju vajadzētu ēst ne mazāk kā desmit minūtes. Ēšanas ātrums ir ļoti nozīmīgs, īpaši, lai samazinātu lieko svaru, kā arī pie anoreksijas. Mūsu katedra uzsākusi sadarbību ar Zviedrijas Karolinskas institūta ēšanas traucējumu klīniku, kurā aptaukošanās, bulīmija un anoreksija tiek ārstēta ar andometru palīdzību – ierīce kā svari tiek sajūgta ar mobilo lietotni un analizē ēšanas ātrumu.
Katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir liekais svars, lielai daļai – arī aptaukošanās, un ar gadiem šādu cilvēku skaits palielinās. Par ko tas liecina?
Ļoti vienkārši – viegli pieejama pārtika. Ja paskatāmies Pasaules veselības organizācijas mājas lapā reģionus ar lielāku iedzīvotāju aptaukošanos, tā galvenokārt ir Eiropa un Ziemeļamerika, arī atsevišķi Dienvidamerikas rajoni. Bet, piemēram, Āfrikā un Indijā nav tādu problēmu, tur ļoti daudzi cilvēki pusbadā dzīvo. Kad endokrinologi lasa lekcijas un apgalvo, ka vainīga hormonālā sistēma, jautāju – kā tad šajās valstīs – vai hormoni ir aizmiguši?
Liekā svara un aptaukošanās cēlonis ir arī mazkustīgums. Īpaši labi to var novērot daudzdzīvokļu namu sētās – tur vairs nav bērnu. Dzīvoju jaunā projekta mājā, kur vasarā ir pilns pagalms ar bērniem, mammām un tētiem, un viņi visi ar kaut ko nodarbojas. Taču, kad izeju cauri padomju laika deviņstāvu māju pagalmiem arī turpat Imantā – kā izmiris, nav ne bērnu, ne pensionāru, kuri kādreiz ārā sēdēja uz soliņiem. Ir tikai mašīnas un mašīnas.
Kur viņi palikuši?
Bērni pie datoriem, pensionāri – pie televizoriem. Gados vecāku ļaužu diena bieži vien sākas ar vienu seriālu un beidzas ar citu.
Taču ir labi piemēri, kad tūkstošu tūkstoši skrien, soļo, brauc ar velosipēdiem.
Starp citu, varu palielīties, ka mana vedekla Liene Neimane noskrēja Valmieras maratonu kā pirmā, speciāli no Minskas uz šo pasākumu atbrauca. Viņas meitiņai deviņi mēneši, vēl ar krūti tiek barota. Tāda ir viņas aizraušanās – sešos no rīta iet skriet, kad bērns vēl guļ.
Kāpēc dēla ģimene dzīvo Minskā?
Niklāvs ir diplomāts vēstniecībā, tur būs tikai vienu gadu un tad atgriezīsies Latvijā. Viņš grib palikt Rīgā.
Apkārt redzu ļoti daudz fiziski aktīvu cilvēku. Arī jaunākais dēls Gustavs ir fiziski ļoti aktīvs – spēlē florbolu, skrien.
Un kā pašai ar veselīgu izkustēšanos? Kad norunājām interviju, teicāt, ka vakarā jāiet uz sporta zāli.
Atsāku iet uz sporta zāli, kādu pusotru gadu to neapmeklēju, bija uznācis slinkums, no kura ir diezgan grūti izrauties.
Kā jūs vingrojat?
Ar dzelžiem un treneri. Nepatīk grupu nodarbības, labāk darbojos kopā ar treneri, reizē ar masāžu pasākums uz divām stundām. Ja paskatos uz sporta zāli, mana vecuma sieviešu tur nav ļoti daudz. Pie svariem – jauni cilvēki un vīrieši gados.
Nav jau tik viegli, kad pienāk zināmi gadi – bezgala jāpiedomā par svaru. Starp citu, tieši vakar pārkārtoju skapi un atradu kasti ar jostām, kas man kādreiz ļoti patika. Secināju, ka dažas no tām palikušas par šauru. Lai gan tik tieva, kāda biju trīsdesmit gados, tagad nemaz nevēlētos būt. Ar gadiem kādu buferīti uz pieciem kilogramiem vajag.
Kāpēc to vajag?
Sejai, ir arī pētījumi, kas saka – nevajag pārcensties ar pārlieku slaidumu: runa ir par samērīgumu ar dažiem liekiem kilogramiem, taču ne jau aptaukošanos.
Tikko lasīju par skābu kāpostu diētu, nupat sarosījusies Stokholmas diēta, kas no liekajiem kilogramiem palīdzējusi atbrīvoties māksliniecei Elitai Patmalniecei. Dažādu notievēšanas vai veselīga uztura ieteikumu ir tik daudz, ka cilvēkiem grūti saprast – kurš tad īstais?
Tas ir arī bizness. Labi, ka cilvēki par to domā, bet daudzas diētas ir pat bīstamas, sevišķi, kad tās sāk izmantot jaunas meitenes. Ja pašam nav kritiskās domāšanas, visādi var notikt.
Jūsu praksē bīstamākais gadījums?
Kāda jauna meitene bija izdomājusi pārtikt tikai no dārzeņiem, augļiem un puspaciņas biezpiena – reizi mēnesī. Viņa ar vienu aci jau neredzēja, jo bija avitaminoze.
Jābūt ļoti kritiskiem pret veselīga uztura publikācijām, kurās iesaka dažādus “brīnumus”. Nupat viena “uztura speciāliste” bija uzrakstījusi portālam “Kas jauns” par burkāniem – rudenī tos nedrīkstot grauzt svaigus, jo tie sāk “kausēt” toksīnus elpošanas sistēmā un tā sāk “tecēt”, bet gurķus un tomātus labāk esot ēst sālītā un konservētā veidā.
Pašu uztura zinātnieku vidū mainās attieksme pret kādu no produktiem, piemēram, ne pārāk sen tika reabilitētas olas, kuras tomēr varot ēst katru dienu.
Vairs nav kā padomju gados, kad visiem ieteica divas olas nedēļā. Vakar tieši lasīju pēdējās rekomendācijas – cilvēkiem, kam nav problēmu, iesaka vienu olu dienā, bet pie aptaukošanās, diabēta, stentētiem asinsvadiem ieteikumi būs individuāli.
Un kafija? Atceros, par to savulaik profesors Ilmārs Lazovskis bija izdevis vērtīgu brošūru.
Tagad kafija, kā saka profesors Danilāns, ir labais zēns. PEN datu bāzē, ko veido četras dietologu asociācijas un kur mēs atrodam informāciju, pie vārda “kofeīns” parādās milzums pētījumu. Pēdējie atzinumi – augstākās devās tā var veicināt diurēzi, bet nav vairs minēts negatīvais efekts uz dehidratāciju jeb organisma atūdeņošanu, kas agrāk bija ļoti izplatīts uzskats. Saprātīgās devās kafiju var dzert – runa ir par vienu divām, varbūt pat trīs krūzēm dienā.
Kādi pie mums ir tipiskākie mīti par ēšanu? Kā saprotu, viens no tiem ir maltīte pēc sešiem vakarā?
Vai pēc sešiem var ēst, atkarīgs no tā, cikos ejat gulēt.
Tikko veidoju ārstiem videolekciju par aptaukošanos un, izrādās, lai samazinātu svaru, nav nozīmes, vai tu ēd reti vai bieži un maz. Pētījumi šajā jomā nav vienkārši, tāpēc notiek eksperimenti ar dzīvniekiem, piemēram, žurkām dod mazāk kaloriju un atklāj, ka viņas dzīvo ilgāk. Nu pasakiet, kurš cilvēks būs gatavs uz tādu eksperimentu?
Vēl viens no mītiem – dalītā uztura teorija. Man pat skolās, kur lasu lekcijas, nāk klāt skolotāji un par to jautā. Kuņģī viss tiek samalts – olbaltumvielas, ogļhidrāti, kuņģa sula, žultsskābes, aizkuņģa fermenti – pie nosacījuma, ka šī sistēma ir vesela, taču cilvēki iedomājas, ka tur atrodas piecas atvilktnītes, katrā nonāk savs produkts un, piemēram, gaļa vienā stūrī un kartupelis – otrā savā starpā karo…
Vai, gaļu ēdot kopā ar kartupeļiem, nerodas lielāka smaguma sajūta pēc maltītes?
Tas atkarīgs, kā tie pagatavoti – ja cepti eļļā, var būt smaga sajūta, ja kartupelis ar mizu izcepts krāsnī un pasniegts kopā ar lapu salātiem, nedomāju, ka sajūta būs smaga. Man tā ir gadījies, kad retu reizi ēdu ārpus mājas.
Ko varat teikt par palmu eļļu, ar kuru tiekam biedēti?
Ja skatāmies, cik plaši eļļas izmanto pasaulē, līderpozīcijās ir palmu un sojas eļļas, pārējām paliek tikai 7%, kur ietilpst arī olīveļļa. Nav pierādīts, ka valstīs, kurās lielākoties lieto šīs eļļas, būtu augstāka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Latvijā tas ir vēl viens mīts. Es nemudinu olīveļļas vietā lietot palmu eļļu, taču tie ir tikai dabiski piesātināti tauki. Taisnība, ka tie cilvēkam kopumā jāuzņem mazāk, taču ar transtaukiem palmu eļļai nav nekāda sakara.
Eļļām nenāk par labu, ja tās pārmēru karsē?
Vispār nebūtu jākarsē Latvijā pati populārākā saulespuķu eļļa, jo tā satur ļoti daudz polinepiesātināto taukskābju, kurām nepatīk karstums.
Pati gandrīz neko necepu eļļā, jo ir tik labas pannas, ka taukvielas nevajag. Ja tomēr nepieciešams, nedaudz izmantoju auksta spieduma olīveļļu. Dārzeņus karamelizēšanai lieku cepeškrāsnī.
Tagad daudzi pievēršas veģetārismam, tajā skaitā arī jūsu kolēģes.
Gaļu ēdu, taču maz. Vakar, piemēram, pagatavoju pildītos piparus ar malto gaļu un rīsiem.
Pēdējais ieteikums par gaļu uzturā – ne vairāk kā 50 gramu sarkanās gaļas dienā, nedēļā sanāk 350 grami – kolorektālā vēža profilaksei. Pašai arvien vairāk gribas zivis, ļoti bieži tās gatavoju.
Taču zinātnieki brīdina, ka jūras veltēs nonāk daudz plastmasas mikrodaļiņu.
Tas ir no sērijas, ka vistas pilnas ar hormoniem un antibiotikām. Zināms, ka hormonu izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta un antibiotiku atliekvielas Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā pēdējos gados nav atrastas. Vienalga cilvēki tam netic, jo salīdzina garšas – mājas vista garšo tā un fermas cālis pavisam citādi? Tas būtu apmēram tas pats, ja salīdzinātu piena teļa un vecas govs gaļu! Pēc mūsu pētījuma* vistas fileju pati pērku biežāk.
Vēl ir mīti par PH diētu, ka jādzer no rītiem citronūdens un, apēdot karbonādi, organisms saskābst. Viena daļa iedzīvotāju pārlieku baidās – no ūdens, nitrātiem, kūpinājumiem.
“Bior” (pārtikas un vides izmeklējumu laboratorija. – Red.) analizēja divtūkstoš iedzīvotāju pārtikas groza produktus, lai saprastu, vai pastāv risks uzņemt toksisku benzpirēna devu. Nu nesanāca. Tāpēc arī par jūras produktiem un kūpinājumiem – vai tu tik daudz apēd, lai tie kļūtu kaitīgi?
Kā tautu piedabūt pie dārzeņu ēšanas – to pašu saka arī skolās, ka bērni ģimenēs nav raduši ēst dārzeņus un pākšaugus?
Tikai caur mācīšanu, nav labāka veida. Mana vedekla sūta video, kā bēbītis veidojas, kāda bija pirmā piebarošanas reize ar ķirbi – ģīmītis bērnam bija ļoti neapmierināts par to, ko viņam dod! Bet tagad ķirbis garšo!
Jāizglīto skolotāji, lai viņi būtu par šo tematu spējīgi runāt ar bērniem jau no pirmajām klasītēm. Esmu recenzējusi skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus, kas izvirzīti konkursam, kur redzu kaut kur sagrābstītas zināšanas, bet mentors ir bijis bioloģijas skolotājs.
Skolām jāatrod laiks veselības izglītošanai, mēs nevaram paļauties, ka visi vecāki to iedos.
Liekais svars ir viens no riskiem saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kas pie mums ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Somiem arī bija līdzīga problēma, taču viņu valdība ieviesa veselīga uztura programmu un iedzīvotāju veselība uzlabojās – Somija vairs nav sirds un asinsvadu slimnieku saraksta augšgalā. Kāpēc Latvijā tas nenotiek?
Nevarēšu pateikt, ar ko mums jāsāk, lai sasniegtu tādus rezultātus kā Somijā, kas bijis daudzu desmitu gadu darbs. Tas jādara Veselības ministrijai.
Negribētu arī teikt, ka Latvijā nekas šai virzienā nenotiek. Skolās vairs nedrīkst tirgot saldos dzērienus un čipsus, visās valstīs nemaz nav tāda aizlieguma. Pie mums pat brauca lektori no Dānijas un centās pārliecināt, ka saldie dzērieni nav tik slikti. Bija milzīga pretestība.
Tautas veselība no veselīga uztura viedokļa ir arī jūsu rokās – jau četrpadsmito gadu mācāt uztura speciālistus. Uz vienu budžeta vietu piesakās pat līdz desmit pretendentiem. Kā skaidrojat programmas lielo popularitāti?
Jaunieši redz, ko dara uztura speciālisti, viņiem patīk, un tas ir arī mūsdienīgi. Atceros, pirmajā gadā mācības uzsāka seši studenti. Viņi nemaz nezināja, kas tā par profesiju. Ļoti lepojos ar šo programmu, kuru izveidoju pilnīgi no nulles, pat īsti nebija kam padomu paprasīt. Iedrošināja rektors Jānis Vētra. Šodien studijas notiek bakalaura un maģistra programmā, un visi jaunie docētāji ir mūsu absolventi. Daudzi strādā slimnīcās, rehabilitācijas, fitnesa, veselības centros, veido savas privātprakses u. c.
Taču gribētos, lai valsts piešķirtu finansējumu uztura speciālistu konsultācijām, citādi otrā tipa diabētu pacientu ārstē tikai ar medikamentiem, jo endokrinologam pieņemšanās vienkārši neatliek laika skaidrot par uzturu.
Kāpēc nefinansē?
Grūti pateikt. Kādreiz darbojās diabēta aprūpes kabineti, kas tagad likvidēti. Šobrīd konsultācijas notiek par maksu, bet mums Latvijā ir vismaz 85 tūkstoši pacientu, kuriem bez ārstējošā ārsta vizītes vajadzīga uztura speciālista konsultācija, tā nepieciešama arī sirds un asinsvadu slimību gadījumos. Mācīt ēst citādāk nevar ne desmit, ne 15 minūtēs, tam nepieciešams daudz vairāk laika, kura ārstam nav.
Kas pie jums vairāk nāk pēc padoma?
90% ar lieko svaru, tad nedaudz ar nepilnu svaru, aknu, nieru problēmām, kam nepieciešama diēta, celiakijas slimnieki.
Kas ir pats grūtākais darbā ar šiem cilvēkiem?
Mainīt domāšanu, citādi viss paliek pa vecam.
* Lolita Neimane šovasar veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa.
Liekais svars draud ar sirds kaitēm
Latvijā katram otrajam iedzīvotājam ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, šādu tendenci atklāj Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par pagājušo gadu. Sešos gados šis skaits pieaudzis no 45,1 līdz 51,1%. Liekais svars ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, kas joprojām ir biežākais nāves iemesls Latvijā.
Par galvenajiem liekā svara rašanās iemesliem uzskata sēdošu dzīvesveidu, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgas maltītes. Cilvēka organisms izmanto tik daudz tauku, cik nepieciešams tā funkcionēšanai, pārējais nonāk uz vēdera un citām ķermeņa daļām kā liekais svars.
Sirdij liekie kilogrami ir pastiprināta slodze, tāpēc cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu un lieko svaru var veidoties sirds mazspēja, paaugstināts arteriālais spiediens un diabēts.
Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības biedrības mājas lapas “kardiologija.lv” informācija.
Lolita Vija Neimane
Dietoloģe
Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas “Uzturs” un akadēmiskās maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” vadītāja.
Beigusi Jelgavas 2. vidusskolu, studējusi Rīgas Medicīnas institūtā, RSU – doktorantūrā uztura zinātnē.
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.
Uztura padomes locekle Veselības ministrijā.
Četrus gadus televīzijā veidojusi un vadījusi raidījumu “Lolitas receptes”.
Dēlu Niklāva un Gustava mamma, Alises vecmāmiņa.
