Lai losjona vietā neražotu šņabi 0
Lai notraustu putekļus no teju 20 gadus vecas direktīvas, Eiropas Komisija (EK) sākusi publisko apspriešanu par to, cik veiksmīgi strādā alum, vīnam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērotais akcīzes nodoklis un vai līdzšinējie nosacījumi pietiekami pasargā vai tajos tomēr ir rodami vājie punkti, kas pieļauj nelegālo stipro dzērienu arvien intensīvāku nonākšanu tirgū.
Iesaistītas visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un konsultācijām, kuras ilgs trīs mēnešus, būtu jāvainagojas ar atjaunotu likumu par akcīzes nodokļa struktūrām alkoholam visā ES. Komisija pie viena vēlas saprast, vai mazajiem un alkoholisko dzērienu mājražotājiem būtu kāds ieguvums, mīkstinot dažādus ierobežojumus un arī mazinot akcīzes nodokli, kā arī centīsies noskaidrot patērētāju domas, proti, vai informācija, kas lasāma uz produktu etiķetēm, pietiekami izsmeļoši izklāsta, ko cilvēks lieto, un kā pārliecināties par nocenota un lēta alkohola kvalitāti, vai tas nav viltots un nesatur veselībai kaitīgas vielas. Aptaujā iesaistīs visu valstu nozares ekspertus, pašus ražotājus, izplatītājus un citus šim biznesam piederīgos. Tās laikā no EK puses procesam līdzi sekos par ekonomiku, finansēm, nodokļiem un muitu atbildīgais komisārs Pjērs Moskovisī.
Šobrīd spēkā esošā direktīva, kas harmonizē akcīzes nodokļa sistēmu, ir pieņemta 1992. gadā. Tā nosaka, ko visā ES uzskatīt par alkoholiskajiem dzērieniem, kam būtu jāpiemēro akcīzes nodoklis, lai visās dalībvalstīs šie nosacījumi būtu pilnīgi vienādi. Direktīva arī nosaka metodi, pēc kuras aprēķina piemērojamo nodokli, arī kritērijus, pēc kuriem atsevišķiem dzērieniem atvēl izņēmuma statusu vai atlaides, to vidū denaturētam alkoholam, ko izmanto, piemēram, parfimērijas produktos.
“Akcīzes nodoklis ir viens no riskantākajiem,” atzīst Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe, norādot, ka šeit krāpšanās procents var būt ļoti augsts, un ne velti VID strādā atsevišķa struktūrvienība, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar šā nodokļa administrēšanas lietām. Ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, ņemot vērā izteikti augstos krāpšanās riskus, naftas produktu, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu apritei tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijā ar Ministru prezidenta uzdevumu pat ir izveidota īpaša tiesībaizsardzības iestāžu darba grupa, kuras mērķis ir koordinēt sadarbību cīņā pret nelikumīgu akcīzes preču izplatību. Īpaši spirtam akcīzes nodoklis Latvijā ir ļoti augsts – vairāk nekā 13 eiro par litru absolūtā spirta, tāpēc arī summas, ko var iegūt krāpnieki, apejot likumu, ir iespaidīgas.
Latvijā patlaban, kā norāda B. Šmite-Roķe, akcīzes nodokļa maksājumi budžetā pildās salīdzinoši labi. Nelielas problēmas sagādā ieņēmumu plāna izpilde tieši par alkoholiskiem dzērieniem, tādēļ arī pastiprināti seko līdzi alkohola apritei, vērtējot, kādos veidos komersanti varētu mēģināt izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Runājot par EK iecerēm, VID pārstāve norāda, ka ir virkne vājo punktu, kurus varētu risināt, stiprinot ES direktīvas un regulas. Šā gada maijā, vēl Latvijas prezidentūras ES laikā, Jūrmalā tika rīkots ES līmeņa seminārs, kurā ekspertiem atklājušās vairākas problēmas. Piemēram, arvien vairāk krāpšanās gadījumu konstatēti ar denaturēto spirtu, kam akcīzes nodokli nepiemēro, jo to nelieto pārtikā ķīmiskā sastāva dēļ. Pēdējā laikā konstatēts, ka ir rasta iespēja šo spirtu attīrīt no ķīmiskajām vielām tā, ka to var lietot dzeršanai, kas attiecīgi rada būtisku risku patērētāju veselībai. Līdzīga situācija ir ar etilspirtu, ko ir ļauts izmantot kosmētikas ražošanā, taču virkne uzņēmumu atrod veidus, kā krāpties un tā vietā nevis ražo sejas losjonus, bet gan laiž tirgū nelikumīgu alkoholu.
“Piekrītam, ka šajā ziņā noteikumi ir jāmaina, un, ja ES to rosinās, Latvija noteikti tam piekritīs,” norāda B. Šmite-Roķe.
Latvija, kā norāda B. Šmite-Roķe, regulāri piedalās EK aptaujās un pētījumos par nodokļu situāciju, un arī tagad ir saņēmusi aptaujas anketu par akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam un nepieciešamību mainīt akcīzes nodokļa piemērošanu ES direktīvas līmenī.
