Lai logs uz pasauli skaidrs 0
Kurš gan negrib labi redzēt, glīti izskatīties un ērti justies? Tādēļ, ja redze nav ideāla, briļļu izvēle ir visai nopietns pasākums.
Mainīgais ietvaru dizains ir redzamākais, bet vieglākais posms, izraugoties brilles, kam pietiek ar principu – patīk vai nepatīk, piestāv vai ne gluži. Sarežģītāk ir izvēlēties briļļu būtiskāko daļu – piemērotākās lēcas.
Ja redze nav izteikti slikta, bet maciņš ir paplāns, derēs parastas stikla vai plastikāta lēcas. Jo lielāka tuvredzība (vairāk par –6 dioptrijām), tālredzība (virs +3 dioptrijām) vai astigmatisms (pāri 2 dioptrijām), jo aceņu izvēle kļūst grūtāka un dārgāka. Tad jāizmanto plāninātas lēcas.
Šajā gadījumā pastāv ierobežojumi arī ietvara izvēlē. Ja ir liela tuvredzība, priekšroka dodama mazam rāmītim, lai paslēptu lēcu malas. Savukārt izteikti tālredzīgajiem tas ieteicams apaļas formas. Taču, ieliekot stikla vai plastikāta lēcas bez dzidrinājuma pašā ekskluzīvākajā rāmītī, glītais iespaids tiks sabojāts, atzīst optometriste Gunta Krūmiņa.Vienas vai divas?
Ja ir slikta redze tikai tālumā vai tuvumā, var iztikt ar vienām, tā sauktajām monofokālajām brillēm, taču nereti ir vajadzīgi palīgi, lai skatītos dažādos attālumos.
Bifokālās brilles, kurās apvienotas divas dažādas lēcas, piemērotas valkāšanai mūža otrajā pusē. Augšdaļa paredzēta, lai koriģētu tuvredzību un raudzītos tālumā, bet apakšdaļa – lai redze laba tuvumā. Diemžēl uz robežvirsmas veidojas tā sauktā aklā zona, tādēļ lasot kāda rindiņa var pazust.
Sākot lietot šādas brilles, jāveido jauni aceņu nēsāšanas ieradumi, saskaņojot galvas un acu kustības, piemēram, kāpjot pa trepēm, jāskatās ne tikai uz leju, bet arī jānoliec galva.
Tās nav ērti lietojamas, ne katrs var pierast, tādēļ pēdējā laikā bifokālās brilles izvēlas arvien retāk.
Šīs vai divas atsevišķas acenes tuvumam un tālumam var aizvietot ar progresīvajām brillēm, kas ļauj redzēt visos attālumos. Diemžēl šādu sarežģītu lēcu, kurā stiprums mainās pakāpeniski, neizdodas pagatavot bez optiskajiem kropļojumiem, kas rodas, raugoties uz sāniem. To valkātājam kustoties, taisnas līnijas mēdz izskatīties šķības vai citādi deformētas redzes lauka perifērajā daļā.
Pierašanas laiks, kas var ilgt no dažām stundām līdz pat divām nedēļām, atkarīgs no katra pielāgošanās spējām.
Parasti šīm brillēm ir lielāka zona, lai raudzītos tālumā, bet vidus un tuvuma zona – šaurāka, tādēļ, strādājot pie datora, var nākties mazliet kustināt galvu un vairāk koncentrēties.
Progresīvajām lēcām ir dažādi veidi, piemēram, skolotājam ir piemērots standarta variants, bet tam, kurš augu dienu pavada pie datora, vienlaikus rakstot uz papīra, priekšroka dodama biroja tipa lēcām ar platāku zonu, caur kuru raudzīties uz monitoru un labi saskatīt priekšmetus uz galda virsmas, minimāli kustinot galvu.
Tomēr apmēram 5 procentiem cilvēku pie progresīvajām lēcām neizdodas pierast – lielākoties jutīgajiem, tiem, kam bieži reibst galva un apkārtējā pasaule jau tāpat šķiet nestabila.
4 varianti – atsevišķi vai visi kopā?
Pirms briļļu iegādes jāapsver, kādam nolūkam tās nepieciešamas – nēsāšanai ikdienā, darbam pie datora, auto vadīšanai vai citam mērķim.
Jebkura materiāla un veida lēcas ir iespējams pilnveidot ar dažādiem pārklājumiem – vienu vai vairākiem, tādējādi uzlabojot redzes kvalitāti un savu izskatu.
1. Dzidrināto jeb antireflekso pārklājumu ieteicams izmantot gandrīz vienmēr, it īpaši, ja brilles tiks valkātas telpās un stūrējot auto.
Iedomājieties, ka skatāties pa logu, taču, kad to atverat, redzat daudz skaidrāk. Pārklājums rada līdzīgu efektu, jo gaisma mazāk atstarojas no lēcu virsmām un novērš traucējošos atspulgus. Turklāt caur tām ir labāk saskatāmas acis.
Dzidrinājums atkarībā no izmantotā materiāla un krītošās gaismas leņķa var radīt dažādu toni – no lillā līdz zaļam.
“Nav pareizs uzskats, ka veci cilvēki, kas dzīvo tikai pa māju, bez šā pārklājuma var iztikt. Gadu gaitā acs lēca sāk apduļķoties, pasliktinot redzi. Ja arī brilles nebūs ideālas, diskomfortu radīs divas problēmas un apgrūtinās skatīšanos vēl vairāk,” uzsver Gunta Krūmiņa.
Dzidrinātās lēcas nav ieteicams izmantot vienīgi celtniecībā, ceļu būvē un citos arodos strādājošajiem, kur tās var ātri noskrāpēt un vide ir ļoti putekļaina. Liela labuma no tām nebūs arī tiem, kuri pastāvīgi piemirst brilles notīrīt vai liek kabatās un somā bez futrāļa.
2. Tonētas lēcas kalpo kā saulesbrilles, vienlaikus nodrošinot labu redzi.
Lai radītu gaišāku vai tumšāku toni, stiklu nepieciešams rūpnieciski apstrādāt. Plastikātu tonē optikas salonos, iemērcot īpašā šķīdumā, ko porainais materiāls uzsūc.
Ja lēcām ir lielas mīnus dioptrijas, centrs izskatīsies mazliet gaišāks nekā malas – tad tās labāk apstrādāt rūpnieciski. To var darīt gan vienlaidus, gan pakāpeniski – augšā klāt tumšāku, bet apakšā gaišāku, lai netraucētu skatīties tuvumā.
Visplašāk tiek izmantotas dažādu toņu pelēkās lēcas. Ļoti tumšas (ap 90 procentiem tonējuma, uz etiķetes norādīta 4. klase) ieteicams izmantot tikai slēpojot un nodarbojoties ar alpīnismu. Autovadītājiem tās ir aizliegtas, jo samazinātās gaismas caurlaidības dēļ apdraud ceļu satiksmes drošību, piemēram, braucot caur tuneli, var zust orientēšanās spējas.
Mūža otrajā pusē iesaka izvēlēties brūna tonējuma lēcas, jo tās uzlabo kontrastredzi. Līdzīga ietekme ir dzeltenajām, kas lietojamas miglainā un krēslainā laikā, taču nav piemērotas valkāšanai ikdienā un tumsā.
Zaļas lēcas iesaka glaukomas slimniekiem, kaut gan pētījumi nav apliecinājuši, ka tās spētu uzlabot acu stāvokli.
Par modes kliedzienu pašlaik uzskatāmas violetas, zilas un rozā lēcas.
3. Polarizētās lēcas, kas ir pelēcīgas vai brūnas, novērš apžilbšanu, izkliedējot atspīdumu no gaismu atstarojošām virsmām, piemēram, slapja asfalta, ūdens un sniega. Tās ieteicamas autovadītājiem, makšķerniekiem, jūrniekiem, slēpotājiem.
Šajā gadījumā var iztikt bez dzidrinātā klājuma.
4. Fotohromās lēcas, ko dēvē par hameleoniem, atvieglo dzīvi, ja acis ir jutīgas pret sauli, bet netīk mainīt brilles. Izejot ārā, tās ultravioleto staru ietekmē dažu sekunžu līdz pusminūtes laikā iekrāsojas tumšākas, bet, ienākot iekšā, kļūst gaišas. Stikls to ietekmē aptumšojas ātrāk nekā plastikāta lēca. Ziemā, spīdot saulītei, tonējums ir izteiktāks nekā vasarā (to nosaka zemāka gaisa temperatūra).
Fotohromās lēcas ir mazliet dzeltenīgākas nekā parastās un pēc ilgākas lietošanas to atkrāsošanās spēja var pasliktināties. Jo brilles būs lētākas, jo ātrāk tas var notikt.
Tā kā automašīnas priekšējais stikls aiztur ultravioletos starus, vēl nesen tās nebija piemērotas autovadītājiem, taču pēdējā laika jaunums ir hameleoni, kas ietonējas arī spēkratā.
SVARĪGI JAUTĀJUMI
Vai tiesa, ka brilles pasargā acis no saules ultravioletā starojuma, kaut arī nav tonētas?
Plastikāta un polikarbonāta lēcas to aiztur par 75 procentiem. Stiklam šāda īpašība nepiemīt. Taču jebkura materiāla lēcas var uzlabot ar speciālu ultravioleto staru (UV) pārklājumu, kas pasargās acis pilnībā.
Kādēļ jaunas brilles mēdz radīt diskomfortu?
Pie tām jāpierod tāpat kā pie jaunām kurpēm. Dažam tas izdodas jau dienas laikā. Rodoties grūtībām, ieteicams brilles uzlikt uz neilgu brīdi un tad acis atpūtināt.
Tiem, kas nēsā brilles tuvredzības korekcijai, acis aiz to lēcām izskatās nedaudz mazākas, bet, kam ir plusi, – lielākas, un atbilstoši tāda var šķist arī apkārtējā pasaule. Šo defektu var nedaudz mazināt, izvēloties tā sauktās asfēriskās lēcas, taču tas brilles sadārdzinās.
Jutīgiem cilvēkiem rodas diskomforts, pat ievietojot tā paša stipruma lēcas citā ietvarā, kam ir atšķirīgs liekums un kas citādāk sēž uz deguna. Tad brilles iespējams nedaudz pielocīt.
Daudzi saasināti izjūt pārmaiņas, mainot lēcu materiālu, kaut arī to stiprums paliek tāds pats.
Nereti ar jaunām brillēm grūtāk sadzīvot tiem, kuriem ir astigmatisms, ko var koriģēt gan pilnībā, gan daļēji. Lai ne tikai labi redzētu, bet acenes neradītu diskomfortu, jāmeklē kompromiss.
Ja traucējošās sajūtas divu nedēļu laikā nav pārgājušas, jāvēršas pie redzes speciālista, lai noskaidrotu, kas par vainu.
Vai nav iespējams piemeklēt brilles, ar kurām var redzēt tikpat labi kā kontaktlēcām?
Kontaktlēcas uzliek tieši uz acīm, bet brilles no tām atrodas tālāk. Jo lielāki mīnusi, jo aplūkojamais objekts, no kura veidojas attēls uz tīklenes, relatīvi samazinās, bet plusu gadījumā – palielinās. Turpretim ar kontaktlēcām objektus redzam patiesā, nevis izmainītā lielumā. Attēla pārmaiņa ir jūtama no –4 dioptrijām un +3 dioptrijām. Taču, ja redze nav tik slikta, arī ar piemērotām brillēm visu var ļoti labi saskatīt.
Vai bez receptes iegādātu lasāmbriļļu lietošana nevar pasliktināt redzi?
Tās var izmantot, ja abām acīm vajag vienādu redzes korekciju un tās labi der. Taču, ja rodas diskomforts, nepieciešamas individuāli pielāgotas brilles ar savu stiprumu katrai acij un tādas, kam lēcu optiskie centri atbilst attālumam starp acu zīlītēm.
Vidēji tas ir 60–64 milimetri, taču maza auguma sievietei var būt arī, piemēram, 56 milimetri, bet druknam vīrietim – 70 milimetri, tādēļ viņiem brilles, kas paredzētas vidējam starpzīlīšu attālumam, izraisīs diskomfortu.
Lietojot nepiemērotas acenes, nogurst acu muskuļi, jo neskatāmies cauri lēcu optiskiem centriem un rodas neliela attēla nobīde. Sliktāk redzam tādēļ, ka pasliktinājusies abu acu kopdarbība. Gadu gaitā redze tuvumā mainās neatkarīgi no tā, kādas brilles valkājam.
Kurš materiāls labāks? * Stikls ✓ Plānāks nekā plastikāts, bet smagāks. ✓ Ciets, tādēļ izturīgs pret skrāpējumiem, taču mehāniskas iedarbības rezultātā var saplīst, ievainojot acis. ✓ Ja ir stipra tuvredzība, ieteicamas plānināta stikla jeb titāna lēcas. Vēlams izvēlēties nelielu briļļu ietvaru, lai samazinātu to svaru. * Plastikāts jeb polimērs ✓ Vieglāks, taču – jo vairāk dioptriju, jo lēcām, salīdzinot ar tāda paša stipruma stiklu, būs biezākas malas. ✓ Nesaplīst, pat nokrītot uz grīdas. ✓ Nevērīgi valkājot, var noskrāpēt vieglāk nekā stiklu, taču ar cieto pārklājumu to var padarīt izturīgāku. ✓ Gadu gaitā var mazliet nodzeltēt. * Polikarbonāts ✓ Visizturīgākais materiāls, tādēļ ieteicams bērniem un sportistiem. ✓ Plānāks nekā standarta plastikāts. ✓ Vispiemērotākais skrūvbrillēm. |
